“Šmita foto studija” ir ģimenes uzņēmums.
“Bieži dzirdēts, ka biznesā ar radiniekiem nevajag saistīties. Mums problēmu nav,” saka Aivars Šmits un uzsver, ka katrs – dzīvesbiedre Selga, dēls Edijs un vedekla Ilze – prot darīt visu.
“Šajā pašā mājā visi arī dzīvojam. No rīta atnāku, ieslēdzu mašīnas, tad eju dzert rīta kafiju. Pats esmu kurinātājs, sētnieks, fotogrāfs,” atzīst Aivars, bet Selga piebilst, ka katru dienu jādomā, kā klientiem kaut ko jaunu piedāvāt.
“Visu laiku jāapsver, kā, ko darīt, ko ņemt tirgošanai, lai atmaksātos, lai būtu ērti darba apstākļi un klienti labi justos. Tagad uzsver, ka esot jātaupa, bez tā studija nevarētu pastāvēt. Visu laiku jārēķina līdzi, jāmācās.”
Lai kādi laiki, cilvēks vienmēr grib sevi iemūžināt fotogrāfijā. Gan, lai paglabātu nākamajām paaudzēm dzimtai svarīgus notikumus, gan prieka brīžus, kad fotoaparāts apturējis laiku, gan kādu brīnumainu mirkli dabā, ko varbūt vairāk neredzēsi.
“Daudzas cēsnieku ģimenes regulāri nāk uz salonu. Bērniem tas ir piedzīvojums,” stāsta Selga un atklāj, ka vēlāk viņi ar lepnumu rāda fotogrāfijas, kuras tapušas salonā, kā paši mainījušies, bērni izauguši. “Aizvien vairāk cilvēki vēlas salonā fotografētas fotogrāfijas. Šovasar bija daudz kāzinieku. Jaunais pāris fotografējās gan ar vedējiem un vecākiem, gan ar visiem viesiem un viesu grupām. Salonā varam nofotografēt ap 30 cilvēku,” stāsta Aivars un parāda, ka pēc klientu vēlmēm var radīt fotogrāfijas, kurās izmantoti visdažādākie foni. Daudzu iecienītākais – kāds vecpilsētas stūrītis.
“Kāpēc patīk nākt uz salonu? Katru kadru uzreiz var redzēt ekrānā. Vai pats sev patīc, vai ne, “ domās dalās Aivars, bet dzīvesbiedre piebilst, ka no paša vien atkarīgs, kāds izskatīsies. “Ja fotografēties atnāk nospiests, drūms, tas redzams arī bildē, tad tā nepatīk. Gribas taču būt starojošam, enerģiskam, skaistam. Ja cilvēks tāds atnāk uz salonu, tāds būs arī fotogrāfijā,” pārliecinājusies Selga.
Pēdējos pāris gados “Šmita foto studija” sākusi piedāvāt veco fotogrāfiju
restaurāciju. Cits Cēsīs atnes senu, dažkārt krietni pabojātu fotogrāfiju, tā tiek atjaunota. “Ar šodienas tehnoloģijām to var izdarīt,” uzsver Aivars un rāda kādu senu svētbildes fotogrāfiju, no kuras palikušas vien driskas, un restaurēto bildi, kuru atliek tikai ierāmēt.
“Daudzas ģimenes veido ciltskokus. Vēlas, lai no lielām grupu bildēm izkopē kādu ģimenes locekli. Vēl pirms dažiem gadiem tādas lietas neprasīja,” pastāsta Aivars un piebilst, ka arī to izdarīt nav grūti, tāpat kā izgatavot fotogrāfijas no diapozitīviem. Vairs nav aparātu, lai tos parādītu, bet fotogrāfam šīs bildes ir tik mīļas, ka gribas apskatīt vēl un vēl.
Vēl pavisam nesen, kad katram sevi cienošam fotografēt kārajam bija ziepju trauks, salonā ik dienu tika sanestas filmu kaudzes. Tās attīstīja un izgatavoja attēlus. Tagad ļoti daudziem ir digitālie fotoaparāti. Tie ir tik dažādi, ne katrs prot izmantot visas piedāvātās iespējas. Aivars cenšas izzināt jaunāko varēšanu un, ko tur noliegt, arī kaites, un citiem padomu neliedz.
“Tehnika ļoti ātri mainās. Edijs cītīgi mācās, seko līdzi visam jaunajam, jo nedrīkst neko palaist garām, nokavēt. Par konkurenci sūdzēties nevar,” saka Aivars un atklāj, ka nevienā gadalaikā salonā nevalda klusums. Visu vasaru fotografēts, tagad rudenī daudzi nāk izgatavot fotogrāfijas. Pēdējā laikā īpaši jaunie pāri kāzu bildes bērniem vēlas saglabāt gan melnbaltas, gan brūnganas, gan krāsainas. Kaut viena fotogrāfija, katrai cita noskaņa.
“Aizvien vairāk ģimenes veido albumus. Aizvien biežāk tiek izgatavotas 15×20 cm lielas fotogrāfijas. Daudzi izgatavo bildes, ierāmē dabas skatus – un ir lepni par paša fotogrāfijām interjerā,” domās dalās Selga un pastāsta, ka visvairāk tiek fotografēti bērni, sunīši, kaķīši, puķes, dabas ainavas.
“Mums darba dēļ ceļot nesanāk laika, bet, gatavojot fotogrāfijas, esam izceļojušies pa visu pasauli,” smejot saka Selga un piebilst, ka arī teju vai katrs pilsētas stūrītis redzēts kādā fotogrāfijā. Kur cēsnieki visvairāk fotografējas? Maija parks, iebraucējiem arī Pils parks. Tūristiem iecienīts ir arī laukumiņš pie foto salona, jo fonā ir pils un baznīcas torņi.
Ik dienu “Šmita foto studijā” tiek izgatavots ap tūkstoš fotogrāfiju. Selga Šmite atzīst, ka arī foto salonam veicies gluži tāpat kā ikvienam biznesā. Bijuši gadi, kad klientu bijis vairāk, citu atkal mazāk. 2006. gadā, kad bija Cēsu jubileja, vienā dienā salonam bija mēneša apgrozījums. Togad
arī ļoti pirka digitālos fotoaparātus. Nesen “Šmita foto studija” sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu aizņemtajiem cilvēkiem – internetā atsūti fotomateriālu un atliek tikai atnākt pēc bildēm. Šo iespēju izmanto aizvien vairāk cēsnieku.
“Jauniešiem modē pēdējā laikā ir “Zenit” fotoaparāti. Viņiem patīk, ka paši var katru kadru pirms fotografēšanas noregulēt, patīk process,” stāsta Aivars un piebilst , ka jaunieši vairāk nekā citas paaudzes izvēlas
melnbaltās fotogrāfijas.
Aivars pats kādreiz fotografēt sācis ar “Smenu 8”. “Fotodarbnīcā bija lielās kameras. Vienu var apskatīt un interese ir liela, bērni nesaprot, kāpēc cilvēku redz ar kājām gaisā,” atmiņās kavējas Aivars un atzīst: “Fotoprocess pats par sevi bija brīnums. Sēdi tumsā, sarkanā gaismā, un lēni iezīmējas bilde. Tagad aparatūra pati visu izdara.”
Lai arī cik gudra nebūs foto tehnika, tas, kāda izskatās fotogrāfija – cilvēks, dabas ainava vai kaķītis – būs atkarīgs tikai no fotogrāfa.
Komentāri