Dzērbenes pagasta nostūra – Kleķeru – iedzīvotāji nobažījušies par ceļu uz savām mājām. Ceļa posms Dzērbenes pienotava – bijusī Meļļu stacija ir sliktā stāvoklī.
Ceļa posms Dzērbenes pienotava – bijusī Meļļu stacija ir pašvaldības pārziņā. Taču Dzērbenes pagasta padomes atbildīgais darbinieks par pašvaldības ceļiem Dainis Siliņš atzina, ka šim ceļa posmam nav ne vainas. Tas ir izbraucams.
Savukārt Dzērbenes pasta nodaļas pastniece Lauma Kažoka, kura bieži brauc pa šo ceļu, “Druvai” atzina, ka tas nav vienīgais neapmierinošais, daudzi pagastā kļuvuši neizbraucami.
“Šobrīd neviena kārtīga ceļa nemaz nav. Vienalga, kuru ceļa posmu skatās – Dzērbene – Zosēni, Dzērbene – Drusti, ceļa posms uz Juveri vai Kleķeru ceļi. Arī ceļš, kurš ved uz Meļļiem, ir kritiskā stāvoklī. Knapi ar trešo ātrumu var pabraukt. Protams, citi ir valsts un citi pašvaldības ceļi, bet tie visi ir kļuvuši briesmīgi. Pagājušajā nedēļā automašīnai pat salūza amortizators. Un tad brīnās, pa kādiem ceļiem braucam? Pa tādiem arī braucam,” domās dalās L.Kažoka un piebilst, ka, ziemai nākot, problēmas rada
arī slidenie un nekaisītie lauku ceļu segumi.
Tomēr pašvaldības darbinieks šo viedokli apstrīd. “Iespējams, cilvēki neiedomājas, kā patiešām izskatās neizbraucami ceļi. Taču, aktualizējot šo tēmu, jāatzīst, ka katra pagasta sāpe ir pašvaldības ceļu uzturēšana,” saka D.Siliņš un piebilst, ka nereti ceļus sabojā smagās automašīnas, kuras izved no mežiem kokmateriālus.
“Arī šajā gadījumā bedres ceļa segumā, iespējams, izsitušas smagās automašīnas, kuru vadītāji daudz neskatās uz laika apstākļiem. Taču tā ir komplicēta lieta. Firma, kura izstrādā mežu, mums vispirms būtu jānoķer pie rokas. Un jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā kopš strādāju, atminos tikai vienu gadījumu, kad firma uzņēmās atbildību
par ceļu stāvokli pēc darbu beigšanas,” stāsta atbildīgais par pašvaldības ceļiem un turpina: “Ir jau likums, kurš paredz, ja vēlas no meža izvest kokmateriālus, piemēram, pa pašvaldības ceļu, iepriekš pagasta padomē jānoslēdz vienošanās. Šādā situācijā mēs fiksētu, pa kuru ceļu smagās mašīnas kokmateriālus vedīs, kurā ceļa posmā un kādā stāvoklī ceļš iepriekš bijis. Un rezultātā pēc darbu beigšanas firmas vadītājs vai privātpersona, kura baļķus veda, ceļu nodotu. Tad arī šīs situācijas ar lauku ceļiem neizvērstos par tik dramatiskiem stāstiem. Taču ar nožēlu jāatzīst, ka šādas vienošanās tiek slēgtas ļoti reti. Brīnos arī par to, kādēļ ciršanas biļetes tiek izsniegtas pirms šādas savstarpējas vienošanās noslēgšanas.”
D.Siliņš skaidro, ka katra pagasta pašvaldība savus ceļus cenšas apsaimniekot pēc rocības un iespējām.
“Zinu, ka kaimiņpagastā situācija ir nedaudz citādāka, iespējams, pat labāka. Taurenes pagasta pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar trim privātpersonām, kuras ar savu tehniku ziemā tīra ceļus un vasarā tos nogreiderē. Savukārt mūsu pašvaldībai ir sava tehnika – traktors, greiders un sniega šķūrētājs. Ja kaut kas iziet no ierindas, paši taisām un kādreiz varbūt arī darbi aizkavējas,” stāsta D.Siliņš.
Atgriežoties pie konkrētā ceļa posma Dzērbenes pienotava – bijusī Meļļu stacija, atbildīgais par pašvaldības ceļiem saka: “Ceļu greiderēt šobrīd ir jau par vēlu. To vajadzēja darīt pirms mēneša.” D.Siliņš piebilst, ka pagasta ceļu stāvoklis kopumā ir ciešams. Un arī šis ceļa posms, pa kuru sūdzas iedzīvotāji, ziemā netiekot aizmirsts. “Arī šo ceļu regulāri tīra. Protams, ja cilvēks vēlas iztīrīt arī privāto ceļu, kas ved līdz mājas pagalmam, tad par to gan jāsamaksā,” skaidro D.Siliņš.
Komentāri