Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Prata strādāt un priecāties

Druva
23:00
06.10.2008
18
200810062331283806

“Tik skaisti Ineši nekad nav bijuši,” saka Erna Kamerāde. 85 gadus viņa ir inesiete, savulaik bijusi gan ciema padomes priekšsēdētāja, gan veikalniece, gan brigadiere un iecirkņa priekšniece. “Nevaru žēloties, ka nebūtu bijusi izdarīga,” atzīst Erna un pastāsta, ka 80 gadu jubilejā radinieki televīzijā pasūtījuši apsveikumu

un Jānis Sproģis dziedājis “Bez mīlestības nedzīvojiet”, tad nu vēlējuši nodzīvot simt gadus. “Varētu jau dzīvot, tik motors piebremzē,” viņa nosmej. Neviļus domas aizskrien gadu desmitu pagātnē, tad sasaucas ar šodienu. “Mēs no bērnu dienām bijām pieradināti pie darba. Seši, septiņi gadi – bija jāiet ganos. Kā tagad dzīvē iet, labi redzams seriālā “Neprāta cenā”. Nav intereses, lai tauta dzīvotu labi , viņi domā tikai par sevi – kā siltā krēslā sēdēt vai peļņu dabūt, bet par to darba cilvēku neviens nedomā. Agrākos laikos domāja, lai visiem būtu. Katram laikam savi tikumi un likumi,” domās dalās Erna Kamerāde.

Viņa atceras, kā kolhoza laikos centrā dzīvojošie par katru zāles sauju cīnījušies. Kūtī bijušas 20 govis,

katrs saimnieks savu dienu gājis ganos. Tagad divas govis palikušas. “Labu tas nedod, uz labu tas neved,” secina Erna un turpina: “Padomju laikā arī uz vietas tomēr bija kaut kāda teikšana. Ja teicu, ka mēs tā nevaram darīt, mums jādara tā, ja pratu pārliecināt, piekrita. Ar prātu rīkojās, tagad gan daudzreiz tā neliekas.”

Ar lepnumu Erna stāsta, kā panākusi, lai kolhoza brigādē būtu disciplīna.

“Ar večiem bija jātiek galā. Tik daudz kā tagad nedzēra, bet tāpat jau vīriem gribējās iedzert, ” uzsver bijusī brigadiere. Mājai pa nakti atstājusi logu vaļā, lai dzirdētu, vai pie netālās fermas traktorists blietē skābbarību. “Klausos, pēkšņi klusums. Braucu skatīties. Traktorists guļ. “Tu dzēris esi?” uzreiz jautāju. “Nē, mīļā brigadierīt, esmu tā noguris.” Skatos, patiesi. Tad braucu, sarunāju citu vietā, aizvedu viņu pagulēt. Lai vai kā, bet darbs bija jāizdara.

Vairākus gadu desmitus Erna Kamerāde Inešos un apkārtnē bijusi iecienīta izvadītāja. “Par mūžīgo dzīvošanu nerunāju, jo tāda nevar būt. Reiz pirms vairākiem gadiem kapusvētkos mācītājs tā skaisti stāstīja, ka tik daudz kaulu te kapsētā guļ, nu pienāks laiks, kad tie no miroņiem celsies augšā. Sēdējām, klausījāmies. Zēģele tāds liels runātājs bija, tā skaļi noskaldīja: “Ko nu muldi, murgi! Kas viņus pabaros, pašiem jau nav. Saki, lai tie kauli guļ mierīgi, Dieva mierā!”, ” kā anekdoti stāsta Erna un piebilst, ka brīžam, paklausoties, ko dažs televizorā saka, gribas tādus pašus vārdus teikt.

“Visu mūžu esmu bara cilvēks bijusi. Kādas tik balles nerīkojām. Man patika pantus sacerēt. Pratām gan strādāt, gan priecāties,” darbīgos gadus atceras Erna Kamerāde.

Tagad viņai lielāko dienas daļu aizņem nodarbes, kas sagādā prieku – televīzijas seriāli un krustvārdu mīklas. “Dzimšanas dienā man ienesa pastu un paziņojumu, ka esmu nopelnījusi desmit latus. Kāda dāvana!” Tā par mīklām savus simts latus esmu nopelnījusi,” ar lepnumu saka Erna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi