Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pirmdien atzīmēja darbības 30.gadadienu. Centra darbības mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju
profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību pieejamību, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā.
Gadu gaitā attīstījusies lauksaimniecība un mainījušies centra piedāvātie pakalpojumi, bet ne mērķis. Stalbes pagasta zemnieks, centra konsultants, savulaik arī tā vadītājs Valters Dambe daudzus gadus bijis saistīts ar LLKC. Arī pats visus šos gadus kā zemnieks izmanto LLKC Cēsu biroja grāmatvedības pakalpojumus, kā arī padomus, rakstot projektus.
Nebija ne prasību, ne atskaišu
“Biju jauns, aktīvs zemnieks, visur piedalījos. Atceros, Zemkopības ministrijā bija sapulce, kurā nolēma, ka zemniekiem būs mācību centrs. Tas nebūs Rīgā, bet Ozolniekos, jo arī Dānijā šāds centrs ir ārpus lielām pilsētām. Tad arī bija iecere, ka būs sadarbība ar Lauksaimniecības universitāti. Tā diemžēl nav izveidojusies. Mācībspēki ir teorētiķi, zemniekiem vajag praktisku padomu. Konsultanti katrs savā nozarē ir zinoši,” stāsta V.Dambe.
V. Dambes “Kalnmuiža” bija celta kā mācību saimniecība. Ar padomu un pieredzi palīdzēja dāņi, daudzi brauca skatīties, kā te saimnieko. “Zemnieki interesējās par ienākumiem, izdevumiem. Tolaik neviena iestāde neprasīja nekādas atskaites, Valsts ieņēmumu dienestu izveidoja tikai 1996.gadā. Bet, ja saimnieko, uzskaitei jābūt. Patiesībā jau vienā kabatā bija ieņēmumi, otrā izdevumi. Sāku pierakstīt, lai varu stāstīt citiem. Rakstīju uz lielām A5 lapām pa mēnešiem. Tolaik Laimdota Straujuma, kas pēc gadiem bija Ministru prezidente, strādāja skaitļošanas centrā, bija nepieciešamība izstrādāt grāmatvedības programmu. Laikam jau nevienai saimniecībai datu nebija, tādēļ tika izmantoti “Kalnmuižas”,”atceras V.Dambe un piebilst, ka pirmos gadus atskaites krājās diskešu kaudzēs, jo mēneša datus nevarēja ietilpināt vienā.
Līdz ar LLKC izveidošanu pagastos sāka strādāt lauku konsultanti. Pamatdarbība bija konsultēšana graudkopībā, lopkopībā, grāmatvedībā. “Bija mazās un vidējās saimniecības, reti kurā vairāk par 20 govīm. Zemniekiem nebija zināšanu, bija atguvuši īpašumus, un, protams, nodarbojās ar visu: graudkopību, piena lopkopību, cūkkopību. Viss bija jauns. Pie lopbarības, piemēram, parādījās mikroelementi – tā bija tēma semināram. Tagad par to nav jārunā, to dara firmas, brauc pie zemniekiem. Toreiz par katru jaunumu tika rīkots seminārs. Kaivē mazajā zālītē uz semināru sanāca 35 cilvēki, Jaunpiebalgā 120. Laucinieki gribēja mācīties,” stāsta V.Dambe, atzīstot, ka tagad grūti iedomāties, cik strauji mainījās saimniekošana laukos, kā tika pieņemtas dažādas prasības. Viens grūdiens bija iespēja īstenot pirmos Eiropas Savienības (ES) “Sapard” projektus, kad Latvija 2004.gadā iestājās ES, atkal bija pārmaiņas un iespējas. Lauksaimniekiem vajadzēja konsultatīvu atbalstu, jo viss bija jauns un pietiekami sarežģīts. V.Dambe no 2004. līdz 2014.gadam bija Cēsu biroja vadītājs. Platībmaksājumi, projekti saimniecību attīstībai un mūsdienīgas saimniekošanas metodes – konsultanti bija padomdevēji zemniekiem.
“30 gados lauksaimniecība Latvijā kļuvusi par attīstītu nozari. Zemnieki izmanto jaunākās tehnoloģijas, zinātniskos pētījumus, lai iegūtu augstas ražas, izslauktu vairāk piena, izaudzētu mežus. 90.gados gaļas lopus Latvijā vispār neaudzēja. Tagad ir konvencionālā, integrētā, bioloģiskā lauksaimniecība. Vēl ir permakultūra. Kā agronoms domāju, kad ar saimnieku visapmierinātākais būs augs, vai tam tiek iedots viss nepieciešamais, un kad patērētājs – tas, kurš ēdīs izaudzēto,” pārdomās dalās zemnieks un konsultants V.Dambe.
Padomi un pieredze arī attālināti
LLKC ir 26 biroji, kuros tiek sniegti pakalpojumi augkopībā, lopkopībā, ekonomikā, grāmatvedībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Konsultantu padomus izmanto gan pieredzējuši lauksaimnieki, gan tie, kas uzsāk uzņēmējdarbību laukos. Cēsu birojā strādā 12 dažādu nozaru konsultanti.
