Attīstība. Pirmajos darbības gados “ Spora LAB” ir augusi ātri kā sēne pēc lietus, un nu jau uzņēmuma dibinātājiem pieprasījumam atbilstošas ražotnes izveidei jāmeklē plašākas telpas, atzīst Rihards Grāvis. FOTO: Andris Vanadziņš
Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos.
“Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm zināju vien to, ka mežā ir atrodamas bekas, gailenes un mušmires, bet pēdējās ēst nav ieteicams. Taču, pievēršoties plašajai un daudzveidīgajai sēņu pasaulei, uzzināju, ka ir tādas funkcionālās sēnes un austrumu medicīnā ir gadsimtus sena pieredze to sekmīgā pielietošanā. Samērā nesen tās sāka izmantot arī rietumu medicīnā.
Vispirms izveidojām savu mājas laboratoriju un audzējām sēnes pašu patēriņam, bet pamazām šis interesantais hobijs ir kļuvis par biznesu. Cēsīs, “Raiņa” kvartālā, mums ir atvērtā laboratorija, kurā pētām, audzējam, ražojam funkcionālo sēņu ekstraktu un vadām meistarklases tiem, kuri vēlas iemācīties mājās izaudzēt funkcionālās sēnes. Sākām ar ežu dižadatenes audzēšanu, tā satur vielas, kas sekmē smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu, mazina trauksmi, bet tagad jau audzējam 4 – 5 sēņu veidus. Pielietojums plašs, tās palīdz cilvēka imūnsistēmas stiprināšanā, arī onkoloģisko slimību ārstēšanā kā papildu līdzeklis zālēm, ir lietojamas kā antibakteriāls preparāts.
Jauns darbības virziens mums ir eksperimenti ar sēņu materiāla audzēšanu. Sadarbībā ar augstskolu zinātniekiem mēģinām saprast, kā vienreiz lietojamu iepakošanas materiālu – putuplastu – aizstāt ar dabiski audzētu sēņu micēliju, ko pēc iepakojuma izmantošanas var iemest komposta kaudzē, kur tas dažu dienu laikā sadalās. Būvniecībā sēni ierasts uzlūkot kā draudu, kas var saēst ēkas konstrukcijas, taču sēņu materiāliem ir labas siltuma un skaņas izolācijas īpašības, turklāt tos var iegūt, precīzāk, izaudzēt, izmantojot bioloģiskos atkritumus – drabiņas, kafijas biezumus utt. Ir sugas ar cietu, kokainu micēliju, un eksperimentējam, lai iemācītos izaudzēt noteiktai funkcijai optimālo materiālu,” aizrautīgi par plašajām sēņu pielietošanas iespējām stāsta Rihards.
“Spora LAB” ir Latvijā vienīgais uzņēmums, kas audzē un arī ražo sēņu ekstraktus. Pagājušā gada nogalē Cēsu novada uzņēmēju forumā Rihards un Šarlote saņēma balvu nominācijā “Gada inovācija”. Pēc pašu vērtējuma viņi ir vēl tikai ceļa sākumā, tomēr interese par uztura bagātinātājiem no plašās sēņu pasaules palielinās, un pieprasījums pēc pamatprodukta ežu dižadatenes ir lielāks par ražošanas iespējām “Raiņa kvartāla” telpās, tāpēc uzņēmēji jau sākuši meklēt vietu plašākas ražotnes izveidei. Esošajā vietā joprojām būs atvērtā laboratorija, kurā var skatīties un mācīties, kā izaudzēt un pagatavot pārtikas piedevas, kas stiprina imūnsistēmu un uzlabo fizisko un mentālo veselību.
Vaicāts, vai sēņu pasaule ir tik plaša, ka joprojām spēj sagādāt pārsteigumus tās pētniekiem, Rihards atbild ar visai pārsteidzošiem piemēriem: “Sēnes ir daudz senāks organisms nekā cilvēks. Uz pasaules dzīvo aptuveni 12 miljoni dažādu sēņu valstij piederošu organismu. Cilvēku zināšanas par to, kā un kādi procesi notiek sēņu micēlija tīklā, vēl ir ļoti pieticīgas. Tāpēc es neuzņemtos droši apgalvot, ka mēs esam pieradinājuši sēnes, kas aug šeit siltumnīcā. Varbūt tās ir pieradinājušas mūs.
Tā ir pārsteidzoša pasaule, un tas, ko lasām mežā un saucam par sēni, ir tikai redzamā daļa, auglis. Īstā sēņu pasaule, micēlija tīklojums ir skatam apslēpts. Veselīgā meža augsnē micēlijs ir vairāk nekā puse no sastāva. Tas ir saistīts ar koku saknēm, un, pateicoties sēnēm, koki var sarunāties… Jā, jā, tās, protams, nav sarunas par koncertiem vai cenu atlaidēm, bet tas, ka koki šādā veidā spēj sazināties un raidīt cits citam signālus par izmaiņām vai apdraudējumiem, ir izpētīts. Tātad arī mežā, pateicoties sēnēm, ir sava veida internets,” smaidot secina Rihards.
Tikmēr sēnes “Raiņa kvartāla” atvērtās laboratorijas siltumnīcā turpina augt, bet “Spora LAB” ģimeniskā komanda turpina savu ceļojumu pārsteidzošajā sēņu pasaulē, balstoties uz trim pašu formulētām pamatvērtībām:
- ilgtspēju – kas nozīmē ka ražošanā tiek rūpīgi izvērtēta procesu ietekme uz vidi un patērētāju drošību un veselību;
- atvērtību - laboratorijā ražotos produktus un izejvielu avotus var digitāli izsekot no micēlija aizmetņa līdz gatavam produktam;
- zinātnisku pieeju – audzētās sēnes izvēlētas, balstoties uz padziļināti un zinātniski pētītu bioloģiski aktīvo vielu saturu un to labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.
Komentāri