Pirmdiena, 6. janvāris
Vārda dienas: Spulga, Arnita

Prasmīgie grāvī nekrīt

Druva
00:00
08.01.2008
6

Ja šodien jautātu uzņēmējiem, vai padomju laikā iedomājušies, ka kādreiz vadīs savu privāto biznesu, droši vien skanētu atziņa par sapņotu vēlēšanos, bet apstiprinošu “jā” neteiktu neviens.

Arī Vineta Cipe, individuālā uzņēmuma “Dzirnavniece” īpašniece, atbildot uz šo jautājumu, atcerējās, ka padomju laikā bijusi ekskursijā Ungārijā. “Nācu ārā no lielveikala, kur starp ieeju un izeju bija stikla būdiņa. Tur kāda meitene gatavoja frī kartupeļus un lika tos papīra tūtiņās. Cilvēki, ejot laukā no veikala, kartupeļus labprāt pirka un tūlīt notiesāja kā saulespuķu sēkliņas. Toreiz man ienāca prātā doma, ka es arī tā gribētu un varētu strādāt. Rīgas kooperatīvajā tehnikumā biju apguvusi tirdzniecības vadību un organizāciju, tomēr tirdzniecībā strādāt negribēju,” stāsta Vineta.

Uzņēmējdarbību Vineta sāka 1992. gadā, kā pati saka, “pateicoties tam, ka izputēja Cēsu rajona meliorācijas pārvalde, kurā strādāju”.

“Vajadzēja meklēt darbu. Kad sāka veidoties privātais bizness, sapratu, ka arī es to gribu. Pirmais bija kooperatīvs „Gurķītis”. Ieriķos kopā ar draugiem uzcēlām divas siltumnīcas un audzējām gurķus. Nepaveicās. Siltumnīcas uzcēlām gadā, kad bija ļoti laba lauka gurķu raža, un mūsējos siltumnīcas gurķus nevienam nevajadzēja – gāz kaut vai grāvī,” tagad smej Vineta, bet toreiz smiekli nebija ne prātā. “Noīrējām mašīnu un braucām pa visu rajonu, piedāvājot izaudzēto,” viņa atceras un secina, ka šis bizness bija gatavais cirks. “Ieņēmumi tikpat kā nenosedza izdevumus, bet labums bija tas, ka man privātdarbība deva pirmo rūgto pieredzi – mācēt izvēlēties partnerus. Gurķu biznesu sāku kopā ar kādu ģimeni. Pēc neražas sapratu, ka bizness jāveido vai nu ar ļoti uzticamiem partneriem, vai jābūt stingriem biznesa nosacījumiem. Paļauties tikai uz cilvēcīgām attiecībām vien nevar. To pierādīja mans gurķu partneris, pazūdot ar visu ietirgoto naudu… Man tās, uzsākot uzņēmējdarbību, bija kārtīgas ugunskristības,” vērtē Vineta.

Bet pēc neveiksmes viņa nepadevās. “Atcerējos par frī kartupeļiem Ungārijā. Divatā ar vīru, nesaistoties ne ar vienu partneri, izlēmām atvērt tirgotavu pie Vidzemes šosejas, netālu no kafejnīcas “Eglīte”. Izpētījuši, ka tur nebūs noieta, nolēmām kartupeļu biznesu atvērt tirgū,” toreizējo apņēmību atceras Vineta.

Cipu ģimene nopirkusi celtniecības vagoniņu. To, skaisti nokrāsotu, novietojuši Cēsu tirgū. “Iesākumā tirgojām tikai frī kartupeļus, mednieku desiņas, kafiju un tēju. Drīz vien sākām tirgot pankūkas, ko, atbraucot vakarā no darba, paši mājās sacepām un pildījām. Beigās ar preci tā apaugām, ka pašiem vagoniņā gandrīz vairs vietas nebija. Tirgojāmies caur mazu lodziņu kā lūciņu. Pieprasījums bija,” Vineta izvērtē.

Tad nācis lidlauka laiks. Kādās sporta sacensībā Vineta iepazinusies ar Cēsu lidlauka priekšnieku. Viņš pastāstījis, vasarā lidlaukā notiek dažādi tusiņi, ir arī telpa, kur varētu izveidot kafejnīcu. “Mazliet bail man bija,” Vineta atzīst, jo vīrs bija aizbraucis strādāt uz Krieviju. “Man parādīja to mājiņu lidlauka malā un sapratu, lai vai kā, bet jādara! Sākās ārprāts ar remontu. No celtniecības neko nesapratu, bet ieguvu jaunu skolu – celtniecībai izgāju cauri no dēļa līdz naglai. Un 1994. gadā atvēru savu “Mākonīti”. Tā kā biju viena, talkā ņēmu bērnības draudzeni Pārslu. Sākumā domāju, ka te būs vieglāk strādāt nekā tirgū, jo telpas bija plašākas, iedomājos arī, ka apmeklētāju nemaz tik daudz nebūs. Atklāti runājot, strādājot tirgū, biju piekususi, jo brīva bija tikai svētdiena. Pie tam, kad darbs tirgū beidzās, vakarā mājās gatavoju produkciju nākamajai dienai. “Mākonī” nostrādājām četrus gadus. Tad sāka putēt Cēsu lidlauka sistēma. To pārņēma gaisa spēki, kas nedrīkst slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem. Tomēr jāteic, ka “Mākonītim” nebija attīstības perspektīvas, jo ēka nebija mana, zeme piederēja vairākiem īpašniekiem, tā kā neko privatizēt arī nevarēja. Kafejnīcai jau prasījās remonts, bet sapratu, ka ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā nebūtu prāta darbs,” atzina uzņēmēja.

Kad “Mākonītis” gāja uz norietu, veiksmīgas sakritības dēļ enerģiskajai uzņēmējai piedāvāja iespēju veidot kafejnīcu “Cīrulīšos”. Arī šeit Vineta guvusi skolu uzņēmējdarbības psiholoģijā: “Svarīgi, kāda saimnieka īpašumā telpas īrē. “Cīrulīšos” mums uzgrieza tādus ciparus par 25 kvadrātmetriem, ka smakām nost. Klājām arī banketa galdus, par tiem ieņemto naudu cerējām ietaupīt attīstībai, bet saimnieks tad prasīja īrei piemaksu. Tur noturējāmies tikai divus gadus un turpinājām darbu tirgū.”

Vineta redzējusi, ka tirgū sākusies tāda kā attīstība. Cēla tirdzniecības būdiņas, arī viņa pieteicās uz kioska celtniecību. 1997. gadā sāka strādāt, kā pati saka, “normālās iekštelpās”. Nu pienācis laiks, kad ar gaidāmajām plašajām nākotnes pārmaiņām tirgū arī šī vieta uzņēmējai varētu zust. Dzīvē viss nāk un mainās, un Vineta to pieņem kā pašsaprotamu parādību, tādēļ dabas dotais šiverīgums viņai palīdz atrast jaunus un jaunus variantus, kā savu biznesu attīstīt.

“Tad nāca rajona padomes konkurss, meklēja saimnieku kafejnīcai. Pieteicos un tiesības ieguvu,” saka Vineta. Neraugoties uz to, ka kafejnīcai vajadzēja kārtīgu remontu, savas iepriekšējās pieredzes un zināšanu mudināta, Vineta darīja visu, lai šeit atvērtu kvalitatīvu ēdināšanas uzņēmumu. “Kafejnīcu tā arī nosaucu “Rajona padome”, jo uzskatu ka te neder ne “Aija”, ne “Kaija”, jo visi to tāpat dēvē par rajona padomes kafejnīcu,” viņa priecājas par paveikto un nedaudz nopūšas, kad ierunājos par mesliem, ko prasa ieņēmumu dienests. Tad īstā latvieša garā atbild, ka ne jau viņai vienai šī nasta, lai sabalansētu nodevas un biznesa attīstību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
35

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Gadu sāk ar labu darbu – asins ziedošanu

00:00
05.01.2025
45

Gada pirmajā darba dienā donori bija gaidīti Cēsu 2. pamatskolas aktu zālē, kur Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs organizēja tradicionālo Donoru dienu. Asinis ziedot vēlējās 61, to darīt varēja 56. No tiem pirmo reizi par donoru kļuva četri cilvēki. Lai pēc garajām svētku brīvdienām palīdzētu atjaunot asins krājumus, bija un joprojām ir […]

Atver gleznu grāmatu

00:00
04.01.2025
32

Jaunpiebaldzēniete Astrīda Raso Mājeniece gleznošanu dēvē par savu vaļasprieku. Viņa studējusi Mākslas akadēmijā zīmēšanu un gleznošanu, tomēr ilgu laiku darījusi ko citu un gleznot atsākusi 2004. gadā. Viņa ir arī Piebalgas gleznotāju studijas dalībniece. Decembrī muzikāli dzejiskās noskaņās aizvadīti grāmatas “Gleznas” atvēršanas svētki, kā arī Jaunpiebalgas Kultūras centra mazajā zālē izstādē skatāmi 20 darbi no […]

Saistībā ar gaidāmo sniega vētru "Sadales tīkls" paaugstina operatīvo gatavību

16:49
03.01.2025
8

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritorijā piektdienas, 3. janvāra, pēcpusdienā pastiprināsies vējš, brāzmās sasniedzot spēku 20-24 m/s (dzeltenais brīdinājums), bet vakarpusē un naktī piekrastes rajonos pat 25-29 m/s (oranžais brīdinājums), gaidāma arī stipra snigšana. Šādos laikapstākļos var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas un radot elektroapgādes traucējumus, tādēļ AS “Sadales […]

Ainavās sajust ultraskaņu

00:00
03.01.2025
88

Spilgtās krāsas, to spēles stiklā spēj aizbaidīt arī visdrūmāko dienu aiz loga – tā var teikt par Cēsu Izstāžu namā apskatāmo gleznotāju Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas “Ultraskaņu” un Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras jauno mākslinieku izstādi. A. Naumovu ar plašu izstādi “Krāsainais ceļojums” šovasar varēja iepazīt Veselavas muižā, tagad Cēsīs ar spilgtām, atmiņā paliekošām […]

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
62

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Tautas balss

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
42
3
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
19
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
29
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
35
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
29
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Sludinājumi