Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Rezultāts atkarīgs arī no veiksmes

Druva
00:00
24.03.2007
60

„Aizveras deju zāles durvis, un mēs viens otru nepazīstam,” joko Guntars Mazkalns un Agita Bernharde – Latvijas senioru Latīņamerikas deju čempionāta 3. vietas ieguvēji. Šos ikdienā tik dažādos cilvēkus saista kopīga kaislība –deja. Dejojot viņu starpā valda saskaņa un harmonija, padarot dejas soļus vieglus, graciozus un reizē karstasinīgus.

Laiks, kad abi iepazina pirmos deju soļus, ir aptuveni vienāds -1. klase, un kopš tā mirkļa mīlestība pret deju nav zudusi. Guntaru un Agitu kopā saveda deju skolotājs Dainis Liepiņš, pamanot abu dejotāja talantu. Tā viņi kopā dejo jau sešus gadus, sešas stundas nedēļā. Dejotāji stāsta, ka deja ir lieliska relaksācija un reizē patīkama fiziska nodarbe, kas palīdz atbrīvoties pēc ikdienas spriedzes un gūt pozitīvo enerģiju. Guntaram svarīga ir mūzika un grācija, parādīt dejas raksturu, taču Agitai vairāk dejā patīk akrobātikas elementi un žesti. Pāris stāsta, ka deja nevar izdoties, ja to dejo ar dusmām, ir vajadzīga saskaņa, un dāmai ir jāprot pakļauties deju partnerim – šie ir pamatnoteikumi veiksmīgai dejai. Agita piebilst, ka mūsdienu sievietei, kura bieži vien uzņemas līderes pozīcijas, ir grūti pakļauties kādam, un tas ir izaicinājums daudzām dejotājām. Deja ir emocijām bagāts priekšnesums, taču izrādās, ka tikai lieli meistari var atļauties dot emocijām vaļu – tajā pašā laikā dejotājiem ir jāprot nodot skatītājiem sava priekšnesuma vēstījums, jāparāda dejas raksturs ar žestiem un sejas mīmiku. Deja ir sava veida ķīmija, kurā sajaucot elementus nepareizās proporcijās,

tie var uzsprāgt vai arī vispār nereaģēt. Tāpat kā dzīvē, arī dejā ir jāvalda harmonijai.

Agita un Guntars atzīst, ka čempionātā valda labsirdīga vide – dejotāji ir draudzīgi, bet uz deju grīdas visi kļūst par tolerantiem konkurentiem. Guntaru fascinē aizkulises deju čempionātā – cits citam izpalīdz, pielabo tērpus un grimu – tā ir īsta izrāde. Pāris stāsta, ka konkurence Latvijas deju čempionātos pieaugot un ir jāgatavojas daudz nopietnāk. Latīņamerikāņu deju čempionātam viņi gatavojās jau no oktobra. Ieguldītais darbs un neatlaidība atalgojās ar 3. vietu, kas abiem dejotājiem sniedza lielu gandarījumu. „Tas pierāda, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs,” atzīst Agita. Guntars stāsta, ka šādi rezultāti ir, pateicoties deju partnerei, deju skolotājam Dainim Liepiņam un nedaudz arī veiksmei. Pirms čempionāta dejotāji jutušies par sevi pārliecināti un cerējuši uz to labāko, jo „neviens jau negrib palikt pēdējais”. „Paziņoja 5. vietu, 4., tad jau sapratu, ka būsim ieguvuši labu vietu, un mani pārņēma gandarījuma sajūta,” izjūtās dalās Guntars.

Nu jau dejotāji gatavojas nākamajām sacensībām – Latvijas čempionātam standartdejās , pērn viņi tajās izcīnīja 4. vietu, kā būs šogad, tas ir atkarīgs no

pašiem, deju skolotāja atbalsta un nedaudz veiksmes. Lai vai kā, bet abi ir gatavi dejot līdz mūža galam, „kamēr vien varēs pakustēties,” saka Agita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
11

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi