Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Pieaugušie vēlas turpināt pilnveidoties

Iveta Rozentāle
23:00
09.06.2022
75
Pieaugusie Macibas 2 1

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) 147 pieaugušie, kuriem jau ir specialitāte un darbavieta, papildina zināšanas vai apgūst jaunu profesiju.

Tehnikums pieaugušo izglītību nodrošina trīs virzienos: profesionālās vidējās izglītības programmas (neklātiene), profesionālā tālākizglītība un moduļu apmācība (kursi). VTDT direktora vietniece tālākizglītības, IKT un metodiskajā jomā Kristīne Rebinova pastāstīja, ka šogad 90% mācību maksas pieaugušajiem līdzfinansē Eiropas Savienības fondu projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, pašiem dalībniekiem jāsedz tikai 10 procenti, tādēļ arī dalībnieku ir vairāk nekā citus gadus. “Tomēr novērojams, ka pieaugušie ir gatavi maksāt arī pilnu studiju maksu, lai apgūtu    nepieciešamo un vēlamo, tāpēc turpināsim īstenot dažādas mācību programmas gan projekta ietvaros, gan arī paplašināsim dažādu kursu piedāvājumu, kur dalībnieki sedz pilnu mācību maksu,”     tā K.Rebinova.

Lai arī pieaugušie ir ļoti motivēti mācīties, daļa studējošo mācības tomēr pārtrauc. K.Rebinova vērtē, ka tam ir ļoti dažādi iemesli, piemēram, šobrīd paaugstinājušās degvielas cenas, cilvēks saprot, ka nevar uz kursiem izbraukāt, jāņem vērā, ka mācības ir intensīvas, pēc darba nedēļas visa sestdiena paiet mācoties, kas ne vienmēr ir ilgstoši iespējams. Piemēram, apģērbu dizaina produktu izstrādē mācības notiek gada garumā. Iemesls mācību pārtraukšanai reizēm ir kursa programma, ko dalībnieks bija sagaidījis citādu. Dažkārt mainās situ­ācija cilvēka ģimenē, darbā.

Šobrīd sestdienās apģērbu dizaina produktu izstrādes kursos mācās 13 dalībnieces, pasniedzējas Guntas Garkalnes vadībā apgūstot konstruēšanu, modelēšanu, dizainu un šūšanu. Dalībnieces ir no Cēsīm, Jaunpiebalgas, Raunas, Siguldas, vairākas arī no Rīgas.

Kad “Druva” viesojās nodarbībā, tika apgūta svārku modelēšana. Gunta Garkalne par mācību procesu teic: “Patlaban dalībnieces kā pirmklasnieki līmē, griež, veido un mācās uz mazām piegrieztnēm, lai pēc tam tās varētu izveidot patiesajā izmērā. Tā kā mācībās ir pietiekami daudz nodarbību, tad dalībnieces varēs pagūt iemācīties gan modelēt un konstruēt, gan šūt, apgūt, kā pārveidot gatavas piegrieztnes, gan veidot savas. Novēroju, ka visi pieaugušie uz mācībām nāk ar augstu motivāciju, strādāt griboši, ļoti zinātkāri – viss interesē, nebaidās uzdot jautājumus, ja kas nav saprotams, nebaidās arī no grūtībām, ko prasa konstruēšana un modelēšana, kur nepieciešama izpratne un pacietība. Lai gan mācības ilgst līdz sešiem vakarā, man kursantes ir jāpaskubina doties mājās. Viņas guvušas    otru elpu un būtu gatavas mācīties vēl ilgāk.”

Vērtējot kursantu motivāciju, pasniedzēja teic: “Tā kā pēc kursiem netiek iegūts diploms, tad kursantes mācās sevis pilnveidošanai. Tajā pašā laikā, veidojot savu portfolio, izstrādājot darbus, sievietes ar laiku var sākt strādāt arī pie kāda uzņēmēja.”

Daiga Muižniece uz mācībām brauc no Rīgas. Viņai patīk šūt un ir sava pieredze, gan savam priekam, gan pēc pasūtījumiem šuvusi kleitiņas meitenēm: “Man pašai ir dēls, tāpēc labprāt pucēju citu mammu meitas. Bet jau sen vēlējos iemācīties šūt ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem, kas ir sarežģītāk, jo pieaugušo figūras atšķiras vairāk nekā bērnu, jāsaprot, kā katram uzšūt piemērotāko. Man patīk pieguļoši dizaini, bet tajos visām detaļām jābūt īpaši pārdomātām un precīzām, lai izskatītos skaisti. Patīkami, ka skolotāja skaidro lēnām, pie katra pienāk, paskaidro, arī kopējā atmosfēra ir ļoti patīkama.” Skaidrojot motivāciju kāpēc no galvaspilsētas brauc uz Cēsīm, D.Muižniece teic, ka iespēja šogad bija Cēsīs un vēl Valmierā. Turklāt kursante novērtē arī to, ka par kursiem nav jāmaksā pilna maksa, sakot, ka Rīgā maksa pat par vienas dienas kursiem ir ļoti liela.

Maira Kupriša dzīvo Siguldā, bet strādā Smiltenes tehnikumā par karjeras konsultanti, sestdienas tagad viņa aizvada Cēsīs. “Mans bērnības sapnis bija iemācīties konstruēšanu un dizainu, tādus kursus ļoti gaidīju, tāpēc interesējos, kad tie būs. Tāpat man ļoti tuva bija gleznošana. Bet skolas laikā vecāki teica, ka ar gleznošanu nevarēšu nopelnīt. Tā izstudēju pedagoģiju un biju priecīga, ka bija iespēja apgūt arī zīmēšanu. Man ļoti patīk tieši modelēt, turklāt, tā kā matemātika man ir stiprā puse, tad tas neliekas sarežģīti. Man ir daudz ideju, ko vēlos īstenot, bet šūšana nav mana lieta, zinu, ka manu izdomāto uzšūs citi. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai būtu    idejas, lai varētu radīt ko jaunu un interesantu.”

VTDT klātienē moduļu veidā tiek apgūta apģērbu dizaina produktu izstrāde , gleznošana I, gleznošana II, automobiļu elektroiekārtu remonts, elektronisko sistēmu remonta pamati, kā arī attālināti personas datu aizsardzība, modes mārketings un zīmolvedība, uzņēmējdarbība dizainā, algoritmēšana un programmēšanas pamati, mācību noslēgumā iegūstot apliecību. Profesionālās tālākizglītības programmā pieaugušie klātienē apgūst augkopību, iegūstot kvalifikāciju augkopības tehniķis, kā arī šo profesiju 1,5 gados neklātienē apgūst profesionālās vidējās izglītības programmā, iegūstot diplomu par profesionālo vidējo izglītību.

VTDT  iespējams novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences, kas sevī ietver vienas dienas mācības (konsultācijas) un profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Šo iespēju katru gadu izmanto 25 – 40 pieaugušie. Profesionālās kompetences tiek novērtētas autoatslēdzniekiem, automehāniķiem, datorsistēmu tehniķiem, elektrotehniķiem, klientu apkalpošanas speciālistiem, mēbeļu galdniekiem, namdariem, pavāriem un programmēšanas tehniķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
164

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
12
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi