Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pagaidām nekas nav mainījies

Jānis Gabrāns
00:00
08.02.2020
4
Brexit1 Copy 1

Tā trijos vārdos var raksturot situāciju pēc 1.februāra, kad Lielbritānija pēc vairāk nekā 40 gadu atrašanās Eiropas Savienībā (ES) izstājās no tās.

Daudziem arī Latvijā ir jautājums, kas notiks tālāk, jo pēc provizoriskiem aprēķiniem aptuveni 110 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā Lielbritānijā. Kopumā šajā valstī dzīvo un strādā aptuveni 3,16 miljoni ES valstu pilsoņu. Aptaujātie latvieši saka, ka nekas nav mainījies.

“Nav atšķirību,” norāda Ingmārs Čaklais, kurš jau sešus gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, ir aktīvs latviskās kultūrvides veidotājs. “Jāatzīst, ka uzmanība breksitam pievērsta tikai mediju dēļ, mums ikdiena kā ikdiena. Neviens neko ne prasa, ne diskutē. Atzīšu, ka neesmu šīs “šķiršanās” atbalstītājs, un skaidrs, ka tā tiešām neko nemaina tuvākajā nākotnē.”

To, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, vismaz pagaidām nevērtē, ka breksita dēļ jāatgriežas mājās, apliecina arī Vidzemes plānošanas reģiona re­emigrācijas koordinatores Ijas Grozas vērtējums, proti, gada sākumā interese par atgriešanos Latvijā nav pieaugusi, viņas darba apjoms nav palielinājies.

“Varbūt tagad, kad viss skaidri pateikts, kas mainīsies, būs kādas darbības. Taču ir jau arī uzskats, ka latvieši, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēs uzturēties Lielbritānijā, meklēs citu valsti, kurp pārcelties, viņi nebrauks atpakaļ uz dzimteni,” saka I. Groza.

Cēsniece Eve, kura Londonā dzīvo jau 11 gadus un šobrīd strādā par menedžeri augstskolā “King’s College”, uz notiekošo skatās bez satraukuma, jo martā apritēs gads, kopš viņa ieguvusi Lielbritānijas pilsonību.
“Cik zinu, nedaudz satraukušies tie, kuru valstīm nav atļauta dubultā pilsonība, piemēram, lietuvieši,” saka Eve. “No sarunām ar citu Eiropas valstu pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, esmu sapratusi, ka satraukuma nav, jo pateikts, ka līdz gada beigām nekas nemainīsies. Man šķiet, tam tiešām nav pamata, jo, ja Latvijas pilsonis piesakās settled status, problēmu ar uzturēšanos Lielbritānijā nebūs.”

Latvijas pilsoņi, kas Lielbritānijā uzturas ilgāk par pieciem gadiem, var pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status), bet tie, kuri šajā valstī likumīgi uzturējušies mazāk par pieciem gadiem, tostarp tie Latvijas pilsoņi, kuri Lielbritānijā ar mērķi tur uzturēties ieradīsies līdz 2020. gada 31. decembrim, var pieteikties uz pagaidu statusu.

Eve stāsta, ka breksitu veicinājusi vēlme ierobežot to cilvēku iebraukšanu, kuri Apvienotajā Ka­ralistē ierodas tikai vieglas dzīves meklējumos: “Iebraucot no trešajām valstīm, cilvēku plūsmu varēja kontrolēt, bet Eiropas Savienī­bas ietvaros tā bija nekontrolējama. Tādējādi ieradušies ļoti daudzi, tostarp arī no Latvijas, kuri neko nedara, tikai saņem pabalstus. Uz ielām redzam ļoti daudzus no Rumānijas, kuri ubago, bet viņiem izdarīt neko nevar. Tagad vietējie cer, ka situācija uzlabosies. Cik zinu, Lielbritānijas valdība gatavojas pieņemt lēmumu, ka, braucot strādāt, varēs dabūt darba vīzu tikai uz noteiktu laiku. Gluži kā tas bija, pirms Latvija iestājās ES. Ja cilvēks nevarēs pierādīt, ka viņam ir darbs, pastāvīgais vai pagaidu statuss, viņu varēs sūtīt atpakaļ uz dzimteni. Savukārt, ja vīzas termiņš beidzies, bet nebūs attaisnojuma te uzturēties, varēs atteikt to pagarināt. Tas būs zināms instruments, kā šo jomu sakārtot, jo daudzi vietējie ir neapmierināti, ka ar saviem nodokļiem nākas uzturēt tos, kuri negrib un nekad nav gribējuši strādāt.”

Viņa arī neslēpj, ka ir priecīga par sakārtoto pilsonības jautājumu. Jāteic, ka pilsonības iegūšana Apvienotajā Karalistē ir samērā dārga, tā izmaksājusi aptuveni 1600 britu mārciņas, bet Eve lēš, ka cenas tikai celsies: “Man šķiet, paspēju ielēkt pēdējā vagonā.”

Kā zināms, ar Lielbritāniju sadarbojas daudzi Latvijas uzņēmumi, īpaši kokapstrādes nozares. Starp tiem arī Cēsīs esošais “Nordplay”, kas Lielbritānijas tirgum ražo bērnu rotaļlaukumus. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Jurševskis atzīst, ka pagaidām nekādu pārmaiņu nav, sadarbība turpinās: “Šogad no Lielbritānijas ir īpaši lieli pasūtījumi, jau kopš rudens aktīvi strādājam, lai visu varētu izpildīt, jo tūlīt jau produkcija sāks ceļot uz Apvienoto Karalisti. Protams, gaidām, kāda būs galīgā vienošanās, lai būtu skaidrība, kā no nākamā gada situācija mainīsies. Ceram, ka abās pusēs būs saprotoši cilvēki, kas darīs visu, lai Lielbritānijas aiziešana no ES ekonomiku neietekmētu nevienā pusē. Maz ticams, ka briti tagad visu sāks ražot paši, tātad būs jāieved, nezin vai vēlēsies, ka process sadārdzinās. Ceram uz pozitīvu iznākumu.”

 

Fakti:

  • 2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes vēlētāji referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
  • 2017. gada 29. martā Lielbritānijas valdība uzsāka oficiālo izstāšanās procesu.
  • Šī gada 29. janvāra Eiropas Parlamenta balsojumā ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties deputāti apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu.
  • 2020. gada 31. janvārī pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no ES.
  • Lai turpinātu tiesiski uzturēties Apvienotajā Karalistē, ES pilsoņiem līdz 2021. gada 30. jūnijam jāpiesakās uz pastāvīgo (settled) statusu vai pagaidu (pre-settled) statusu.
    Avots: Ārlietu ministrija

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi