Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, samazinājušās vidējās gada procentu likmes uzņēmējiem izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās, kamēr dārgāki bija kļuvuši kredīti latos, liecina informācija Latvijas Bankas mājaslapā. Oktobrī uzņēmumiem par latos izsniegtajiem kredītiem vidēji tika piemērota 4,86% gada procentu likme, kas bija par 0,37 procentpunktiem augstāka nekā septembrī, kad latu kredītu likme bija 4,49%. Lētāki uzņēmumiem oktobrī kļuva kredīti ārvalstu valūtās, kuru vidējā procentu likme samazinājusies par 0,09 procentpunktiem – no 3,94% septembrī līdz 3,85% oktobrī. Savukārt privātpersonām par latos izsniegtajiem kredītiem oktobrī vidēji tika piemērota 9,21% gada likme, kas bija par 0,2 procentpunktiem zemāka salīdzinājumā ar 9,41% septembrī. Arī par kredītiem ārvalstu valūtās privātpersonām oktobrī nācās maksāt mazāk. Oktobra vidējā gada procentu likme veidoja 4,81%, kas ir par 0,33 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, kad likme bija 5,14%. Šā gada oktobra beigās rezidentiem izsniegto kredītu atlikums Latvijas bankās bija 11,697 miljardi latu. Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš skaidro, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās un pozitīvā eksporta dinamika aktivizēja banku un uzņēmumu sadarbību – oktobrī ceturto mēnesi pēc kārtas nedaudz pieauga nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, kāpumam koncentrējoties latos izsniegto īstermiņa aizdevumu segmentā. Lai gan kopējais kredītu atlikums vēl samazinājās, banku kredītportfeļa gada sarukuma temps bija zemākais pēdējos 13 mēnešos (-7,7%), sacīja Purviņš. Saspringtā situācija eirozonā, kā arī oktobrī vēl neskaidrās nākamā gada budžeta kontūras atturēja noguldītājus no uzkrājumu palielināšanas, un banku piesaistītie noguldījumi, kā arī kopējais naudas piedāvājums samazinājās. “Eiro izsniegtie kredīti, galvenokārt turpinoties mājokļa kredītu atmaksai, joprojām samazinājās, savukārt latu kredīti pieauga par 3,2%, bet latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā sasniedza 10%. Kreditēšana latos pieauga ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī mājsaimniecību sektorā, kur palielinājās tieši latos izsniegto mājokļa kredītu atlikums,” skaidroja Purviņš. Optimistiskāku skatu nākotnē gan aizēno ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās riski nākamajā gadā, piebilda Purviņš. Ja šie riski īstenosies, eksporta ienākumi kritīsies, un tautsaimniecības atkopšanās palēnināsies. Līdz ar to iespējams arī naudas piedāvājuma, tai skaitā noguldījumu kopapjoma, samazinājums. “Tuvākajos mēnešos uzkrājumu jomā gan sagaidāma stabilitāte, līdzsvarojoties vēlmei palielināt uzkrājumus globālās ekonomikas neskaidrības un tuvojošās ziemas apstākļos no vienas puses un nepieciešamībai apmaksāt augošos rēķinus, kā arī nodrošināt maksājumus par importu no otras. Konkurētspējīgākās tautsaimniecības nozares turpmāk var sagaidīt aizvien būtiskāku kredītresursu ieplūdi tajās, jo banku sektora likviditāte saglabājas augsta, un kredītiestādēm aizvien aktuālāka kļūst adekvāta resursu izvietošana pelnītspējīgos projektos,” sacīja Purviņš. Tomēr būtisks priekšnoteikums tam ir makroekonomiskās stabilitātes nostiprināšana, pieliekot veiksmīgu punktu 2012.gada budžeta izstrādē un sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, piebilda Purviņš. NOZARE.LV
Komentāri