Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Rezultāts atkarīgs arī no veiksmes

Druva
00:00
24.03.2007
4

„Aizveras deju zāles durvis, un mēs viens otru nepazīstam,” joko Guntars Mazkalns un Agita Bernharde – Latvijas senioru Latīņamerikas deju čempionāta 3. vietas ieguvēji. Šos ikdienā tik dažādos cilvēkus saista kopīga kaislība –deja. Dejojot viņu starpā valda saskaņa un harmonija, padarot dejas soļus vieglus, graciozus un reizē karstasinīgus.

Laiks, kad abi iepazina pirmos deju soļus, ir aptuveni vienāds -1. klase, un kopš tā mirkļa mīlestība pret deju nav zudusi. Guntaru un Agitu kopā saveda deju skolotājs Dainis Liepiņš, pamanot abu dejotāja talantu. Tā viņi kopā dejo jau sešus gadus, sešas stundas nedēļā. Dejotāji stāsta, ka deja ir lieliska relaksācija un reizē patīkama fiziska nodarbe, kas palīdz atbrīvoties pēc ikdienas spriedzes un gūt pozitīvo enerģiju. Guntaram svarīga ir mūzika un grācija, parādīt dejas raksturu, taču Agitai vairāk dejā patīk akrobātikas elementi un žesti. Pāris stāsta, ka deja nevar izdoties, ja to dejo ar dusmām, ir vajadzīga saskaņa, un dāmai ir jāprot pakļauties deju partnerim – šie ir pamatnoteikumi veiksmīgai dejai. Agita piebilst, ka mūsdienu sievietei, kura bieži vien uzņemas līderes pozīcijas, ir grūti pakļauties kādam, un tas ir izaicinājums daudzām dejotājām. Deja ir emocijām bagāts priekšnesums, taču izrādās, ka tikai lieli meistari var atļauties dot emocijām vaļu – tajā pašā laikā dejotājiem ir jāprot nodot skatītājiem sava priekšnesuma vēstījums, jāparāda dejas raksturs ar žestiem un sejas mīmiku. Deja ir sava veida ķīmija, kurā sajaucot elementus nepareizās proporcijās,

tie var uzsprāgt vai arī vispār nereaģēt. Tāpat kā dzīvē, arī dejā ir jāvalda harmonijai.

Agita un Guntars atzīst, ka čempionātā valda labsirdīga vide – dejotāji ir draudzīgi, bet uz deju grīdas visi kļūst par tolerantiem konkurentiem. Guntaru fascinē aizkulises deju čempionātā – cits citam izpalīdz, pielabo tērpus un grimu – tā ir īsta izrāde. Pāris stāsta, ka konkurence Latvijas deju čempionātos pieaugot un ir jāgatavojas daudz nopietnāk. Latīņamerikāņu deju čempionātam viņi gatavojās jau no oktobra. Ieguldītais darbs un neatlaidība atalgojās ar 3. vietu, kas abiem dejotājiem sniedza lielu gandarījumu. „Tas pierāda, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs,” atzīst Agita. Guntars stāsta, ka šādi rezultāti ir, pateicoties deju partnerei, deju skolotājam Dainim Liepiņam un nedaudz arī veiksmei. Pirms čempionāta dejotāji jutušies par sevi pārliecināti un cerējuši uz to labāko, jo „neviens jau negrib palikt pēdējais”. „Paziņoja 5. vietu, 4., tad jau sapratu, ka būsim ieguvuši labu vietu, un mani pārņēma gandarījuma sajūta,” izjūtās dalās Guntars.

Nu jau dejotāji gatavojas nākamajām sacensībām – Latvijas čempionātam standartdejās , pērn viņi tajās izcīnīja 4. vietu, kā būs šogad, tas ir atkarīgs no

pašiem, deju skolotāja atbalsta un nedaudz veiksmes. Lai vai kā, bet abi ir gatavi dejot līdz mūža galam, „kamēr vien varēs pakustēties,” saka Agita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi