Sabiedrības kopējais noskaņojums šā gada martā kļuvis negatīvāks nekā februārī, noskaidrots jaunākajā “DnB Nord barometra” pētījumā.
Martā respondenti retāk atzinuši, ka valsts attīstās pareizā virzienā. Ja februārī šādu viedokli pauda 12% iedzīvotāju, martā to skaits bija samazinājies līdz 10%.
Tomēr par vienu procentpunktu samazinājies aptaujāto īpatsvars, kuri ir pārliecināti, ka valsts attīstības virziens nav pareizs, – 76% februārī un 75% martā.
12% februārī un 15% martā bija grūti pateikt, vai situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā vai nepareizā virzienā.
Vērtējot pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, 84% iedzīvotāju to atzinuši par kopumā sliktu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā februārī, kad šādu viedokli pauda 85% respondentu. Tiesa, aptaujātie iedzīvotāji nedaudz kritiskāk vērtē valsts ekonomikas izmaiņu virzienu – 50% respondentu uzskata, ka situācija pasliktinās (februārī – 49%), tikai 7% aptaujāto norādījuši, ka tā uzlabojas (februārī – 8%), bet to, ka pēc gada ekonomikas stāvoklis kopumā būs pasliktinājies, pauduši 42% iedzīvotāju (februārī – 40%).
Gan februārī, gan martā 53% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis nav būtiski mainījies un tas kopumā ir slikts. Izmaiņas nav novērotas arī to respondentu vidū, kuri savu finansiālo situāciju vērtē kā viduvēju (41%) vai labu (5%).
Par vienu procentpunktu samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka patlaban Latvijā ir gandrīz neiespējami atrast labu darbu, – martā šādu viedokli pauda 83%, bet februārī – 84% aptaujāto. Tai pašā laikā par vienu procentpunktu (februārī – 1%, martā – 2%) pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka izredzes atrast darbu ir labas.
Vērtējot ikmēneša pētījuma rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode secinājusi, ka, ja arī Latvijas ekonomikā ir vērojamas pozitīvas tendences, iedzīvotāji tās nav pamanījuši vai nejūt, jo tās ir vai nu pārāk nelielas, vai neskar viņiem būtiskas jomas, vai arī – negatīvo lietu bijis vairāk nekā pozitīvo.
“Protams, nevar izslēgt arī iespēju, ka kritiskais noskaņojums ietekmējis sabiedrības uztveri, – iedzīvotāji sagaida negatīvas lietas un līdz ar to arī biežāk pamana tieši negatīvo,” pieļauj Strode.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, laika posmā no 11.marta līdz 24.martam aptaujājot 1006 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri