Šonedēļ lielāka vērība pievērsta ģimenēm. Pagājušajā svētdienā atzīmējām Mātes dienu, šodien ir Starptautiskā ģimenes diena. Apvienoto nāciju organizācija 15.maiju par Starptautisko ģimenes dienu pasludināja 1993. gadā, Latvijā to atzīmē kopš 2008. gada. Šī ir diena, kad īpaši padomāt par ģimenes vērtībām, tās nozīmi ikdienā, kad vairāk uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Lai gan patiesībā tas būtu jādara vienmēr, jo ģimene esam ne jau reizi gadā, bet katru dienu.
“Druva” devās ciemos pie Jurševsku ģimenes Cēsīs, lai parunātu par ģimenes kopā būšanas nozīmi, savstarpējo atbalstu. Ģimenei dienas rit piepildīti, tētis Ģirts ir uzņēmējs, mamma Inga – psihoterapeite, dēls Renāts mācās 9.klasē, meita Katrīna – otrajā. Stāstot par ģimenes sajūtu, I.Jurševska atzīst, ka būšana līdzās – tā ir atslēga ģimenes sajūtai: “Pat fiziski neesot līdzās, svarīgi būt kopā domās, vēlot veiksmi, atbalstot un palīdzot. Palīdzot, kur vajag, tik, cik vajag, un – uzticoties. To gan laikam joprojām mācos.”
Vecākus allaž gandarī bērnu panākumi, šogad par to parūpējies Renāts, ar panākumiem piedaloties četrās valsts mācību olimpiādēs – informātikā, matemātikā, ķīmijā un fizikā -, kurās izcīnītas godalgotas vietas. Pats Renāts visaugstāk vērtē panākumu informātikas olimpiādē, kur iegūta trešā vieta 9.-10 klašu grupā. Viņš neslēpj, ka pašam prieks, ja izdodas: “Ir laba sajūta, ka kaut ko esmu paveicis. Protams, svarīga apziņa, ka ģimene ir domās ar mani, ka iespēju robežās palīdz, atbalsta. Tas iedrošina.”
Ģ. Jurševskis stāsta, ka viņam bijusi iespēja būt klāt divās no četrām olimpiādēm, kur dēls saņēmis apbalvojumus: “Nenoliedzami, ir liels prieks un lepnums, redzot dēla panākumus. Talantīgu bērnu jau netrūkst, bet Renātam ir savs ķēriens, un viņš spēj realizēt to, kas viņam dots.”
Inga piebilst, ka viņai svarīgi redzēt paša Renāta prieku par sasniegto, ka pūlējies un saņem gandarījumu par to apbalvojuma, atzinības veidā: “Dēlam ir izteikta spēja mobilizēties situācijās, kad tas tiešām nepieciešams. Jau Pastariņa sākumskolas skolotāji pamanīja šīs spējas un varēšanu, sūtot uz dažādām olimpiādēm. Domāju, tas treniņš un pieredze palīdz arī šobrīd. Jo viss ir jauns, dzīve Rīgā vairāku dienu garumā, priekšmeti, kuros līdz šim nav startēts tik augstā līmenī, tāpēc apbrīnoju viņa spējas svešos apstākļos un nopietnās situācijās mobilizēt sevi, tikt galā ar uztraukumu un parādīt labāko, ko tajā brīdī viņš var.”
Meita Katrīna dejo kolektīvā “Tūgadiņš”, pērn piedalījusies arī Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Jautāta, vai ir satraukums uzstāties, zinot, ka vecāki sēž zālē, viņa atzīst, ka ir tieši otrādi: “Tas palīdz, jo zinu, ka viņi mani atbalsta, jūt līdzi, un jūtos priecīga, zinot, ka viņi tur ir.”
Vecāki stāsta, ka ir brīnišķīga sajūta, redzot meitu uz skatuves vai dejojam lielajos deju svētkos.
“Tas ir aizkustinājums, redzot meitu dejojam, zinot, ka tas prasījis daudz spēka. Īpaši jau mammām sirsniņā kaut kas notrīs, redzot, ka mazais cilvēks izgājis un izdarījis savu. Tad pārējam vairs nav nozīmes.
Cenšamies mūsu katra panākumus novērtēt – Katrīnai dejošanā, Renātam mācību olimpiādēs vai kādus mūsu panākumus. Atrodam laiku kopā apsēsties pie svētku galda un nedaudz pakavēties iespaidos, sajūtās. Ir svarīgi būt kopā arī šādos brīžos un pateikt atzinīgus vārdus. Labie vārdi jāsaka, tas vairo labo pasaulē, cilvēkos, atver sirdis un rosina darīt citas labas lietas,” saka I. Jurševska.
Stāstot par kopā būšanas brīžiem, Ģ. Jurševskis norāda, ka vasarās cenšoties atrast laiku pašiem sev, dodoties kopīgā ceļojumā: “Tad esam visi kopā no rīta līdz vakaram, tas liek ģimeni sajust citādi, īpaši novērtēt šo laiku. Šādi brīži ir ļoti nepieciešami, jo ikdienā darbs dzen darbu, nesanāk vienkārši pabūt kopā, bet, kad esam prom no ikdienas,varam veltīt laiku paši sev.”
I. Jurševska atzīmē, ka viņu kopējā varēšana ir, pateicoties arī viņas mammai Līvijai, kura neliedz atbalstu: “Ar manas mammas palīdzību varam turpināt savus darbus, ja kādreiz saslimst bērni vai nepieciešams viņiem pagatavot siltas pusdienas, vakariņas, kad pašiem neatliek laika. Var teikt, ka arī mana mamma pielikusi savu roku mūsu bērnu panākumos!”
Komentāri