Valsts noteikusi, ka pašvaldībām noteikti jānodrošina garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta izmaksa trūcīgajiem. Pilsētu un pagastu pašvaldību vadītāji uzsver, ka kārtējo reizi valsts deleģējusi vietējai varai pienākumus, kuriem nav finansiālā seguma. Pašvaldību budžetus nācies mazināt, jo līdzekļi jātaupa, bet tas jādara laikā, kad sociālā spriedze sabiedrībā būtiski pieaug.
“Vēl pērnajā gadā iedzīvotāju lūgumu pabalsta veidā vismaz daļēji atgūt par ārstēšanos iztērētos līdzekļus, varējām apmierināt. Katru situāciju vērtējām atsevišķi, bet, ja finansiālu atbalstu lūdza mūsu pagasta iedzīvotāji, kuri ir smagi slimi- ārstē onkoloģiskas saslimšanas, kuriem izdarītas nopietnas operācijas, tad varējām atļauties atmaksāt pat 100 latus. Ir bažas, ka cilvēki nemeklēs ārsta palīdzību vai meklēs novēloti. Manuprāt, tā ir ne tikai neapdomīga, bet pat noziedzīga valsts rīcība tik krasi sadārdzināt pakalpojumus medicīnā. Pašvaldībām trūcīgo un maznodrošināto cilvēku skaits pieaug, cilvēki paliek bez darba- mēs maksāsim GMI un dzīvokļa pabalstu, bet smagi slimos cilvēkus ierakstīsim rindā, lai gaida. Tā ir bezjēga. Ja veselības aprūpes reorganizēšanā atsaucas uz ārvalstu pieredzi, tad ministrijai arī vajadzēja salīdzināt, kāds ir dzīves līmenis un sociālās garantijas Eiropas valstīs,” tā situāciju vērtēja Nītaures pagasta padomes sociālo jautājumu komitejas vadītāja Ingūna Vāvere. Līdzīgās domās ir kolēģi citos pagastos.
“Šajā gadā neviens mūsu iedzīvotājs pabalstu, lai apmaksātu ārstēšanos, pagaidām nav prasījis. Taču, zinot budžetu, ir skaidrs, ka palīdzēt diez vai varēsim. Mūsu cilvēki ir ļoti pieticīgi, bet man žēl, ka viņi nostādīti briesmīgā situācijā,” sacīja Līgatnes pilsētas sociālā darbiniece Skaidrīte Kalniņa. Bažīgi par to, cik būtiski saruks iespēja no pagasta sociālā budžeta segt daudzas būtiskas iedzīvotāju vajadzības ir arī Stalbes pagasta sociālā darbiniece Sarma Sičika. Nedaudz optimistiskāk situāciju vērtē Jaunpiebalgas novada sociālā darba organizatore Līga Ābelniece, sakot, ka pašvaldības saistošajos noteikumos izdevies atrunāt prioritātes- valsts noteikto pabalstu izmaksu trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un I grupas invalīdiem, kā arī atlicināt līdzekļus pabalstu izmaksai par ārstēšanos tieši stacionāros. “Grūti paredzēt, cik līdzekļu tam vajadzēs, bet esam noteikuši, ka ārstēšanās izdevumus varēsim apmaksāt 60 latu apmērā, taču jāuztraucas ne tikai par pensionāriem, bet arī bez darba palikušajiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki lūgs dažādu palīdzību pašvaldībā, un būs jāvērtē, ko varam piedāvāt,” sacīja Līga Ābelniece.
Komentāri