Katru gadu Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa reģistros ieraksta gan cilvēku priekus, gan bēdas. Pērn reģistrēti 320 aizsaulē aizgājušie. Tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados.
Pēdējos gados Cēsīs reģistrēts vairāk par 300 mirušajiem. Visvairāk – 364 – reģistrēti 2007.gadā. Savukārt pērn reģistrēts par 44 mūžībā aizgājušajiem mazāk nekā gadu iepriekš. Arī 1996. gadā mirušo bija daudz – 358. No 1999. līdz 2004. gadam mirušo katru gadu bija reģistrēts mazāk nekā 300.
No 320 reģistrētajiem aizgājējiem 165 ir vīrieši, par desmit mazāk sieviešu. Līdz 60 gadu vecumam mirušo vidū ir tikai 12 sievietes, vīriešu trīs reizes vairāk – 36, savukārt vecuma grupā no 71 – 90 aizsaulē aizgājušo vidū ir simts sievietes un 88 vīrieši.
“Sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Kāds kuram liktenis,” domās dalās Cēsu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Austra Štauberga un piebilst, ka daudziem aiziešana mūžībā saistīta ar slimībām, diemžēl bijušas arī pašnāvības. Pērn vecākajai sievietei, kura devās mūžības ceļā, bija 104 gadi, bet vīrietim – 98 gadi.
Kaut likums neprasa, nodaļas darbinieces reģistrā arī pēc tuvinieku teiktā ieraksta, kurā kapsētā aizgājējs apglabāts. Daudzi tuviniekus apglabā kapsētās dzimtas kapos, bet miršana reģistrēta Cēsīs.
Cēsu kapsētās mūžīgo mieru guvuši 242 aizgājēji, 11 no viņiem apglabāti dzimtas kapos Bērzaines kapsētā, pārējie Cēsu Meža kapos. Kā pastāstīja Cēsu kapu saimniecības pārzine Dace Jansone, statistikas dati daudz neatšķiras no citiem gadiem. Vien 2007.gadā Meža un Bērzaines kapsētās apglabāts nepieredzēti daudz mirušo – 281. Pērn Meža kapos jaunas
ģimenes kapu vietas iegādājušies 65 mirušo tuvinieki. Dace Jansone pastāstīja, ka kapsētā visklusākais bijis oktobris, kad bijis vismazāk bēru.
Komentāri