Sestdiena, 11. janvāris
Vārda dienas: Smaida, Franciska

Par dzīvi Meksikā

Druva
00:00
03.03.2007
11
8lp Agnija Ancha

Cēsniece Agnija Anča pēc iegūtā bakalaura grāda Kultūras akadēmijā nolēma doties uz Meksiku, lai iegūtu filozofijas fakultātē maģistra grādu mācību programmā Estētika un māksla.

Šobrīd

jau divi gadi aiz muguras. Agnija uz mirklīti atbraukusi mājās, bet pēc pāris mēnešiem dosies uz Meksiku, lai aizstāvētu

maģistra darbu un, iespējams, domātu par darba iespējām saulainajā Meksikā.

Jautāta par pirmajiem iespaidiem, Agnija atceras, ka sākumā bijusi valodas barjera un pirmo mēnesi lekcijās raudājusi, jo neko īsti nav sapratusi.

“Pagāja

laiks, kamēr apradu ar spāņu valodu, meksikāņu dzīves ritmu, cilvēkiem un pārtiku. Taču Meksika un meksikāņi pārsteidz arī pēc tur nodzīvotiem diviem gadiem. Bet padaloties pirmajos iespaidos, atceros, kā man iepatikās viņu taksometri – mazas vabolītes zaļā krāsā ar baltiem riteņu spārniem. Protams, iebraucot Mehiko, skatam pavērās arī netīrība – līdzīgi, kā tas ir daudzās citās dienvidvalstīs. Ceļmalās atkritumi, bet ātri jau acs pie visa pierod. Dzīvoju pilsētā Puebla de los Angeles un ilgi nevarēju pierast, ka tur nav zaļuma. Viss ir dzeltens. Tas klimatisko apstākļu dēļ. Trūka pavasara un tā zaļuma, kāds mums ir Latvijā. Bet vēlāk, ceļojot pa Meksiku, sapratu, cik tā ir ļoti dažāda. Divas stundas, un ir džungļi, mitrs un zaļš. Patika, ka ir tik daudz saules un visu laiku svaigi augļi,” stāsta Agnija un atklāj, ka cilvēki Meksikā ir ļoti laipni un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties svešajā vidē.

“Meksikāņi bieži kavē. Ja sarunājam satikties 12, ir normāli, ja cilvēks atnāks trijos un nemaz nejutīsies neērti. Pie tā gan bija grūti pierast, jo Latvijā mēs uz

randiņiem vienmēr ierodamies laikus. Vēl meksikāņi mēdz ļoti lēnām pārvietoties pa ielām, tas sākumā nedaudz traucēja. Viņi ir tik apmierināti ar dzīvi, kaut gan liela daļa ir ļoti nabadzīgi. Bet viņiem laime nav naudā. Tiem, kuriem ir, tie brauc strādāt uz Ameriku,” stāsta Agnija un tupina: “Šķiet, ka viņus pretstatā latviešiem nervu krīzes nepiemeklē. Latvieši bieži vien ir stresaini un neapmierināti ar dzīvi. Arī veids, kā meksikāņi sasveicinās, ierauj. Tas ir apskāviens un buča uz vaiga. Tas ir mīļi un liek justies kā savējam. Arī ciemojoties ciemiņš vienmēr ir ierauts uzmanības virpulī. Nekad nebūs tā, ka jāsēž klusiņām malā un neviens tevi neievēro. Taču jāatzīst, ka tomēr pēc gada sapratu, ka ne vienmēr meksikāņu ārišķīgā laipnība ir patiesa. Sapratu, ka draugi, kurus par tādiem uzskatīju, nemaz tādi nav,” atzīst Meksikas iepazinēja.

Agnija stāsta, ka meksikāņiem viņas stāstītais par Latviju arī šķitis ļoti interesants, kaut gan Latvija kopumā ir viņu vismazākā štata lielumā.

“No mana kursa neviens nezināja, kas tā tāda Latvija. Viņiem Lietuva liekas pazīstamāka, jo tur ir zināma basketbola komanda. Tā kā meksikāņu interešu lokā nav ziemas sporta veidu, par Latviju viņi dzirdējuši nav. Sniegs? Daži meksikāņi zina, kas ir sniegs. Tie, kuri bijuši vai nu Kanādā, vai Amerikā, bet lielākajai daļai meksikāņu nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir. Stāstīju, ka mums ir četri gadalaiki. Un jā, viņus izbrīnīja, kā kartupeļi var būt pamatēdiens, jo tos viņi ēd ļoti reti,” atzīst Agnija un atminas, ka meksikāņiem ļoti garšojusi “Laimas” šokolāde, viņi bijuši izbrīnīti, kā valstī, kurā neaudzē kakao un kafiju, pretstatā Meksikai, var būt tik garšīga šokolāde.

Jautāta, kā atpūšas meksikāņu jaunieši, Agnija atbild, ka viņiem patīk atpūsties bāros un iedzert aliņu. “Tekilu meksikāņi bieži nedzer. Bet pārsteidzošākais bija, kad viņiem rādīju, kā Latvijā dzer tekilu ar citronu, uzbērtu sāli pie īkšķa… Viņi smējās par mūsu izgudrojumu. Tur vienkārši pārgriež laimu uz pusēm, pamērcē sālī un uzkož pēc glāzes izdzeršanas. Daudzi taisa mājas ballītes. Tās ir ļoti populāras un tajās dejo un dzied līdz rīta gaismai,” stāsta meitene un atklāj, ka arī paši meksikāņi ikdienā skatās savus “meksikāņu seriālus”.

“Ja tā kārtīgi izsijā tos sižetus, daži graudi ir viņu reālajā dzīvē. Universitātē studēja meitene no maza lauku ciematiņa, kura bija aizbēgusi no tēva un paslepus mācījās. Meksikāņiem ir uzskats, ka sievietēm nav jāmācās. Ir jūtama mačo attieksme. Vīrietis var pateikt, ka sievietes vieta ir mājās, pie plīts un bērniem. Vienīgā aktivitāte varētu būt iesaistīšanās baznīcas dzīvē,” vērojumos dalās Agnija un atklāj, ka, esot Latvijā, viņa mēģinās noorganizēt foto izstāžu apmaiņu starp Meksiku un Latviju, lai savstarpēji varētu iepazīt tik dažādās kultūras un dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
8

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
50

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
38
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
134

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
97

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
57

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
11
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
6
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
74
23
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
25
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
36
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi