Pagājušā gada augustā sadalītā AS “Parex banka”, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, intervijā pastāstīja “Parex bankas” valdes loceklis Jurijs Adamovičs.
Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.
Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot “premium” segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.
Citos tirgus segmentos situācija “Parex bankas” skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.
“Parex banka”, lai gan pārņēmusi gandrīz 800 objektus, tirgū piedāvā tikai tos aktīvus, kuriem netiek prognozēts vērtības pieaugums. Patlaban pārdošanā vai īrē bankas mājaslapā izlikti aptuveni 80 īpašumi. Adamovičs stāstīja, ka interese par šiem īpašumiem esot, tomēr noslēgto darījumu skaits ir neliels.
“Būs grūti atrast kādu komercbanku Latvijā, kas tirgū izliktu visus savus īpašumus. Tirgus ir trauslā stabilitātē, un neviena banka nav gatava atdot īpašumus par šodienas cenām, jo tas nozīmētu ievērojamu zaudējumu atzīšanu,” teica “Parex bankas” valdes loceklis.
Viņš minēja, ka komercbanku stratēģija aktīvu pārņemšanas jautājumā ir individuāla. Izvairoties saukt kādu banku vārdā, Adamovičs norādīja, ka dažas no Latvijas tirgū strādājošajām komercbankām veido meitasuzņēmumus, kuru mērķis ir kļūt par “self sustained” [no angļu val. – pašam sevi uzturošu] biznesu, kas spēj pats sevi atpelnīt. Citas bankas vienkārši mēģina attīrīt savas bilances. Citas mēģina dibināt kopuzņēmumus, piesaistīt investorus un attīstīt projektus.
“Parex bankas” gadījumā varot runāt par dažādu pieeju kopumu. Adamovičs norādīja, ka jau tagad banka apzināti veido homogēnus portfeļus pēc īpašuma veida. Piemēram, ir meitasuzņēmumi, kas uzpērk tikai dzīvokļus vai zemes. Savukārt nepabeigtos projektus pārņem uzņēmumi, kuriem šis projekts būs vienīgais aktīvs un pamatbizness. Tādējādi jau tagad “Parex banka” gatavo savu izejas stratēģiju.
“Parex bankai” patlaban ir jau deviņas meitassabiedrības un 12 meitu meitu jeb mazmeitu sabiedrības.
“Parex bankas” portfelis uz sadalīšanas brīdi, 2010.gada augustā, veidoja 830 miljonus latu. Divas trešdaļas veidoja Baltijas aktīvi, bet trešdaļu – NVS valstīs, lielākoties Krievijā un Ukrainā.
“Parex bankā” pēc sadalīšanas palika aptuveni 5000 klientu. 60% no klientu lietām veido privātpersonām izsniegtie hipotekārie kredīti. Pašlaik piedziņas stadijā ir aptuveni 2400 lietas, iztiesātas – aptuveni 1050 lietas. Tās ir lietas, kurās jau ir tiesas lēmums, ar kuru akceptēta piespiedu parāda atgūšana. Pārējās lietas patlaban tiek aktīvi gatavotas piedziņas procesam, norādīja “Parex bankas” valdes loceklis.
Kā ziņots, 2010.gada augustā notika “Parex bankas” labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto “Citadeles banku”. Kopš tā brīža “Parex banka” darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Izvirzītā mērķa sasniegšanai “Parex bankas” darbība vērsta uz aktīvu atgūšanu, efektīvu kredītu restrukturizāciju un pārņemto nekustamo īpašumu, kas kalpojuši kā kredītu nodrošinājums, pārvaldīšanu.
Saskaņā ar informāciju bankas mājaslapā 81,83% “Parex bankas” akciju pieder Privatizācijas aģentūrai, 14,61% – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet 3,56% – mazākuma akcionāriem.
NOZARE.LV
Komentāri