Dramatiskais finansējuma samazinājums nozīmē – plānveida palīdzība tikai par maksu, bet akūti slimie jāšķiro, ievērojot draudusdzīvībai, veselībai un turpmākās dzīves kvalitātei.
Cēsu rajona slimnīcas vadība un mediķi mudina iedzīvotājus streikot, lai aizstāvētu savas cilvēka un pacienta tiesības.
Apcirpšana bez loģikas
Par to, ka veselības aprūpei valsts piešķīrusi par apmēram 60 procentiem mazāk finansējuma, nav sašutuši vien Cēsu mediķi un stacionāra vadība.
Līdzīga reakcija ir arī citviet. Visur viens paziņojums – pacientiem atcelta valsts apmaksāta plānveida palīdzība, jo visi līdzekļi jāiztērē un to
pat trūkst akūti slimo ārstēšanai.
Taču
oficiālu dokumentu, par cik tieši mazākas būs stacionāra finansiālās iespējas līdz gada beigām, Cēsu slimnīca vēl nav saņēmusi.
“Zvanīju uz Veselības ministriju un sacīju, ka jūlijā nevaram normāli strādāt, jo vispār nezinām, cik drīkstam tērēt. Jau pirmajā pusgadā esam pārstrādājuši 100 tūkstošus latu, kurus valsts noteikti neatmaksās. Sekoja mutiska atbilde – naudas būs mazāk par apmēram 60 procentiem,” skaidroja Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa un piebilda, ka slimnīca spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus, jo nepietiek valsts finansējuma pat akūto slimības gadījumu ārstēšanai.
“Slimnīcā mēnesī ārstējas vidēji 700, 800 pacienti, 60 procenti aizņem akūtās gultas. Ja sarēķina naudā, tad iespējamais iedalītais finansējums nodrošinās vien 350 akūti slimo pacientu aprūpi mēnesī. Ja godīgi, pat akūti slimajiem nauda nepietiek. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuru veselības stāvokli mediķi izvērtēs kā dzīvību neapdraudošu, par visiem pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem,” paskaidroja Iveta Ozoliņa, bet slimnīcas direktors Guntars Kniksts piebilda: “Ja mēs rīkotos citādi, tad naudas pietiktu vien mēnesim. Nav mazsvarīgi, ka veselības ministre lūdz nozarei atdot 90 miljonus latu, jo ministrijā zina, ka ar to budžetu, kāds atvēlēts veselības aprūpes iestādēm valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanai, pietiek tikai līdz oktobra sākumam.”
Tas nozīmē, ka joprojām netiek pateikts, kādu atbildību par nozari un saviem iedzīvotājiem valsts saglabās līdz gada beigām. Pagaidām valsts budžets vismaz apmaksā bērnu, grūtnieču veselības aprūpi un par valsts līdzekļiem palīdzību sniedz dzemdētājām.
Mediķi lēš, ka sekas neloģiskajai finansējuma apcirpšanai būs smagas. Arvien biežāk stacionārā ienāks smagi slimi cilvēki, slimības būs akūtā formā.
“Valstij būs tikai zaudējumi, jo stacionāram šādu pacientu ārstēšana izmaksā dārgāk. Viņiem ilgāk būs darba nespēja, valsts apmaksās darba nespējas lapas. Cilvēki pārdzīvos to, kas notiek ar viņu veselību. Ekonomisks pienesums, piemēram, nodokļu veidā,
valstij būs ilgi jāgaida,” tā situāciju vērtēja G.Kniksts.
Šķiros akūtos pacientus
Mediķi piekrīt, ka valsts viņus nolikusi Dieva tā kunga vietā. Tagad katra cilvēka veselības stāvoklis jāvērtē, ne tikai dalot grupās, kam nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība, bet pat akūtie slimību gadījumi jādala – paši akūtākie, mazāk akūti, tādi, kuriem vajadzētu novērošanu, tādi, kuri nav akūti. Tad jādodas pie ģimenes ārsta vai nākamajā dienā pie speciālista.
“Druva” centās noskaidrot, kas šobrīd slēpjas zem vārdiem – akūta un plānveida palīdzība.
“Akūta palīdzība, kad pacientam apdraudēta dzīvība. Šādās situācijās sniegs valsts apmaksātu palīdzību stacionārā, bet par vienu ārstēšanās diennakti vienalga būs jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa – 12 lati. Ja vajadzīga operācija, tad līdzmaksājums būs 30 lati. Un akūti ir pacienti ar traumām – mežģījumiem, lūzumiem. Akūti slimajam ir nodrošināti arī valsts apmaksāti izmeklējumi. Ja speciālisti izvērtē, ka stāvoklis nav akūts, ka, piemēram, vēdera sāpes pāries, dzerot zāles mājās, ka stipras galvas sāpes nenozīmē dzīvības draudus, tad pacients slimnīcā būs vērsies ambulatori. Viņam būs jāsamaksā pacienta iemaksa par veiktajām analīzēm, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju. Tas var būt lats, desmit lati pēc tā cenrāža, kāda nu valstī ir noteikta ambulatoro pakalpojumu pacienta iemaksa,” skaidroja finanšu direktore Iveta Ozoliņa un piebilda: “Ir Latvijā pienācis brīdis, kad uz slimnīcu pēc palīdzības bez naudas kabatā tiešām nevar nākt. Mazāk vai vairāk būs jāmaksā, taču maksas pakalpojumu, plānveida palīdzības cenrādi, mēs veidosim tādu, lai pacientus neizģērbtu plikus. Jau valsts noteiktā pacienta iemaksa – 12 lati par diennakti stacionārā nav zema.”
Vairāk lasiet laikrakstā “Druva”
Ilze Kalniņa, “Druva”
Komentāri