Vakar valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”, nosakot atsevišķas prasības liellopu un aitu kaušanai atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
Grozījumi normatīvajā aktā bija nepieciešami, jo šī gada 17.septembrī Saeima pieņēma grozījumus “Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas Latvijas kautuvēs pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.
Noteikumi paredz, ka šāda kaušana varēs tikt īstenota liellopiem un aitām tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu, kaušanas procesā nodrošinot arī Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta un reliģiskās organizācijas pārstāvja uzraudzību.
Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā būs jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. Noteikumu projekts ir papildināts ar terminiem “apdullināšana”, “nonāvēšana” un “kaušana”.
ZM norāda, ka noteikumos noteiktās papildus prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm radīs uzņēmējam iespēju paplašināt gaļas ražošanu, tādējādi radot papildus darba vietas, paplašinot eksporta iespējas, kā arī veicinās liellopu un aitu audzēšanu lauku saimniecībās. Pašlaik ir 52 uzņēmumi, kas varētu izteikt vēlmi papildus nodarboties ar liellopu un aitu kaušanu un gaļas ieguvi.
Papildus prasību noteikšana liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm uzņēmējdarbības vidi ietekmēšot pozitīvi, tomēr būs nepieciešami arī materiālie ieguldījumi, lai kautuvē nodrošinātu nepieciešamo specifisko aprīkojumu dzīvnieka fiksēšanai un atasiņošanai, kā arī būs jāizgatavo papildu zīmogs gaļas marķēšanai.
Noteikumu izstrādes procesā konsultācijas notikušas ar biedrību “Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija”, SIA “Olan sami”, Rīgas musulmaņu draudzi “Iman”, SIA “Viesuļi”, Pārtikas un veterināro dienestu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Veterinārārstu biedrību, Zemnieku saeimu un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Grozījumus noteikumos “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības” neatbalsta Latvijas Veterinārārstu biedrība un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome.
Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība ne tikai iebilda pret noteikumu būtību, bet arī aicināja valdības locekļus jautājumu šodien neskatīt, ievērojot ierasto kārtību un vispirms uzsaucot noteikumu projektu valsts sekretāru sanāksmē.
Tam iebilda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, pamatojot jautājuma steidzamību ar vārdiem: “Visus tos lopiņus, ko mēs nenokausim Latvijā, nokaus Lietuvā.”
Valdība pieņēma grozījumus arī “Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumos”, nosakot marķēšanas prasības liellopu un aitas gaļai, kas iegūta atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
Gaļu, maltu gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuri iegūti no liellopiem un aitām, kas kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, papildus marķēs ar apaļas formas specifisku marķējumu, kura centrā ar lielajiem latīņu burtiem norādīs pilnu izmantotās dzīvnieku kaušanas metodes nosaukumu. Liellopu un aitu liemeņiem, pusliemeņiem, ceturdaļliemeņiem, kas sadalīti ne vairāk kā trijās daļās, specifisko marķējumu liks uz katra gabala ārējās virsmas, un marķējuma teksta burtu augstums nedrīkstēs būt mazāks par centimetru.
Tirdzniecības vietā gaļai, maltai gaļai, mehāniski atdalītai gaļai, gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kuri iegūti no liellopiem un aitām, kas kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, galapatērētājam redzamā vietā būs jānodrošina norāde par dzīvnieku kaušanā izmantoto metodi.
Pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā iebilda vairākas organizācijas. Pie Saeimas bija pulcējušies apmēram 200 piketētāji, kuri protestēja pret Saeimā apspriežamajiem likuma grozījumiem, kas pieļaus mājdzīvnieku nokaušanu pēc reliģiskajām tradīcijām.
Piketētāji turēja rokās plakātus, kuros prasīja likumprojekta sabiedrisko apspriešanu, sagatavotos likuma grozījumus sauca par ''mežoņu likumu''.
Daži piketētāji plakātos rosināja: “Sodīsim arī valsts izzadzējus pēc musulmaņu likumiem – nocērtot rokas”. Citi plakātos aicināja “Zemniek, netici!” vai jautāja “Saeima, kur Latvijas cukurs?”. Plakātos tika uzrunāts gan katrs Saeimas deputāts personīgi, gan zemkopības ministrs, kuram piketētāji vēstīja: “Dūklav, dzer alu, nedzer asinis” un “Kraukli, neknāb dzīvā miesā”.
Tāpat pret grozījumiem iebilda Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas.
LETA
Komentāri