Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pagaidām nekas nav mainījies

Jānis Gabrāns
00:00
08.02.2020
13
Brexit1 Copy 1

Tā trijos vārdos var raksturot situāciju pēc 1.februāra, kad Lielbritānija pēc vairāk nekā 40 gadu atrašanās Eiropas Savienībā (ES) izstājās no tās.

Daudziem arī Latvijā ir jautājums, kas notiks tālāk, jo pēc provizoriskiem aprēķiniem aptuveni 110 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā Lielbritānijā. Kopumā šajā valstī dzīvo un strādā aptuveni 3,16 miljoni ES valstu pilsoņu. Aptaujātie latvieši saka, ka nekas nav mainījies.

“Nav atšķirību,” norāda Ingmārs Čaklais, kurš jau sešus gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, ir aktīvs latviskās kultūrvides veidotājs. “Jāatzīst, ka uzmanība breksitam pievērsta tikai mediju dēļ, mums ikdiena kā ikdiena. Neviens neko ne prasa, ne diskutē. Atzīšu, ka neesmu šīs “šķiršanās” atbalstītājs, un skaidrs, ka tā tiešām neko nemaina tuvākajā nākotnē.”

To, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, vismaz pagaidām nevērtē, ka breksita dēļ jāatgriežas mājās, apliecina arī Vidzemes plānošanas reģiona re­emigrācijas koordinatores Ijas Grozas vērtējums, proti, gada sākumā interese par atgriešanos Latvijā nav pieaugusi, viņas darba apjoms nav palielinājies.

“Varbūt tagad, kad viss skaidri pateikts, kas mainīsies, būs kādas darbības. Taču ir jau arī uzskats, ka latvieši, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēs uzturēties Lielbritānijā, meklēs citu valsti, kurp pārcelties, viņi nebrauks atpakaļ uz dzimteni,” saka I. Groza.

Cēsniece Eve, kura Londonā dzīvo jau 11 gadus un šobrīd strādā par menedžeri augstskolā “King’s College”, uz notiekošo skatās bez satraukuma, jo martā apritēs gads, kopš viņa ieguvusi Lielbritānijas pilsonību.
“Cik zinu, nedaudz satraukušies tie, kuru valstīm nav atļauta dubultā pilsonība, piemēram, lietuvieši,” saka Eve. “No sarunām ar citu Eiropas valstu pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, esmu sapratusi, ka satraukuma nav, jo pateikts, ka līdz gada beigām nekas nemainīsies. Man šķiet, tam tiešām nav pamata, jo, ja Latvijas pilsonis piesakās settled status, problēmu ar uzturēšanos Lielbritānijā nebūs.”

Latvijas pilsoņi, kas Lielbritānijā uzturas ilgāk par pieciem gadiem, var pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status), bet tie, kuri šajā valstī likumīgi uzturējušies mazāk par pieciem gadiem, tostarp tie Latvijas pilsoņi, kuri Lielbritānijā ar mērķi tur uzturēties ieradīsies līdz 2020. gada 31. decembrim, var pieteikties uz pagaidu statusu.

Eve stāsta, ka breksitu veicinājusi vēlme ierobežot to cilvēku iebraukšanu, kuri Apvienotajā Ka­ralistē ierodas tikai vieglas dzīves meklējumos: “Iebraucot no trešajām valstīm, cilvēku plūsmu varēja kontrolēt, bet Eiropas Savienī­bas ietvaros tā bija nekontrolējama. Tādējādi ieradušies ļoti daudzi, tostarp arī no Latvijas, kuri neko nedara, tikai saņem pabalstus. Uz ielām redzam ļoti daudzus no Rumānijas, kuri ubago, bet viņiem izdarīt neko nevar. Tagad vietējie cer, ka situācija uzlabosies. Cik zinu, Lielbritānijas valdība gatavojas pieņemt lēmumu, ka, braucot strādāt, varēs dabūt darba vīzu tikai uz noteiktu laiku. Gluži kā tas bija, pirms Latvija iestājās ES. Ja cilvēks nevarēs pierādīt, ka viņam ir darbs, pastāvīgais vai pagaidu statuss, viņu varēs sūtīt atpakaļ uz dzimteni. Savukārt, ja vīzas termiņš beidzies, bet nebūs attaisnojuma te uzturēties, varēs atteikt to pagarināt. Tas būs zināms instruments, kā šo jomu sakārtot, jo daudzi vietējie ir neapmierināti, ka ar saviem nodokļiem nākas uzturēt tos, kuri negrib un nekad nav gribējuši strādāt.”

Viņa arī neslēpj, ka ir priecīga par sakārtoto pilsonības jautājumu. Jāteic, ka pilsonības iegūšana Apvienotajā Karalistē ir samērā dārga, tā izmaksājusi aptuveni 1600 britu mārciņas, bet Eve lēš, ka cenas tikai celsies: “Man šķiet, paspēju ielēkt pēdējā vagonā.”

Kā zināms, ar Lielbritāniju sadarbojas daudzi Latvijas uzņēmumi, īpaši kokapstrādes nozares. Starp tiem arī Cēsīs esošais “Nordplay”, kas Lielbritānijas tirgum ražo bērnu rotaļlaukumus. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Jurševskis atzīst, ka pagaidām nekādu pārmaiņu nav, sadarbība turpinās: “Šogad no Lielbritānijas ir īpaši lieli pasūtījumi, jau kopš rudens aktīvi strādājam, lai visu varētu izpildīt, jo tūlīt jau produkcija sāks ceļot uz Apvienoto Karalisti. Protams, gaidām, kāda būs galīgā vienošanās, lai būtu skaidrība, kā no nākamā gada situācija mainīsies. Ceram, ka abās pusēs būs saprotoši cilvēki, kas darīs visu, lai Lielbritānijas aiziešana no ES ekonomiku neietekmētu nevienā pusē. Maz ticams, ka briti tagad visu sāks ražot paši, tātad būs jāieved, nezin vai vēlēsies, ka process sadārdzinās. Ceram uz pozitīvu iznākumu.”

 

Fakti:

  • 2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes vēlētāji referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
  • 2017. gada 29. martā Lielbritānijas valdība uzsāka oficiālo izstāšanās procesu.
  • Šī gada 29. janvāra Eiropas Parlamenta balsojumā ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties deputāti apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu.
  • 2020. gada 31. janvārī pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no ES.
  • Lai turpinātu tiesiski uzturēties Apvienotajā Karalistē, ES pilsoņiem līdz 2021. gada 30. jūnijam jāpiesakās uz pastāvīgo (settled) statusu vai pagaidu (pre-settled) statusu.
    Avots: Ārlietu ministrija

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
60

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
292

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi