Veidos pievilcīgāku mācību vidi. Priekuļu pamatskolā šovasar sāksies liels darbs – ēku renovēs un modernizēs, radot mūsdienīgu mācību vidi. Ēkā paredzēta vieta arī plašākām sportiskām nodarbēm. FOTO: Andra Gaņģe
Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos jautājumos Edmunds Grietēns.
Pamatskolas ēka arī sporta izglītībai
Priekuļu pamatskolas pārbūvi plānots sākt pavasara otrajā pusē, sacīja domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, lai vasarā jau darbi ritētu aktīvi. Būvdarbi sadalīti piecos posmos, mācību darbs turpināsies skolā arī remonta laikā, ēka ir pietiekami plaša, lai norobežotu daļu, kurā rit skolas ikdiena.
Vēl pagājušajā gadā, iepazīstinot ar skolas pārbūves iecerēm, pašvaldība piedāvāja daļā ēkas ierīkot telpas sabiedriskajam centram, priekulieši pret to skaļi iebilda. Tomēr skola būvēta daudz lielākam audzēkņu skaitam, nekā tagad te mācās. Pēc diskusijām ar iesaistīto jomu pārstāvjiem izkristalizējusies ideja attīstīt sporta virzienu. Skolas ēkā vienā spārnā paredzēt telpas Cēsu Sporta skolai. Tas risinātu arī vajadzību pēc treniņu telpām vieglatlētiem, jo Cēsīs telpu trūkst. Pamatskolai ir atjaunots stadions, netālu ir cita sporta infrastruktūra -Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma stadions, peldbaseins. Priekuļos ir biatlona un slēpošanas centrs. Aktualizēta arī Latvijas Futbola federācijas interese Priekuļos uzstādīt piepūšamo halli, tikai mazāku, nekā plānoja iepriekš. Līdzās pamatskolai ir pašvaldībai piederoša zeme, tas ļauj paplašināt sportisko piedāvājumu.
Sabiedriskais centrs, kur atrodas bibliotēka, ārsta prakse, turpinās darboties līdzšinējā vietā Raiņa ielā. Bet ne visas telpas šajā ēkā ir izmantotas, atzina J.Rozenbergs, aicinot iedzīvotājus ieteikt, kādus pakalpojumus tur vēl varētu izvietot.
Saistība ar pašvaldības darbu izglītības jomā bija pārmetums par vietu sadali pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta Priekuļu ciemā un kurš tur dzīvo, nepiešķir vietu vietējā bērnudārzā “Mežmaliņa”, bet bērni, kas dzīvo Cēsīs, gan tajā tiek uzņemti. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis atgādināja, ka novada iedzīvotāji bērnu var pieteikt jebkurā izglītības iestādē pašvaldības teritorijā. Viņš pastāstīja, ka vērojama tendence – bērns brauc līdzi vecākam. Proti, bērnudārzu un sākumskolas klases izvēlas tuvāk vecāku darba, ne dzīvesvietai. A.Egliņš-Eglītis arī bilda, ka katra situācija ir individuāla, piemēram, bērnam piešķirs vietu bērnudārzā, kurā strādā kāds no vecākiem, tāpat priekšrocības ir militārpersonu ģimenēm. Domes priekšsēdētāja vietnieks arī pauda, ka tiek strādāts, lai vietu piešķiršanu bērnudārzos padarītu aizvien caurredzamāku.
Vai gājēji jūtas droši un kur būvēt veloceliņus
Priekulieši, kas dzīvo netālu no pagasta robežas ar Cēsīm un ikdienā izmanto Vāveres ielu un tās turpinājumu, ceļu uz Rāmnieku tilta pusi, gaida gājēju drošības uzlabojumus. Apkaime ir apdzīvota, pa ceļa malu pārvietojas cilvēki, vajadzīga ietve un apgaismojums. Un tas, ka ceļam piegulošā zeme ir privātīpašums, neesot šķērslis, iedzīvotāji ar īpašniekiem esot runājuši, teritoriju ietves ierīkošanai varētu atvēlēt. J.Rozenbergs atzina, ka iespējamais ātrākais risinājums gājēju drošības uzlabošanai te varētu būt apgaismojuma ierīkošana.
Arī Priekuļu ciemā ne visur gājēji jūtas droši. Sarežģīti šķērsot ielu pie Cēsu prospekta un Izmēģinājumu ielas krustojuma, bet Skolas ielā, kas ved gar Sporta birzīti, vajadzētu braukšanas ātruma ierobežojošus elementus. Sporta birzītē rotaļājas un sporto bērni, apgrozās daudz cilvēku, tāpēc vieta ir potenciāli bīstama, tā vērtēja kāda priekuliete.
Savukārt Jaunkalnu māju iedzīvotājus neapmierina paredzētais gājēju un velosipēdistu celiņš uz Jāņmuižu gar Cēsu – Valmieras šoseju, ceļu P20. Pēc projekta celiņš vedīs pāris metru gar māju, traucēs iedzīvotājiem, turklāt paredzēts nocirst lielos, vecos kokus, kas aug tuvumā. Kāpēc celiņu nevarētu plānot šosejas pretējā pusē, kur nav dzīvojamo ēku, bija nesapratnē šīs vietas iedzīvotāji. Domes priekšsēdētājs paskaidroja, ka jautājums nav pašvaldības kompetencē, ceļš ir valsts nozīmes, to apsaimnieko un infrastruktūru plāno “Latvijas Valsts ceļi”. Te jāpiebilst, ka dzīvojamā māja atrodas iepretī vietai, kur P20 pagriežas uz Priekuļu pusi un ved uz Priekuļu-Cēsu rotācijas apli un tālāk uz Vidzemes šoseju.
Cits veloceliņš uz Jāņmuižas, kas no apdzīvotās vietas vestu uz Niniera ezera pusi, gan netiek plānots. Ka tas būtu vajadzīgs, jāņmuižnieki izteikušies ne reizi vien, taču tādi uzlabojumi vismaz pagaidām nav plānoti.
Bija priekšlikumi arī par satiksmes uzlabošanu Cēsīs. Ieteica aizliegt kreiso pagriezienu, izbraucot no veikala “Maxima” stāvlaukuma Valmieras ielā, tāpat aizliegt no Valmieras ielas nogriezties pa kreisi, lai iebrauktu stāvlaukumā. Turpat netālu ir satiksmes rotācijas aplis, autovadītāji, kas uz “Maxima” brauc no pilsētas centra puses, nezaudēs daudz laika, izbraucot apli un veikala stāvlaukumā iegriežoties, veicot labo pagriezienu, vērtēja pārmaiņu rosinātāja. Atļautais kreisais pagrieziens šajā vietā satiksmes pīķa stundās rada nevajadzīgus sastrēgumus un tumšajā laikā arī bīstamību visiem satiksmes dalībniekiem.
Vienmēr gribas, lai izšķūrē ātrāk
Kā jau ziemā, lai cik šoreiz maz sniega, bija jautājumi par ceļu tīrīšanu. Kāpēc Cēsīs ielas iztīrītas, bet laukos bērniem neizšķūrētu ceļu dēļ reizēm sarežģīti tikt uz skolu, tāds bija viens no pašvaldībai iesūtītajiem jautājumiem. J.Rozenbergs paskaidroja kārtību, kā vietvara organizē ceļu kopšanu un uzturēšanu. Apvienības pārvalde nosaka ceļu kategoriju klases, tās apstiprina domes deputāti, un uzņēmēji, kas konkursā iegūst tiesības sniegt pakalpojumu, strādā atbilstoši šiem nosacījumiem, paveikto kontrolē apvienības pārvalde. Iespējams, lielas snigšanas laikā ceļu tīrīšana kavējas, taču nav tā, ka dienām kāds ceļš nebūtu izšķūrēts. J.Rozenbergs arī atgādināja, ka ne vienmēr sakrīt laiks, kādā iztīra pašvaldības un valsts ceļus, arī tas var radīt pārpratumus, ja, piemēram, vietvaras pārziņā esošais iztīrīts, bet valsts ceļu šķūrētājs līdz savā ziņā esošajam posmam vēl nav ticis.
Ir arī neapmierinātie ar Priekuļu ciemata ielu tīrīšanu. Piemēram, Zinātnes ielā brauktuvi un gājēju daļu tīra ar vienu šķūri, bojā ietvi, to vajadzētu tīrīt ar mazāku traktoru; mazās ieliņas Jāņkalniņā iztīra vēlu, sakrājas sniega kārta, to piebrauc, un pavasarī mašīnu riteņi krīt puskusušajā sniegā un ledū. Apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks saimnieciskajos jautājumos Edmunds Grietēns uzsvēra, ka tiešām no sniega vispirms tīra galvenās ielas, pa kurām brauc sabiedriskās satiksmes autobusi, kas ved bērnus uz skolu. Bet lielās ielas ar vienu šķūri tīra ekonomijas dēļ.
Runājot par komunālajiem pakalpojumiem, bija iebilde par apkures cenām, vai tās pēc pašvaldību vēlēšanām nākamajā ziemā nekļūs augstākas. J.Rozenbergs paskaidroja, ka novadā izstrādāta siltuma tarifa aprē-ķina metodika, kuras izmaksas iekļaujamas, to neietekmē kādi citi apsvērumi. E.Grietēns pastāstīja par ūdens un kanalizācijas tarifiem, kas nebija pārska-tīti no 2018.līdz 2023.gadam. Savukārt Dukuru iedzīvotāja norādīja, ka ļoti sadārdzinājušies asenizācijas pakalpojumi, kad tos nodrošināja apvienības pārvalde, cena par vienu reizi bijusi 26 eiro, tagad SIA “Vinda” cena ir 70 eiro.
Pārmetums bez konkrētības
Smagu pārmetumu no kāda iedzīvotāja bija saņēmusi pašvaldības policija. “Kad Priekuļos beidzot sāks strādāt pašvaldības policija?” tāds bija pirms tikšanās iesūtītais jautājums, nekonkretizējot, kas ir neapmierinātības pamatā un kādi tieši trūkumi būtu jānovērš. Novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, šķiet, par to bija zināmā neizpratnē. Viņš pastāstīja, ka Priekuļu apvienībā ir divi pašvaldības policisti – Liepā un Priekuļos. Lelde Pole, kuras atbildības lokā ir Priekuļi, strādā aktīvi. Seko teritorijas sakoptībai, atkritumu apsaimniekošanas prasību ievērošanai, pērn ierosinājusi 48 administratīvo pārkāpumu lietas.
G.Norbuts arī atgādināja, ka pašvaldības policija strādā diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā, jāzvana uz operatīvo tālruni, un pašvaldības policija atbilstoši situācijai reaģēs.
Aktuālā netrūkst
Sarunā ar pašvaldības vadību, uz kuru bija ieradušies nedaudz vairāk par diviem desmitiem iedzīvotāju, runāja par aktualitātēm jauniešu mentālās veselības un atkarību ārstēšanas atbalstam, par kultūras dzīves jaunumiem. A.Egliņš-Eglītis pastāstīja par Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025 notikumiem, kas piedāvā daudzslāņainu programmu ar profesionālās un amatiermākslas pasākumiem.
Vēl priekuliešus interesēja situācija Cēsu tirgū, kur mainās valdes loceklis; iedzīvotāji norādīja, ka pilsētas skatu bojā joprojām tukšais bijušas tirgus laukums un bijušā universālveikala ēka. Bija rosinājumi, ka daudzveidīgāk varētu izmantot Pils parku, pilnveidojot atpūtas iespējas vietējiem un piesaistot tūristus.
Komentāri