Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Putnu dziesmu pazinējs

Druva
23:00
09.05.2008
18
200805092323322320

Vaivēnietis Mārtiņš Platacis nesen nodibināja savu mērniecības firmu. Ikdienā viņš darbojas šajā nozarē, taču aizraušanās ir ornitoloģija. Mārtiņš stāsta, ka Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 330 dažādas putnu sugas un kārtīgam ornitologam vismaz dziedātājputnus būtu jāpazīst pēc balss. Viņš atzīst, ka arī pašam ir vēl putnu dziesmas, ko apgūt.

“Sevi gan par ornitologu nesaukšu. Teikšu, ka esmu putnu vērotājs, putnu dziesmu pazinējs un putnu gredzenotājs. Turklāt šinī pusē – Cēsu rajonā – esmu teju vienīgais, kas ar to aizraujas nopietni – veic putnu uzskaiti un meklē ligzdas,” stāsta 25 gadus vecais Mārtiņš un atzīst, ka ar ornitoloģiju sācis aizrauties pēc pamatskolas beigšanas.

“Sākumā tikai fotografēju putnus, bet ar laiku tas izauga līdz fanātiskai interesei un darbībai,” saka Mārtiņš un jautāts, kā var iemācīties atšķirt putnu balsis, saka: “Putnu dziesmu ieraksti ir gan internetā, gan diskos, bet tā tas gluži nenotiek. Piedalījos putnu dziesmu mācību nometnē, kas man bija labs ievads, bet iepazīt balsis var, regulāri ejot dabā. Un viegli jau nav. Vispirms ir jāapzina, kādas putnu sugas sastopamas, kur tās var sastapt, tikai tad var mācīties putnus pazīt pēc dziesmas. Zināšanas gadu no gada jāatkārto, līdz paliek atmiņā.”

Jautāts, kura putna dziesmās Mārtiņam tīk visvairāk klausīties, viņš atbild, ka vienas konkrētas neesot.

“Šorīt bija ļoti patīkami dzirdēt, piemēram, melngalvas ķauķi, ko labu laiku nebiju dzirdējis. Tas pavisam nesen atlidojis. Bet pat pilsētā uz ielas var dzirdēt dažādas putnu dziesmas. Visbiežāk gan šie dziedātāji ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un melnie erickiņi, kuru balsis lielākā daļa nepazīst,” pārdomās dalās Mārtiņš, sakot, ka kārtīgam ornitologam būtu jāpazīst vismaz simts dziedātājputnu balsis. Turklāt daži putni mēdz lietot arī saucienus, kliedzienus un bieži tie mainās, mainoties gadalaikam, ka dažbrīd liekas, ka visu iemācīties nav iespējams. Taču tas Mārtiņu stimulē mācīties un apgūt vairāk.

“Man patīk putnus arī vērot, taču tas ir mazliet citādāk, nekā varbūt kādam šķiet. Putnu vērošana ir ģimenes vai bagātu cilvēku nodarbe. Nopērk labu optiku un dodas uz putnu vietām vērot, bet mani tas īsti neaizrauj. Es putnus vēroju citādāk. Man patīk izzināt, kur un kā tie vij ligzdu, kur lido un kur mājo. Man patīk meklēt mikroliegumu putnu sugas un ligzdas, jo, kur atrasta reta putna ligzda, tur kādu laiku mežs ir nosargāts. Un patiesībā ir baisi noraudzīties, ka tik ātros tempos tiek izcirsti meži. Domāju, ka mūsu apkaimē vajadzētu vairāk ornitologu, kuri sekotu putnu dzīvei,” spriež puisis un atklāj, ka Latvijā vairs tikpat kā nav sastopams vistu vanags, jo šiem putniem patīk ligzdot mežu masīvos, kuri pamazām izzūd.

“Iespējams, ka zaudējam vēl kādas putnu sugas. Arī melno stārķu kļūst arvien mazāk,” saka Mārtiņš un atzīst, ka ir īstens dabas cilvēks.

“Dzīvi pilsētā iedomāties nespēju. Lai arī mitinos Rīgas pievārtē –Juglā, šobrīd ar ģimeni aktīvi meklējam lauku māju tepat mūsu rajonā. Esmu arī kaislīgs makšķernieks, katru gadu cenšos noorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības. Patikšanu manā dzīvē netrūkst,” saka puisis, jautāts par nākotnes iecerēm, atzīst: “Nekad nebiju domājis, ka izveidošu savu firmu. Tā notika. Arī par nākotni daudz nedomāju, spriežot, ko īsti vajag izdarīt. Viss notiek pats no sevis. Noteikti jāturpina sevi attīstīt gan mērniecības, gan ornitoloģijas jomā. Ar dzīvi, darbu esmu apmierināts. Man patīk darbu darīt ar rokām, kājām un galvu. Noteikti neesmu radīts darbam ofisā.”

-Tavs lielākais bērnības nedarbs? – Nezinu, vai tas ir lielākais, bet no bērnības atmiņā ir mazdārziņu apzagšana. – Bez kā nevari iedomāties pavadītu dienu? – Galvenais – katru dienu kaut ko paveikt. Diena ir izdevusies, ja visu dienu cītīgi strādāts. – Kas tevi izbrīna cilvēkos? – Brīnos tikai par to, ko nesaprotu. Brīnos tad, ja cilvēki nesaprot mani un, necenšoties saprast, sāk kaut ko jau argumentēt pret. – Kādas modernās tehnoloģijas tevi interesē? – Tā kā viena no sirdslietām ir fotografēšana, bet fotografēju ar filmas aparātiem, tad sekoju, kas notiek fotoaparātu digitālajā attīstībā. – Pēdējā teātra izrāde, uz kuru biji? – Valmieras drāmas teātrī “Idiots”. Izrāde patika. – Dzer kafiju ar cukuru vai bez? – Kafiju dzeru reti, bet pie kūkas noteikti to dzeršu bez cukura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
291

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi