Marina Kļučivska trīs gadus kalpojusi Skujenes draudzes priekšnieces amatā. Drīz viņas vietā stāsies cits, tādēļ Marina atskatās trīs gados paveiktajā.
„Mēneša pirmajā svētdienā Skujenes baznīcā bija šī gada pirmās iesvētības un kristības. 11 draudzes locekļus iesvētīja, septiņus arī kristīja. Taču jāsaka – tik lielu pulku baznīcā kristīja pirms trim gadiem,” stāsta Marina un atklāj, ka šobrīd Skujenes baznīcā ir 71 draudzes loceklis.
„Domāju, tās ir cilvēku ilgas pēc kaut kā vairāk nekā parastākās dzīves ikdienas. Šajā gadījumā tās ir ilgas pēc Dieva, pēc garīgās izaugsmes. Bija pārsteidzoši, ka arī daudzi jaunieši kristījās un iesvētījās. Manuprāt, šajos laikos palīdz Dieva plecs un sajūta, ka neesi viens,” domās dalās Marina un turpina: „Mums ir arī baznīcas koris, svētdienas skolā iet bērni divdesmit. Domāju, darbojamies savu iespēju robežās un piedalāmies arī dažādās aktivitātēs un pasākumos.”
Draudzes priekšniece, runājot par valstī notiekošo, atzīst, ka jāsaglabā miers un nevajag pakļauties tikai negatīvajām emocijām.
„Kāds varbūt meklē mierinājumu baznīcā, kāds citādi. Tas atkarīgs no katra paša. Bet, domāju, šobrīd cilvēki arvien vairāk sāk domāt tikai par sevi un nevēlas iedziļināties otra problēmās. Turklāt mūsdienās ir svarīgi būt uzklausītam un sadzirdētam. Noteikti jāsaka- laukos dzīve nav viegla. Kas mums Skujenē ir? Ja būtu darba vietas, būtu citādi. Bet mums bez skolas, ambulances, diviem veikaliem un pagastmājas nekā vairāk nav. Kur lai cilvēki strādā? Kā lai pārtiek? Noteikti laukos cilvēki jūtas bezcerīgāk nekā pilsētā. Jā, nākas savilkt jostas,” saka skujeniete un atklāj, ka pati paļaujas uz Dievu un tas viņai palīdz dzīvot.
„Katram ceļš uz baznīcu jāatrod pašam. Kristījos 2002. gadā Cēsīs pie mācītāja Krista Kalniņa. Jutu tādu nepieciešamību,” saka Marina.
Runājot par laiku, kas pavadīts draudzes priekšnieces amatā, viņa neslēpj gandarījumu, ka Skujenes baznīca ir skaista, balta. Taču nenoliedz, ka darāmā netrūkst.
„Saziedot naudu lieliem remontiem nav iespējams. Tad izeja var būt īpašums, kuru pārdot. Bet ikdienā varam iztikt ar ziedojumiem. Nākotnē vajadzētu baznīcai mainīt jumtu, sijas ir satrūdējušas. Nezinu, kā izdosies šo ieceri īstenot. Ik gadu cenšamies cītīgi kopt arī kapus, un esam priecīgi, ja arī citi skujenieši atnāk talkā. Darba jau nekad netrūkst, un draudzes locekļi ar visu galā paši netiek,” saka Marina.
Komentāri