“Viņas dzeja ir liriska un reizē turas pie zemes un ir katram saprotama. Tajā ir tas, ko redzam apkārt un bieži nepamanām, tas, ar ko dzīvojam,” tā par cēsnieces Ilonas Treijas dzeju saka Inese Majore. Viņa Ilonas radošajā vakarā „Pa zelta pavedienu” lasīja cēsnieces dzeju.
Ilona jau sešus gadus darbojas “Harmonijā” un ir ļoti priecīga, ka te satikusi domubiedrus, interesantus, radošus cilvēkus. “Vadītāja Dzidra vienmēr saka – tu vari, tev sevi jārāda, jādalās ar to, ko Dievs devis. Viņa ir mana skolotāja. Dzidra prot pateikt asāku vārdu, bet ar to neiznīcina, mudina padomāt, viņai veselīga humora dzirksts, pati ļoti cilvēcīga un nekad neliedz padomu,” par kultūras biedrības “Harmonija” vadītāju Dzidru Olengoviču saka dzejniece. Var teikt, ka Ilonas ceļš uz “Harmoniju” ir likumsakarīgs. “Esmu gandarīta, ka kādam patīk tas, ko esmu uzrakstījusi,” saka Ilona un pastāsta, ka jau ilgāku laiku ir bez darba. Hobija līmenī apguvusi masāžu, savu reizi palīdz savējiem. Un tad arī nolasa domas, redzēto, kas salicies dzejas rindās. “Cilvēks visu mūžu iet pretim saulei. Lai saulīte atnāktu, tai jādzied,” pārliecināta Ilona un dzejā cenšas noķert, atklāt un parādīt, kādu pati redz un jūt sauli, pasauli, viņa atgādina, ka labajam līdzās allaž ir arī ļaunais, ka Dievs cilvēku radījis kā instrumentu, kuram pašam jāspēj pieņemt lēmumus, jāmeklē risinājumi. “Esmu gatava darīt, lai izdotos. Katrā cilvēkā ir gaismas spēle, kad gaisma mijas ar tumsu. Mūsu senči bija tik apbrīnojami gudri, viņi pielāgojās ritmiem, dzīvoja harmonijā. Dzejā var rast un tā dod harmoniju,” domās dalās Ilona. Viņas dzejoļi iepazīstami “Harmonijas” kopkrājumos “Man vārds ir uz mēles” un “Pieskāriens”, arī biļetenā. “Dzejoļi pie manis atnāk. Dažkārt tie ir kā atbilde pēc kādā sarunā ar satiktiem cilvēkiem uzdotajiem jautājumiem. Man patīk iepriecināt cilvēkus un viņiem veltīt kādas rindas,” pastāsta Ilona un uzsver, ka daudzi, arī pati dzejā meklē izjūtas un atbildes. Viņa vislabprātāk lasa Plūdoņa, Vācieša, Ziedoņa, bet emocionāli vistuvākā ir Elksnes dzeja. Ne tikai Ilonas dzeja, arī dziesmas atradušas savus klausītājus. “Neesmu komponiste un notis nepazīstu. Naktī pamostos – dzejolis skan. Tad tikmēr dziedu, līdz paliek atmiņā, ierakstu diktofonā. Tā ieskanējušās melodijas jau kādreiz uzrakstītiem dzejoļiem, dažkārt skan vārdi un melodija. Tā vienkārši notiek,” atklāj cēsniece. Viņa ir ļoti gandarīta par sadarbību ar komponistu Juri Krūzi, jo viņš Ilonas melodijas pieraksta. Tā tapušas 20 dziesmas.
Sarunā Ilona vairākkārt saka, ka ir laimīga, jo dzīvo te un šajā laikā. Viņa ir pateicīga savējiem, kuri saprot un atbalsta aizraušanos. Trīs bērni izauguši, ir divi mazbērni. Tagad varu vairāk laika veltīt sev un tam, kas patīk. Rakstu sev, palasu citiem, ja patīk, ir prieks,” domās dalās Ilona Treija.
Dzejoļi krājas, lai pa kādam nokļūtu izdevumos, krājumos. Gan jau reiz arī iznāks Ilonas Treijas dzejoļu krājums. Sarmīte Feldmane
Komentāri