Gatavošanās jaunajam mācību gadam, kā joprojām gandrīz viss ikdienas dzīvē, aizrit lielākā vai mazākā Covid-19 radīto pārmaiņu ēnā. Vasara aizskrējusi, attālināto mācību eksperiments, emocijas ap tā veiksmēm un nebūšanām atmiņā jau nedaudz padzisušas.
Saistībā ar attālinātajām mācībām līdz šim lielākoties runāts par pedagoģiskiem un psiholoģiskiem efektiem uz skolēnu darba spējām un, ko tur liegties, arī emocionālo gaisotni mājās. Viedokļu apmaiņu pragmatiskāko daļu veidoja vien vēstījumi par trūkstošajām un daļēji jau sagādātajām viedierīcēm, kā arī sūrošanās par nepietiekamo interneta jaudu attālināto mācību nodrošināšanai. Taču nupat esam nonākuši tajā brīdī, ko varētu dēvēt par kancelejas preču noieta sezonu, – skolēnu ģimenes steidz “apbruņot” savus kaujiniekus jaunajam mācību gadam. Tomēr grāmatnīcas, kas Cēsu apkaimē ir ērtākā un pieejamākā vieta skolas piederumu sagādei, šogad ir tukšākas, un nereti arī veikalā ienākušie vecāki paužot bažas, vai tiešām iegādāties to, kas vajadzīgs darbam klasē, vai tomēr nogaidīt, ja nu atkal tiek izsludinātas attālinātās mācības. Tiesa, pašreizējā nostāja valsts līmenī ir, ka skolas darbu atsāks klātienē, tikai ar organizatoriskiem jauninājumiem. Tomēr saistībā ar neskaidrajām pandēmijas prognozēm vecāki nejūtas pārliecināti pat par tuvāko nākotni.
Kā paradokss patlaban televīzijā un radio aktīvi tiek skandēts kāda mazumtirdzniecības tīkla reklāmas sauklis “Skolā noderēs!”. Ģimeņu noskaņojums, atnākot uz veikalu, ir tieši pretējs – Cēsu tirdzniecības centrā “Globuss” esošajā grāmatnīcā arī tie vecāki, kas ko nopērk, bieži dalās šaubās, vai tiešām riskēt visu sapirkt. Grāmatnīcas vadītāja Dana Sunepa stāsta, ka, piemēram, skolas somas vecāki nāk noskatīt, bet biežāk izšķiras vēl nedaudz apdomāt, pagaidīt. “Tā šķiet, ka vairāk nāk tieši daudzbērnu ģimenes un daļu no vajadzīgā iegādājas tie, kuri aprēķinājuši, ka no vienas algas septembrī visu nevarēs nopirkt,” pieļauj veikala vadītāja, piemetinot, ka vairāk pamanāms arī pirmklasnieku vecāku apzinīgums. Tomēr teju visiem grūti atturēties no raižpilnām pārdomām, beigās nolemjot – labi, nopirks, paliks kaut vai rezerve nākamajam gadam. Vienlaikus jau bijuši klienti, kas vēlas mācību grāmatu ievākošanu, kas šeit iespējama ar īpašu iekārtu. Tomēr tematiskā skolas piederumu iepirkšanās šogad nav salīdzināma ar, piemēram, pirms diviem gadiem pieredzēto, kad jau augusta sākumā veikals bijis pilns ar mērķtiecīgajiem pircējiem. D.Sunepa dalās vēl kādā interesantā novērojumā – šī gada pircēju lokā ir krietni vairāk citu apkaimju iedzīvotāju: no Mazsalacas, Limbažiem un pat no Igaunijas.
Arī Zvaigznes grāmatu namā kancelejas preču un citu skolas piederumu pircēju plūsma šogad ir mazāka, un vecāki pirkumos ir piesardzīgāki, “Druvai” apstiprina veikala vadītāja Saiva Kalniņa. “Vecāki nesaprot, ko īsti šoreiz vajag,” ar zināmu līdzjūtību pret apjukumu skolēnu ģimenēs teic S.Kalniņa, atstāstot, ka dzirdami arī lielāku bērnu komentāri, ka klades palikušas pusrakstītas. “Pagājušajā gadā, protams, bija vairāk,” viņa atzīst, gan norādot, ka tāpat jau ik pa brīdim ko nopērkot – gan somas un penāļus, gan krāsas un otas. Arīdzan šeit pircēju vidū vairāk ir mazāko bērnu vecāku, kuru atvasēm šo lietu sagādāšana ir emocionāli nozīmīgāka.
Tiesa, ne visas ģimenes dzīvo šajās šaubās. Priekuļu novada iedzīvotāja Liene Branta stāsta, ka ierasti nepieciešamo iegādājas augustā un arī šis gads neesot izņēmums. “Covid-19 manus ieradumus nav mainījis,” uzsver māmiņa, atklājot, ka kopumā viss nepieciešamais 8.klases mācībām: klades, burtnīcas, zīmēšanas bloki, guašas un rapidogrāfi (marķiera veids radošajiem darbiem) prasījis ap 40 eiro.
Cēsniece un trīs bērnu māmiņa Kristīne Gertnere-Celma atzīst, ka viņai lielākās pārdomas ir par bērnu apģērbu iegādi – tas prasa ievērojamus līdzekļus, un jau ārkārtējās situācijas sakarā piedzīvota nelietderīgo pirkumu sajūta. “Ziemas brīvlaikā bērniem atjaunojām garderobi, un – opā! [mācības mājās]. Maiņas apavi, kas bija skolā un kurus paņēmām, tikai pēc liecības ejot, protams, vairs jau nederēja.” Kancelejas preces māmiņa gan pamazām gādājot, bet daudz palicis no iepriekšējā mācību gada. “Par to pat nav raižu, burtnīcas un pildspalvas jau izlietot paspēs. Bet ko darīt ar apģērbu? Bērni aug kā sēnes, un šodien pirktās bikses visdrīzāk jau novembrī vairs nederēs,” pārdomās dalās K.Gertnere-Celma, vienlaikus gan uzsverot, ka nevienam pašreizējo neskaidrību nepārmet un drošība ir svarīgāka par visu.
Arī grāmatnīcas “Globuss” vadītāja D.Sunepa, trīs bērnu, tostarp divu skolēnu, māmiņa, atzīmē, ka ievērojamu daļu izdevumu, gatavojoties mācību gadam, veido apavi, sporta tērpi. Viņa atklāj, ka pamazām katru mēnesi pa druskai ko nopirkusi pat bez skolas izsniegtā saraksta, tikai pēc iepriekšējo gadu pieredzes. Balstoties uz to, D.Sunepa rēķina, ka tikai skolas piederumi vien (bez apģērba un apaviem) vienam bērnam izmaksājot 50 eiro. “Šogad mums paveicās, ka skolas somas nav tik ļoti nonēsātas, tās varam nepirkt,” ar atvieglojumu atzīst daudzbērnu mamma.
Komentāri