Ar rajona pašvaldību vadītājiem sarunā par ceļu uzturēšanu tikās VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Vidzemes ceļi” Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš. Viņš informēja, ka šogad ceļu uzturēšanai valsts piešķirtie līdzekļi ir lielāki nekā iepriekšējos gados. Taču ceļu stāvoklis tikai mazliet uzlabojas. Inflācija dara savu.
“Tā kā naudas allaž pietrūkst, ceļu apsaimniekotājiem tiek izvirzītas prioritātes – ziemā nodrošināt, lai asfaltētie ceļi atbilstu noteiktām prasībām, pavasarī saremontēt bedrītes asfalta segumā un planēt valsts grants ceļus. Šoziem dažiem valsts ceļiem paaugstināsies uzturēšanas klase,” sacīja Vitolds Bērziņš un piebilda, ka jau tagad ir skaidrs – nākamgad naudas ceļu uzturēšanai vairāk nebūs.
Pēdējos gados daudzās ceļmalās izcirsti krūmi. Par diezgan bezcerīgu Vitolds Bērziņš nosauca cīņu ar latvāņiem, ja to nedara visi.
Par nākotni, par cerībām, ka vēl kāds ceļa posms tiks remontēts, Vitolds Bērziņš pauda savu viedokli: “Ir četras, piecas programmas. Ja nav sāngrāvja, kāda jēga pastiprināt segu, bet, ja sāngrāvjus nesakārto, var vairākiem metriem uzbērt granti. Diemžēl arī tā tiek rēķināts.”
Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa atgādināja, ka autobusu pieturvietu, kas daudzviet ieaugušas zālē,
appļaušana nemaz neprasa lielus ieguldījumus. ” Nevienā citā rajonā tā nav. No Priekuļiem līdz Raunai ceļinieki nav uzlikuši nevienu soliņu, nav uzbūvējuši nevienu pieturas paviljonu,” sacīja Priekuļu pagasta vadītāja un piebilda, ka pašvaldība var šos darbus izdarīt, tikai ceļiniekiem jāfinansē, zāles pļaušanā var iesaistīt arī bezdarbniekus. Vitolds Bērziņš, mēģinot runāt par sabiedrības attieksmi pret autobusu pieturvietām, stikloto paviljonu demolēšanu, tika pārtraukts.
Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ierosināja beidzot autobusu pieturās uzstādīt vienota stila paviljonus. “Rajonā vien ir piecu, sešu veidu. Citviet guļbūves, citviet stikla, citur soliņš vai vienkārši divi stabi bez dēļiem,” domas pauda Ainārs Šteins. Vitolds Bērziņš paskaidroja, ka
ir noteikts – pie galvenajiem valsts ceļiem autobusu pieturvietām jābūt aprīkotām ar soliņiem, atkritumu urnām. Veselavas pagastā Bērzkrogā uzstādīja paviljonus, apkārt nobruģēja. Stiklus sit, bruģi zog. Tikko uzliek urnu, blakus samesta kaudze ar atkritumiem. Ceļu īpašnieks nav noteicis, kādas urnas jāuzstāda.
“Uzskatu, ka vismaz vienā maršrutā, kaut, piemēram, Rīga – Alūksne, visās pieturās paviljoniem vajadzētu būt vienādiem, bet tas jānosaka ceļu īpašniekiem. Mēs tikai apsaimniekojam,” uzsvēra Vitolds Bērziņš.
Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka interesējās par greideristu kvalifikāciju. “Nevis greiderējot tiek veidots ceļa profils, bet ceļa vietā iztaisīts grāvis ar grants kalnu malā,” sacīja pašvaldības vadītāja. Viņai piekrita Zosēnu pagasta padomes vadītājs Kristaps Dravants, minot piemēru, ka tiklīdz sācis strādāt cits greiderists, mēneša laikā ceļš pārvērsts līdz nepazīšanai – grants valnis ceļa malā likvidēts. V.Bērziņš atzina, ka problēmas ir, bet ne jau greideristi speciāli stumj grants segumu grāvī.
“Pagājušajā ziemā pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Ar šausmām skatījos, ka mašīna brauc trīs, četras reizes tīrīt sniegu, bet tā nemaz nav. Pašvaldība maksā. Vai tāpēc, ka nav sniega, tiek tīrīts, lai nopelnītu?” jautāja Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Vitolds Bērziņš paskaidroja, ja mašīnai priekšā ir lāpsta, tas nenozīmē, ka ceļš tiek tīrīts, to tikai kaisa.
Par to bijuši vairāki pārpratumi. “Mana pārliecība, ka ziemā ar ceļu kaisīšanu tiek pārspīlēts, ka tikai kāds nepaslīd. Bet, ja kas notiek, ceļa uzturētāji vainīgi,” domās dalījās “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Vidzemes ceļi” Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš un piebilda, ka vasarā autoavāriju notiek vairāk nekā ziemā.
“Kas notiks, ja ziemā būs sniegs, ja jau pērnziem ceļinieki mūsu rajonā pārtērēja 350 tūkstošus latu,” interesējās Jaunpiebalgas pagasta padomes vadītājs Laimis Šāvējs. “Izdevumi atkarīgi no laika apstākļiem. Par 350 tūkstošiem latu ziemā pārtērējām, kaut dažam šķita, ka ziemas nemaz nebija. Vienā dienā nācās pat četras reizes kaisīt. Iespējams, tā ir nepareiza ceļu īpašnieka plānošana,” atbildēja Vitolds Bērziņš un atgādināja, ka ceļiniekiem ceļu īpašnieks norāda darbus un maksā par to, kas padarīts.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte pastāstīja, ka jau gadiem tiek runāts par gājēju pāreju ceļu krustojumā Ieriķos. “Esam uzrakstījuši četras vēstules un saņēmuši atbildes, ka kaut kas tiks darīts, kas, nezinu. Uzlikt apgaismotu gājēju pāreju maģistrālei – vai to nevar izdarīt? Uzliek ierobežojuma zīmi 50 kilometri stundā un ķer braucējus – tā saucas satiksmes drošības organizācija. Bērniem šajā krustojumā jāšķērso ceļš, lai tiktu uz skolu,” atgādināja pašvaldības vadītāja. Taču par to atbildīgi ne jau ceļu apsaimniekotāji, bet īpašnieki VAS “Latvijas valsts ceļi”. Tāpat kā par tiltu pār Gauju, par kura stāvokli bažas izteica Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips.
Sarunas noslēgumā rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis ieteica ceļu meistariem vairāk pasekot, kā strādā greideristi, un izteica cerību, ka pašvaldībām iedzīvotāji nezvanīs, lai pateiktu, ka kāda valsts ceļa posms ir sliktā stāvoklī.
Komentāri