Mūspuses bļitkotāji beidzot tikuši copēt ezeros un upēs. Startu ezers ir viena no mārsnēniešu un liepēniešu iecienītākajām makšķerēšanas vietām. Tikai pirms dažām dienām uz tā varēja atklāt bļitkošanas sezonu.
“Nocietušies bļitkotāji jau ļoti, ļoti. Zivīm šie mēneši bija labi, bet zemledus makšķerniekiem uz copi traki ilgi bija jāgaida,” smiedamies sacīja zivju inspektors Cēsu rajonā Uldis Lencbergs un piebilda, ka lieli lomi makšķerniekiem neķersies, jo zivis ir ļoti kūtras. Tas tāpēc, ka siltajā ziemā, kad ūdenstilpēs ūdens nav bijis salts, līdakas un asari jau sākuši prātot par nārstu.
Aleksandrs Karasevs un Viktors Bičkovs stāsta, ka makšķerē kopš piecdesmitajiem gadiem. Viņi pie ezera dodas arī vasarās, bet vairāk pie sirds ir bļitkošana. Vīri ar pilnu krūti ieelpo saltās vēja brāzmas.
“Bagāts jau uz ezera nekļūsi, bet toties veselība! Kā te pasēžu, tā pāris dienas nekas nesāp. Arī politiķus var mierīgi klausīties, nervi iztur. Ja ilgi neeju makšķerēt, tad dvēselē kļūst tik skumji,” sacīja liepēnietis Viktors Bičkovs, bet draugs piebilda, ka bļitkošana ir dzīvesveids.
“Svaigs gaiss, viss kārtībā. Mēs jau veselības dēļ te nākam. Visu dzīvi ziemās nāku uz ezeru. Auksts? Bet ko darīt, ja vajadzība spiež!” jokoja Aleksandrs Karasevs, bet, par lomu vaicāts, ilgi taustījās un zivteles meklēja papīra tūtā.
“Vasarā jau te var karūsas, karpiņas paķert. Tagad vajadzētu būt līdakām, bet nav, vienīgi tādi sīki asarīši,” tā Aleksandrs, bet Viktors izspēra makšķernieku joku: “Sīkās zivis izmetam, lielākās liekam majonēzes burciņā un uzkoda gatava.”
Vīri izmērījuši arī ezera ledus biezumu, tas esot ap piecpadsmit centimetriem, varot droši visu dienu pie āliņģīša sēdēt un copi gaidīt. Drosmīgākie pa ezeru jau braukuši ar automašīnām, bet vīri par šo pārdrošību papurina galvu.
“Lai kā ezeram, bet uz upes vēl nav droši kāpt,” tā Viktors. To pašu uzsver zivju inspektors Uldis Lencbergs, sakot, ka pārbaudīt, vai zemledus makšķernieki rīkojas pēc noteikumiem, dodas kājām.
“Bļitkotāji nedrīkst atstāt makšķeres pie āliņģa bez uzraudzības. Ja pieķeras mazas zivis, tās ir jāatlaiž. Ja līdaka nav pusmetru gara, tā ir jālaiž brīvībā. Tāpat bļitkotājiem līdzi nevar būt vairāk par divām makšķerēm,” tā Uldis Lencbergs un piebilda, ka makšķernieku kartēm, protams, jābūt. Bet, vaicāts par to, kā zivis jūtas šādos laika apstākļos, uzsvēra, ka ziema tās būs saudzējusi.
“Nav tāda ledus, lai zivis varētu smakt. Un ziema jau vairs nevar sanākt ilga,” novērtēja Uldis Lencbergs, bet bļitkotāji cer, ka vēl pāris mēnešus varēs ķert pa asarītim zupai, cepšanai un arī kaķiem tiks cienasts.
Komentāri