“Sniedzam pakalpojumus lauku iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību,” saka Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa un pastāsta: “Pēdējā laikā mainās paaudzes. Jaunā paaudze vai nu sāk apsaimniekot lauku īpašumus, vai mēģina no tiem tikt vaļā. Ir jauni cilvēki, kuru īpašumā gadiem nav saimniekots, jo nav bijis ne vēlēšanās, ne resursu, bet nu radusies interese. Katru gadu ir jaunas ģimenes, kuras grib kaut ko uzsākt. Līdz tam viņi nav bijuši saistīti ar lauksaimniecību, grib mācīties un darīt.” D.Kalniņa kā piemēru min valsts programmu “Laukiem būt”, par kuru katru gadu ir liela interese, jaunieši apgūst zināšanas uzņēmējdarbībā, prezentē savas ieceres. Daudziem uzdrošināšanās izvērsusies par veiksmīgu uzņēmējdarbību.
Pēdējais gads ieviesis būtiskas pārmaiņas centra konsultantu ikdienā. Mācības notiek attālināti. “Nevajag baidīties, ka viss notiek attālināti. Katram, kam ir interese, ja arī līdz šim jaunās tehnoloģijas bijušas svešas, centīsimies palīdzēt, kā sazināties. Tehnoloģijas ir, katrs var piedalīties seminārā, kas notiek Liepājā vai Alūksnē. Protams, ja paspēj laikus pieteikties. Vietu skaits ir ierobežots, lai varētu nodrošināt kvalitāti,” stāsta D.Kalniņa. Viens no lielākajiem semināriem Latvijā bija cēsnieku rīkotais pasākums bioloģiskajiem lauksaimniekiem. To klausījās 1500 interesenti. Tehnoloģiskie risinājumi tika atrasti sadarbībā ar centru Ozolniekos.
D.Kalniņa atzīst, ka aizvien vairāk Cēsu konsultantiem zvana no citiem reģioniem, prasa padomu. “Vairs nav būtiski, kur dzīvo, ja gribi ko uzzināt, atliek sazināties,” teic Cēsu biroja vadītāja.
Viņa arī uzsver, lai kādas iespējas piedāvā tehnoloģijas, nekas nav svarīgāks par klātienes sarunām, iespēju praktiski redzēt, salīdzināt, iepazīties ar citiem zemniekiem. Profesionālās prasmes apgūt datorā diezin vai ir tas labākais. D.Kalniņa atklāj – ja mācības klātienē plānotas divas dienas, tad tiešsaistē – sešas, jo pie datora ekrāna nav iespējams stundām ilgi noturēt uzmanību.
Patlaban pieprasītas ir individuālas bezmaksas konsultācijas. Konsultanti brauc uz saimniecībām. Notiek arī attālinātas sarunas par konkrētiem jautājumiem, lai iegūtu kvalitatīvu lauksaimniecības produkciju. Jau sākušies tiešsaistes semināri mājražotājiem. “Izaudzēt, saražot mākam, bet pietrūkst zināšanu, kā pārdot. Stāstām par prasībām, kas jāievēro, kā izstrādāt produktu etiķetes, cik svarīgs ir zīmols ne tikai pārtikas produktiem, arī amatnieku ražojumiem,” atklāj D.Kalniņa. Kad tiks izsludināta pieteikšanās projektu konkursiem, konsultanti palīdzēs tos sagatavot, arī izstrādāt biznesa plānus.
Centra uzmanības lokā ir visas lauksaimniecības nozares. Pēdējā laikā īpaši tiek domāts, kā veicināt vietējo ražotāju produktu tirgu. Par “Novada garšu” dzirdējuši daudzi, tāpat daudzi izmanto mājaslapas informāciju. “Tā ir bezmaksas mājaslapa, kuru uztur LLKC. Tajā ražotāji, pārdevēji var reklamēt sevi, bet pircēji uzzināt par piedāvājumiem. Tiek rīkoti mārketinga pasākumi, konkursi par labākajām garšām, godināti interesantāko, garšīgāko produktu ražotāji. Tā ir reklāma ražotājiem, atzīšana tam, ko dara,” pastāsta D.Kalniņa.
Par nākotni šodien
LLKC kopā ar “Latvijas lauku forumu” rīkoja attālinātu diskusiju, lai noskaidrotu laucinieku intereses un vajadzības, problēmas un risinājumus, kurp tiecamies nākamajos ES plānošanas perioda gados. Diskusiju rosināja Eiropas Komisija, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli. Piedalījās 220 cilvēki. “Pēdējos desmit gados laukos ļoti daudz kas mainījies. Jāidentificē, kāda ir dzīve laukos šodien, kāda varētu būt pēc 20 gadiem, kādi būsim paši, kādas būs tehnoloģijas, kādi dabas resursi, kas notiks ar kultūru, tradīcijām, kāda būs uzņēmējdarbība, vai tā globalizēsies. Iedzīvotāji no sava skatupunkta pauda viedokli. Problēmu un jautājumu loks bija ļoti plašs. Vai laukos saglabāsies tradīcijas, kaut vai kapu svētki, lauku godi? Vai būs viensētas, vai lielā teritorijā saimniekos viens uzņēmējs? Sabiedrībā ir cilvēki, kuri nepieņem un neizmanto tehnoloģijas. Arī ar viņiem jārēķinās. Izskanēja arī jautājums, kā zinātnieki zinās, kurā virzienā jādomā, vai būs vēl kādas sērgas,” nākotnes jautājumu loku ieskicē D.Kalniņa.
Komentāri