Iedzīvotāju vispārējais noskaņojums sācis strauji uzlaboties. Visatzinīgāk novērtētas Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņas un kopējās situācijas attīstība valstī, šiem indeksiem pieaugot par desmit un sešiem punktiem. Iedzīvotāju vērtējums uzlabojies lielākajā indeksu daļā, izņemot ģimenes materiālo stāvokli, kura vērtējums pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies. Aptuveni ceturtdaļa aptaujāto to vērtē kā sliktu, bet tikai katrs desmitais – kā labu, liecina jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, kāpums vērojams gan kopējā noskaņojuma – no mīnus 25 līdz mīnus 21 -, gan arī tagadnes – no mīnus 33 līdz mīnus 29 – un nākotnes – no 0 līdz plus divi – vērtējuma indeksos.
Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā, ja salīdzina ar aprīli, ir uzlabojies – iedzīvotāji biežāk teikuši, ka situācija attīstās pareizi – aprīlī 19% un maijā 25%. Lūgti novērtēt valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli, maijā iedzīvotāji bijuši kopumā optimistiskāk noskaņoti nekā aprīlī – retāk teikts, ka situācija ir slikta, proti, aprīlī – 60%, maijā – 57%.
Ekonomiskā stāvokļa izmaiņas maijā vērtētas kopumā atzinīgāk nekā līdz šim 2013.gadā – ja iepriekš iedzīvotāji biežāk uzskatīja, ka situācija pasliktinās, nevis uzlabojas, un indekss bija mīnus 4 līdz pat mīnus 11, tad šomēnes kritisko un atzinīgo vērtējumu starpība samazinājusies līdz minimumam un indekss bija mīnus viens.
Uzlabošanās vērojama arī iedzīvotāju prognozēs par to, kā ekonomiskā situācija valstī būs mainījusies pēc gada – maijā (26%) biežāk nekā aprīlī (20%) uzskatīts, ka situācija pēc 12 mēnešiem būs uzlabojusies.
Savukārt iedzīvotāju viedoklis par viņu ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies: gan martā, gan aprīlī, gan maijā to kā kopumā sliktu vērtē aptuveni divas piektdaļas aptaujāto un tikai 10% to uzskata par kopumā labu. Būtisku izmaiņu 2013.gada pavasarī nav arī aptaujāto uzskatos par to, kā viņu ģimenes materiālais stāvoklis varētu būt mainījies pēc 12 mēnešiem: optimistiskas prognozes, kas martā izskanēja 21% atbilžu, aprīlī – 20%, bet maijā – 22%, joprojām tiek sniegtas nedaudz biežāk nekā pesimistiskas, kas martā un aprīlī izskanēja 15% atbilžu, bet maijā 16%. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska norāda, ka pēc iedzīvotāju noskaņojuma indeksu pasliktināšanās vairāku mēnešu garumā jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti šomēnes liecina par straujiem uzlabojumiem, turklāt pozitīvas tendences vērojamas teju visos noskaņojuma apakšindeksos.
Ļoti straujš kāpums bijis Latvijas ekonomikas stāvokļa vērtējumam, mērenāks – darba izredžu un valdības darba vērtējumiem. Vienīgais noskaņojuma apakšindekss, kas nav uzlabojies, ir teju svarīgākais aptaujas jautājums – par ģimenes materiālo stāvokli, vērtē ekonomiste.
“Pēc pērnā gada nogalē vērojamā uzlabojuma tālāka šī rādītāja dinamika ir bijusi lejupvērsta – pat, ja decembrī bijušas prēmijas un/vai janvārī algu palielinājums, tad šī pozitīvā vēsts jau ir piemirsusies. Neraugoties uz ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma nelielo pasliktinājumu pēdējos mēnešos, tas joprojām tiek vērtēts optimistiskāk nekā pirms gada. Un tam ir arī pamats – nodarbinātības, vidējās algas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājuma dēļ maciņu saturs šā gada 1.ceturksnī iedzīvotājiem ir papildinājies krietni straujāk nekā iepriekš. Reālais neto darba samaksas fonds audzis par 8,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu,” norāda Bičevska.
“DNB Latvijas barometrs” ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri