No iecerēm un paveiktā pilnveidojas ikdiena

Atjaunot ātrumu ierobežojošu valni, veidot pastaigu taku – tās ir dažās mazās lietas, ko ierauga vecpiebaldzēni

Vecpiebalgas apvienības pārvalde sākusi tikšanās ciklu ar iedzīvotājiem pagastos, kuros nodrošina ikdienas pakalpojumus. Pirmos uz sarunu aicināja vecpiebaldzēnus, bet atsaucība bija pavisam neliela, toties intereses par vietējiem notikumiem netrūka.

“Acīmredzot Vecpiebal­gā viss ir labi,” sarunas sākumā pajokoja pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja. “Druvai” viņa pastāstīja, ka sarunas sāktas pēc taureniešu rosinājuma. “Ar pagastu iedzīvotājiem regulāri tiekas novada domes vadība, taču katrā vietā ir saim­nieciski jautājumi, par kuriem gādā apvienības pārvalde. Šī ir iespēja izrunāt ikdienas lietas.”

Viens no lielākajiem darbiem Vecpiebalgas pagastā šogad būs pašvaldības ceļa Zēniņi-Kūlas rekonstrukcija 2,61 km garumā. Iecerē bija klāt melno segumu, bet pagaidām, darbu pirmajā kārtā, atjaunos grants segumu. Plānots, ka tas izmaksās 390 tūkstošus eiro, kam pašvaldība paredz izmantot aizņēmumu. Uz jautājumu, kāpēc atjaunos tieši šo ceļu, apvienības pārvaldes Saim­niecības nodaļas vadītājs Andris Lapiņš paskaidroja, ka to izmanto skolēnu pārvadājumiem, ņemta vērā arī apkaimes apdzīvotība. To izvērtē, izmantojot VSIA “Lat­vijas Valsts ceļi” apkopotos datus. Vecpiebaldzēns, Cēsu novada domes deputāts Indriķis Putniņš papildināja, ka šis ceļš ir viens no noslogotākajiem, kas savieno reģionālās nozīmes šosejas – Vecpiebalgas-Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas-Madonas. A.Lapiņš pastāstīja, ka Zēniņi-Kūlas ceļam paredzēts noteikt transportlīdzekļu masas ierobežojumus, lai to nesabojātu kravas automašīnas.

Arī viens no pieciem iedzīvotāju iesūtītajiem jautājumiem bija par ceļiem, proti, par ceļu uz Alauksta brīvdabas estrādi. Turp brauc aizvien mazāk cilvēku, jo ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī. Taču transporta kustībai tas ir nozīmīgs, lai ne tikai nokļūtu uz estrādi vai peldvietā ezera krastā, tas svarīgs uzņēmējiem, citiem iedzīvotājiem. I.Putniņš pauda, ka šis valsts ceļš pagastā ir prioritārs, tam nepieciešams atjaunot virskārtu un jau pirms lielā Cēsu novada izveidošanas Vecpiebalgas pašvaldība ir virzījusi jautājuma risināšanu valsts instancēs. Domes deputāts arī pastāstīja, ka “Latvijas Valsts ceļi” šogad sāks projektēt pārbūvi ceļam Alauksts -Garkalne posmam no Mālpils līdz Skujenei, tāpat valsts ceļos jāpabeidz pārbūve Ērgļu ceļam, kur Cēsu novadā nepabeigti palikuši seši kilometri līdz Cirstiem Inešu pagastā.

Otrs lielākais ieguldījums Vecpiebalgas pagastā šogad būs jauna apkures katla iegāde. Ziemā vecpiebaldzēni vairākas dienas nesaņēma centralizēto siltumu. Uzņēmums “Seces koks”, kas sniedz šo pakalpojumu, nespēja īsā laikā salabot bojāto apkures katlu, talkā nāca pašvaldība. L.Burdaja pastāstīja, ka ar uzņēmumu neizdodas vienoties par nepiegādātā siltuma kompensāciju iedzīvotājiem un pašvaldībai, bet sarakste turpinās.

Trešais Vecpiebalgā lielākais darbs būs bibliotēkas mājvietas maiņa. Bibliotēka no bērnudārza ēkas, kur tā atrodas patlaban, pārcelsies uz kādreizējo pagasta padomi, kur darbojas apvienības pārvalde. “Kad pirms gadiem diviem šī ideja sāka virmot, man arī šķita, ka tā nav vietā. Taču tagad redzu, ka pārvaldes ēka ir klusa, daudzas telpas neizmantotas. Ienākot te bibliotēkai, veidosies vieta, kur tiekas cilvēki, atnāk kāds, piemēram, uz klientu apkalpošanas centru veikt maksājumu, ieiet bibliotēkā, palasa avīzi un varbūt paņem arī grāmatu,” sacīja L.Burdaja, piebilstot, ka tā arī būs labāka iespēja pārvaldes darbiniekiem tikties ar iedzīvotājiem, domām un idejām apmainīties pašiem. Bijušajā pagastmājā būs remonts, pārkārtos plānojumu, lai telpas būtu iespējami pievilcīgas, gaišas, lai būtu patīkami ienākt iedzīvotājiem un strādāt darbiniekiem. Līdzekļus remontam iegūs, atsavinot pagasta pārvaldes pārziņā esošus īpašumus.

Vēl Vecpiebalgā turpinās labiekārtot Ūdensrožu dīķa apkārtni, kam no 2023.gada iedzīvotāju līdzdalības budžeta saņemti pieci tūkstoši eiro. Kā paveikt projektā iecerēto, kam vajadzētu 15 tūkst.eiro, vēl jādomā, varbūt radīsies iespēja atrast kādu papildu naudu. Un, protams, veicami mazāki ikdienas darbi gan bērnudārzā, gan sociālajā mājā un citviet.

Iedzīvotāji iesūtītajos jautājumos rosināja Vecpiebalgā izveidot izziņas taku, kas būtu interesanta tūristiem. L.Burdaja atzina, ka sarunās vērtēta versija par pastaigu maršrutu no “Kalna Kaibēniem” uz Ogrēnu skolu, taču, lai tādu veidotu, jābūt saskaņojumam ar teritoriju īpašniekiem. Vecpiebaldzēniete Anna Glāzere atgādināja, ka pagasta svētkos bijušas lieliskas izziņas takas, kas noteikti saistītu arī atbraucējus. Te gan uzsvēra, ka tās ierīkotas konkrētiem pasākumiem un nav izmantojamas ilg­laicīgi, taču līdzīgu ideju varētu apdomāt.

Uz jautājumu par investīcijām pagastā I.Putniņš atzina, ka šo­brīd Latvijā lielākoties interese ir par mājokļu būvniecību, investori uzņēmējdarbībā nav aktīvi. Taču mājokļu būvniecība galvenokārt izvēršas pilsētās un to tuvumā, kur lielāks pieprasījums un iedzīvotāju maksātspēja. A.Glāzeres rosinājumu veidot investoriem pieejamu sarakstu par nekustamajiem īpašumiem, kas pieejami attīstībai, sarunā pieņēma ar atsaucību. A.Glāzere arī vērtēja, ka šādā sarakstā varētu būt ne tikai pašvaldības, bet arī privātie īpašumi, ja saimnieks tā vēlas.

It kā vienkārši risināms, bet iedzīvotājiem svarīgs jautājums bija par ātruma ierobežojošo vaļņu atjaunošanu Alauksta ielā. A.Lapiņš atzina, ka daudzi braucēji tiešām neievēro ātrumu, valnis tiks atjaunots iespējami ātri. Ziemā, šķūrējot sniegu, gumijas valnis sabojāts. A.Lapiņš gan minēja, ka nepieciešams pie tā ierīkot arī stabiņus ar atstarojošiem elementiem, ceļa zīmes. L.Bur­daja vērtēja, ka, iespējams, nākamajā gadā šie vaļņi jāveido no aukstā asfalta, tos, sniegu tīrot, nesabojā.

Sarunās vēl tika pārspriesta daudzdzīvokļu māju situācija Vecpiebalgā. Tās vajadzētu steidzami renovēt, bet iedzīvotāji ir piesardzīgi, jo vairāk tāpēc, ka ēkās nav daudz dzīvokļu, tāpēc izdevumi ir diezgan lieli. “Taču cilvēkam jāsaprot, ka to jau atdos pakāpeniski, bet, ja dzīvokli pārdod, aizdevumu pārņems jaunais saimnieks,” sacīja L.Burdaja.