Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Putnu dziesmu pazinējs

Druva
23:00
09.05.2008
75
200805092323322320

Vaivēnietis Mārtiņš Platacis nesen nodibināja savu mērniecības firmu. Ikdienā viņš darbojas šajā nozarē, taču aizraušanās ir ornitoloģija. Mārtiņš stāsta, ka Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 330 dažādas putnu sugas un kārtīgam ornitologam vismaz dziedātājputnus būtu jāpazīst pēc balss. Viņš atzīst, ka arī pašam ir vēl putnu dziesmas, ko apgūt.

“Sevi gan par ornitologu nesaukšu. Teikšu, ka esmu putnu vērotājs, putnu dziesmu pazinējs un putnu gredzenotājs. Turklāt šinī pusē – Cēsu rajonā – esmu teju vienīgais, kas ar to aizraujas nopietni – veic putnu uzskaiti un meklē ligzdas,” stāsta 25 gadus vecais Mārtiņš un atzīst, ka ar ornitoloģiju sācis aizrauties pēc pamatskolas beigšanas.

“Sākumā tikai fotografēju putnus, bet ar laiku tas izauga līdz fanātiskai interesei un darbībai,” saka Mārtiņš un jautāts, kā var iemācīties atšķirt putnu balsis, saka: “Putnu dziesmu ieraksti ir gan internetā, gan diskos, bet tā tas gluži nenotiek. Piedalījos putnu dziesmu mācību nometnē, kas man bija labs ievads, bet iepazīt balsis var, regulāri ejot dabā. Un viegli jau nav. Vispirms ir jāapzina, kādas putnu sugas sastopamas, kur tās var sastapt, tikai tad var mācīties putnus pazīt pēc dziesmas. Zināšanas gadu no gada jāatkārto, līdz paliek atmiņā.”

Jautāts, kura putna dziesmās Mārtiņam tīk visvairāk klausīties, viņš atbild, ka vienas konkrētas neesot.

“Šorīt bija ļoti patīkami dzirdēt, piemēram, melngalvas ķauķi, ko labu laiku nebiju dzirdējis. Tas pavisam nesen atlidojis. Bet pat pilsētā uz ielas var dzirdēt dažādas putnu dziesmas. Visbiežāk gan šie dziedātāji ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un melnie erickiņi, kuru balsis lielākā daļa nepazīst,” pārdomās dalās Mārtiņš, sakot, ka kārtīgam ornitologam būtu jāpazīst vismaz simts dziedātājputnu balsis. Turklāt daži putni mēdz lietot arī saucienus, kliedzienus un bieži tie mainās, mainoties gadalaikam, ka dažbrīd liekas, ka visu iemācīties nav iespējams. Taču tas Mārtiņu stimulē mācīties un apgūt vairāk.

“Man patīk putnus arī vērot, taču tas ir mazliet citādāk, nekā varbūt kādam šķiet. Putnu vērošana ir ģimenes vai bagātu cilvēku nodarbe. Nopērk labu optiku un dodas uz putnu vietām vērot, bet mani tas īsti neaizrauj. Es putnus vēroju citādāk. Man patīk izzināt, kur un kā tie vij ligzdu, kur lido un kur mājo. Man patīk meklēt mikroliegumu putnu sugas un ligzdas, jo, kur atrasta reta putna ligzda, tur kādu laiku mežs ir nosargāts. Un patiesībā ir baisi noraudzīties, ka tik ātros tempos tiek izcirsti meži. Domāju, ka mūsu apkaimē vajadzētu vairāk ornitologu, kuri sekotu putnu dzīvei,” spriež puisis un atklāj, ka Latvijā vairs tikpat kā nav sastopams vistu vanags, jo šiem putniem patīk ligzdot mežu masīvos, kuri pamazām izzūd.

“Iespējams, ka zaudējam vēl kādas putnu sugas. Arī melno stārķu kļūst arvien mazāk,” saka Mārtiņš un atzīst, ka ir īstens dabas cilvēks.

“Dzīvi pilsētā iedomāties nespēju. Lai arī mitinos Rīgas pievārtē –Juglā, šobrīd ar ģimeni aktīvi meklējam lauku māju tepat mūsu rajonā. Esmu arī kaislīgs makšķernieks, katru gadu cenšos noorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības. Patikšanu manā dzīvē netrūkst,” saka puisis, jautāts par nākotnes iecerēm, atzīst: “Nekad nebiju domājis, ka izveidošu savu firmu. Tā notika. Arī par nākotni daudz nedomāju, spriežot, ko īsti vajag izdarīt. Viss notiek pats no sevis. Noteikti jāturpina sevi attīstīt gan mērniecības, gan ornitoloģijas jomā. Ar dzīvi, darbu esmu apmierināts. Man patīk darbu darīt ar rokām, kājām un galvu. Noteikti neesmu radīts darbam ofisā.”

-Tavs lielākais bērnības nedarbs? – Nezinu, vai tas ir lielākais, bet no bērnības atmiņā ir mazdārziņu apzagšana. – Bez kā nevari iedomāties pavadītu dienu? – Galvenais – katru dienu kaut ko paveikt. Diena ir izdevusies, ja visu dienu cītīgi strādāts. – Kas tevi izbrīna cilvēkos? – Brīnos tikai par to, ko nesaprotu. Brīnos tad, ja cilvēki nesaprot mani un, necenšoties saprast, sāk kaut ko jau argumentēt pret. – Kādas modernās tehnoloģijas tevi interesē? – Tā kā viena no sirdslietām ir fotografēšana, bet fotografēju ar filmas aparātiem, tad sekoju, kas notiek fotoaparātu digitālajā attīstībā. – Pēdējā teātra izrāde, uz kuru biji? – Valmieras drāmas teātrī “Idiots”. Izrāde patika. – Dzer kafiju ar cukuru vai bez? – Kafiju dzeru reti, bet pie kūkas noteikti to dzeršu bez cukura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi