Cēsīs sākusies izcilā pedagoga un latviešu koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atzīmēšana.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja zinātniskie līdzstrādnieki atzīstami pastrādājuši pētnieciskajā darbā, izveidojot Latvijā vēl nebijušu ekspozīciju ar vienkopus skatāmiem autentiskiem vēstures materiāliem. Izstāde Vidzemē un Latvijā ievērību varētu gūt arī ar atraktivitāti, atbilstošu mūsdienu priekšstatiem par vēstures aplūkošanu. Stāstījumu par 150 un 200 gadu seniem notikumiem – saistītiem ar Jāņa Cimzes piedzimšanu Raunā, studijām Saksijas zemē un vairāk nekā simts tautskolotāju
sagatavošanu Vidzemē – muzeja darbinieki gatavi pasniegt arī kā aizraujošu mācību stundu.
Ceļojumam vēsturē sagatavots nepieciešamais aprīkojums –
klausītājiem skolas soli, kādi bija 19. gadsimtā, tuša un rakstāmspalvas klasiskās glītrakstīšanas apguvei, tāfele un grifele vēstures faktu iegaumēšanai, harmonijas mūzikas klausīšanai. Kopējo senatnes elpu šajā skolā uzdots veidot
19. gadsimtā celtajai būvei –
Cēsu Jaunajai pilij, kuras bēniņu telpas ar dēļu grīdām, vecajām griestu brusām, metāla lustru
līdz pat rudenim iemiesos Jāņa Cimzes laikmetu.
Plašā bēniņu telpa tagad atgādina arī 19. gadsimta
dārgumu krātuvi, kuru veido kultūras vērtības no visiem lielākajiem Latvijas un Vidzemes vēstures muzejiem. 21. gadsimtu
Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē pārstāv videoekrāns, lai klausītos tautas dziesmās, iejūtoties 1873. gada un vēlāko laiku Dziesmu svētku atmosfērā, klausoties tautasdziesmu apdarēs, ko veidojis Jānis Cimze
un viņa sekotāji. Izstādes atklāšanā videoekrāns nebija jāņem talkā. Kora dziedāšanas vēstures stundu kuplināja A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koris un pūšamo instrumentu kvartets.
Deviņu gadu laikā kopš Latvijas vārds caur Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)
sastādīto kalendāru izskan pasaulē, Cēsis starptautiski nozīmīgu notikumu ar
vērienu svin otro reizi. Pirmā bija 2006. gadā, kad UNESCO kalendārs vēstīja par Cēsu 800 gadi.
Tagad tā ir
Raunā dzimušā Jāņa Cimzes 200 gade.
“Izstādē redzama Cēsu muzeja krājuma 19. gadsimta dokumentu kolekcijas viena no izcilākajām pērlēm
– pirmā profesionālā latviešu fotogrāfa, semināra IX kursa audzēkņa Kārļa Andersona dokumenti, kuru vidū tādi unikāli manuskripti kā Jāņa Cimzes rakstītās vēstules un paša Kārļa Andersona semināra laika pieraksti,” stāsta Vija Rozentāle, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste izstāžu un ekspozīciju darbā. “Apskatāma arī 1873. gada Dziesmu svētku repertuāra
grāmata – Dikļu kora diriģenta, cimzieša Heinriha Šmita eksemplārs. Te ir arī Lielā sudraba lira, kuru kā pirmo godalgu II Vispārējos latviešu dziesmu svētkos izcīnīja Vietalvas dziedāšanas biedrības koris semināra IX kursa audzēkņa, skolotāja un diriģenta Jura Kalniņa vadībā 1880. gadā, un III Vispārējo dziesmu svētku piemiņas lakatiņš no 1888. gada.
Vērtīgu ieskatu Jāņa Cimzes dzimtas vēsturē
sniedz
Raunas draudzes 200 gadus seni dokumenti ar ierakstiem par Jāņa Cimzes piedzimšanu un pirmo skološanos
Raunā. Visai garu ceļu no Vācijas uz izstādi Cēsīs mērojusi 19. gadsimta porcelāna krūzīte un gravīra ar Veisenfelsas skatu Saksijas zemē, kur skolotāja un pedagoga izglītību pie Eiropā pazīstamiem pedagogiem apguva Jānis Cimze.
Izstādi papildina arī audio-vizuālie materiāli ar atmiņu stāstiem par mācību norisi Vidzemes draudzes skolotāju seminārā un pašu Jāni Cimzi, kā arī videofilma par
latviešu dziedāšanas tradīcijām.
Lai izveidotu izstādi, veltītu Jānim Cimzem – latviešu skolu vēsturē
leģendārai personībai, kurš radīja
draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē, Cēsu muzeja vēsturnieki sadarbojušies ar
Rakstniecības un mūzikas, Valmieras, Valkas, Madonas, Turaidas, Limbažu un Pāles muzeju. Izstādē iekļauti materiāli
no Valsts vēstures arhīva,
Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Rīgas Latviešu biedrības, Straupes evaņģēliski luteriskās draudzes, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra muzeja un privātpersonu kolekcijām. 42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā, Jānis Cimze izskolojis vairāk nekā 500 tautskolotāju, tostarp vairāk par 110 ar Cēsīm un novadu saistītu skolotāju, mācītāju, ērģelnieku un kordiriģentu. Izstādē viņi
redzami fotogrāfijās. Īpašas relikvijas ir
Jāņa Cimzes rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp audzēkņa
Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856. gadā.
Skolēnu grupas vai
jebkura vecuma interesenti, dodoties Cēsu Vēstures un mākslas muzeja sagādātajā ceļojumā, lai izzinātu Dziesmu svētku rašanās cēloņus,
var iepriekš aizrunāt gidu. Tas ciemošanos divsimtgadnieka Jāņa Cimzes un viņa semināru audzēkņu laikmetā padarīs vēl neaizmirstamāku.
Mairita Kaņepe
Komentāri