Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris

Pasaules mēroga jubilejas svinēšana

Druva
10:59
28.04.2014
5
Img 3196

Cēsīs sākusies izcilā pedagoga un latviešu koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atzīmēšana.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja zinātniskie līdzstrādnieki atzīstami pastrādājuši pētnieciskajā darbā, izveidojot Latvijā vēl nebijušu ekspozīciju ar vienkopus skatāmiem autentiskiem vēstures materiāliem. Izstāde Vidzemē un Latvijā ievērību varētu gūt arī ar atraktivitāti, atbilstošu mūsdienu priekšstatiem par vēstures aplūkošanu. Stāstījumu par 150 un 200 gadu seniem notikumiem – saistītiem ar Jāņa Cimzes piedzimšanu Raunā, studijām Saksijas zemē un vairāk nekā simts tautskolotāju

sagatavošanu Vidzemē – muzeja darbinieki gatavi pasniegt arī kā aizraujošu mācību stundu.

Ceļojumam vēsturē sagatavots nepieciešamais aprīkojums –

klausītājiem skolas soli, kādi bija 19. gadsimtā, tuša un rakstāmspalvas klasiskās glītrakstīšanas apguvei, tāfele un grifele vēstures faktu iegaumēšanai, harmonijas mūzikas klausīšanai. Kopējo senatnes elpu šajā skolā uzdots veidot

19. gadsimtā celtajai būvei –

Cēsu Jaunajai pilij, kuras bēniņu telpas ar dēļu grīdām, vecajām griestu brusām, metāla lustru

līdz pat rudenim iemiesos Jāņa Cimzes laikmetu.

Plašā bēniņu telpa tagad atgādina arī 19. gadsimta

dārgumu krātuvi, kuru veido kultūras vērtības no visiem lielākajiem Latvijas un Vidzemes vēstures muzejiem. 21. gadsimtu

Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē pārstāv videoekrāns, lai klausītos tautas dziesmās, iejūtoties 1873. gada un vēlāko laiku Dziesmu svētku atmosfērā, klausoties tautasdziesmu apdarēs, ko veidojis Jānis Cimze

un viņa sekotāji. Izstādes atklāšanā videoekrāns nebija jāņem talkā. Kora dziedāšanas vēstures stundu kuplināja A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koris un pūšamo instrumentu kvartets.

Deviņu gadu laikā kopš Latvijas vārds caur Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)

sastādīto kalendāru izskan pasaulē, Cēsis starptautiski nozīmīgu notikumu ar

vērienu svin otro reizi. Pirmā bija 2006. gadā, kad UNESCO kalendārs vēstīja par Cēsu 800 gadi.

Tagad tā ir

Raunā dzimušā Jāņa Cimzes 200 gade.

“Izstādē redzama Cēsu muzeja krājuma 19. gadsimta dokumentu kolekcijas viena no izcilākajām pērlēm

– pirmā profesionālā latviešu fotogrāfa, semināra IX kursa audzēkņa Kārļa Andersona dokumenti, kuru vidū tādi unikāli manuskripti kā Jāņa Cimzes rakstītās vēstules un paša Kārļa Andersona semināra laika pieraksti,” stāsta Vija Rozentāle, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste izstāžu un ekspozīciju darbā. “Apskatāma arī 1873. gada Dziesmu svētku repertuāra

grāmata – Dikļu kora diriģenta, cimzieša Heinriha Šmita eksemplārs. Te ir arī Lielā sudraba lira, kuru kā pirmo godalgu II Vispārējos latviešu dziesmu svētkos izcīnīja Vietalvas dziedāšanas biedrības koris semināra IX kursa audzēkņa, skolotāja un diriģenta Jura Kalniņa vadībā 1880. gadā, un III Vispārējo dziesmu svētku piemiņas lakatiņš no 1888. gada.

Vērtīgu ieskatu Jāņa Cimzes dzimtas vēsturē

sniedz

Raunas draudzes 200 gadus seni dokumenti ar ierakstiem par Jāņa Cimzes piedzimšanu un pirmo skološanos

Raunā. Visai garu ceļu no Vācijas uz izstādi Cēsīs mērojusi 19. gadsimta porcelāna krūzīte un gravīra ar Veisenfelsas skatu Saksijas zemē, kur skolotāja un pedagoga izglītību pie Eiropā pazīstamiem pedagogiem apguva Jānis Cimze.

Izstādi papildina arī audio-vizuālie materiāli ar atmiņu stāstiem par mācību norisi Vidzemes draudzes skolotāju seminārā un pašu Jāni Cimzi, kā arī videofilma par

latviešu dziedāšanas tradīcijām.

Lai izveidotu izstādi, veltītu Jānim Cimzem – latviešu skolu vēsturē

leģendārai personībai, kurš radīja

draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē, Cēsu muzeja vēsturnieki sadarbojušies ar

Rakstniecības un mūzikas, Valmieras, Valkas, Madonas, Turaidas, Limbažu un Pāles muzeju. Izstādē iekļauti materiāli

no Valsts vēstures arhīva,

Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Rīgas Latviešu biedrības, Straupes evaņģēliski luteriskās draudzes, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra muzeja un privātpersonu kolekcijām. 42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā, Jānis Cimze izskolojis vairāk nekā 500 tautskolotāju, tostarp vairāk par 110 ar Cēsīm un novadu saistītu skolotāju, mācītāju, ērģelnieku un kordiriģentu. Izstādē viņi

redzami fotogrāfijās. Īpašas relikvijas ir

Jāņa Cimzes rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp audzēkņa

Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856. gadā.

Skolēnu grupas vai

jebkura vecuma interesenti, dodoties Cēsu Vēstures un mākslas muzeja sagādātajā ceļojumā, lai izzinātu Dziesmu svētku rašanās cēloņus,

var iepriekš aizrunāt gidu. Tas ciemošanos divsimtgadnieka Jāņa Cimzes un viņa semināru audzēkņu laikmetā padarīs vēl neaizmirstamāku.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
9

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
26

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
80

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
221

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
48

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
49
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
21
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
34
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi