Janvārī „Druva” rakstīja par problēmām Cēsīs, Gaujas ielā 56, kur joprojām nav ieslēgts centralizētais siltums.
Kā iemesls tam minēts lielais parāds par siltumu – gandrīz 1800 latu, to veidojot galvenokārt viena dzīvokļa īpašnieces nesamaksātā summa. Īpašniece gan dzīvoklī neuzturoties, dzīvojot ārzemēs.
“Druva” no Vācijas saņēma minētās iedzīvotājas Aivitas Eglītes e-pasta vētuli, kurā viņa sniedz savu skaidrojumu par situāciju un to, kāpēc šāds parāds veidojies:
“Vai valstī pastāv cilvēku cienīgas tiesības, piemēram, uz komunālajiem pakalpojumiem, vai tās ir ar kādām normām un likumiem aizsargājamas? Mani šis jautājums nodarbinājis kopš 2004.-2005.gada apkures sezonas.
Nevaru piekrist Gaujas ielas 56. mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas paviršajiem minējumiem, izteikumiem un nolaidībai situācijā, kad nams nav pieslēgts centrālajai apkurei.
Mūsu nams ir vienīgais Bērzainē, kurā netika ierīkots siltummezgls, rezultātā iedzīvotāji palika bez centralizētās siltā ūdens piegādes un neuzlabotas centralizētās apkures sistēmas. Tas bija mājas pilnvarotās personas vienpersonīgs lēmums, ka ēkā siltummezgla nebūs, tas nav vajadzīgs. Tad arī sākās dažu dzīvokļu īpašnieku aktivitātes, lai noskaidrotu, kas notiek mūsu namā, kāpēc netiek reaģēts uz lūgumiem uzlabot apkures sistēmu, kāpēc netiek veikti pat visniecīgākie remontiņi. Mēģinājām rīkoties, pēc pašu iniciatīvām organizējām sapulces un aicinājām arī siltuma ražotāja – “Cēsu būvnieka” – speciālistus, lai izskaidro mājas vecākajai un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kādas tehniskās priekšrocības un iespējamus uzlabojumus dotu siltuma mezgla ierīkošana. Neguvām uzticību, lēmums netika pieņemts, šķiet, ieinteresētība par to bija tikai salstošajiem pirmajā stāvā dzīvojošajiem. Līdztekus tika meklētas iespējas alternatīviem apkures risinājumiem. Ēkas pirmajā stāvā dzīvokļi atdzisa, jo apkures sistēmā nepietiekami cirkulēja siltums, bet ēkas trešā un vietām arī otrā stāvā dzīvokļi pārkarsa, tur lieko siltumu izvadīja, temperatūru regulēja, atverot logus. Manā pirmā stāva dzīvoklī lielākajā platības daļā gaisa temperatūra gada aukstajā laikā svārstījās no plus 10 līdz maksimums plus 14 grādiem, atkarībā no āra temperatūras. Griezos gan ar mutiskiem, gan ar rakstiskiem lūgumiem pie mājas pilnvarotās personas pēc sapratnes un palīdzības. Rīcību nesagaidījusi, meklēju speciālistus ēkas apkures sistēmas tehniskai apskatei. Sertificēti siltumtehniķi no Rīgas, Cēsīm un Valmieras veica izpēti, sastādīja aktus par konstatēto un veicamajiem tehniskajiem pasākumiem apkures sistēmas uzlabošanai. Arī mājas vecākā tika pieaicināta. Nevaru izskaidrot, kāpēc nesekoja rīcība. Vērā netika ņemta arī rakstiskā informācija, ka līdz brīdim, kamēr nebūs veikts kāds tehnisks apkures sistēmas uzlabojums, segšu ne vairāk kā 60 procentus no saņemtajos rēķinos uzrādītās summas. 2008.gada janvārī informēju, ka esmu gatava finansēt “Valmieras siltuma” speciālistu darbu, lai panāktu siltumapgādes uzlabojumu ēkā. Valmierieši darbus bija gatavi veikt, tie prasīja vienu dienu, to atļāva arī pagājušā gada siltā ziema. Taču nekas nenotika, pagāja vēl viena vasara, un iedzīvotājus nesagatavotus pārsteidza šī ziema.
Pagājušā gada novembra sākumā mans vīrs tikās ar daļu no mājas iedzīvotājiem, paskaidroja, kā redz situācijas vienīgo risinājumu. Viņš izdalīja dzīvokļu īpašniekiem Valmieras speciālistu sagatavoto aktu, veicamo darbu sarakstu un tāmi ar lūgumu dot atbildi, vai īpašnieki piekrīt šim pasākumam vai kādam citam darbam, kas dotu uzlabojumu. Reaģēja tikai viena dzīvokļa īpašnieks. Arī manas klātbūtnes laikā gadu mijā neviens salstošs pie manām durvīm nepieklauvēja.
Gribu arī norādīt, ka minētā summa par parādu uz 2009.gada janvāri no Gaujas ielas 56. nama neatbilst mana izmisuma reducētajiem rēķiniem. Situācija ir neapskaužama, žēl, ka paši sev esam ķīlnieki ar savu lielo neieinteresētību sakārtot tehniskus jautājumus, lai visiem būtu labi, būtu prieks satikties un biežāk pieklauvēt ar brīvu gribu pie kaimiņu durvīm.
Varbūt vērts šo māju nodot kādam apsaimniekotājam, kurš, iespējams, spētu to sakārtot, lai iedzīvotājiem būtu cilvēciski dzīves apstākļi. Ar cieņu, sapratni un cerību Aivita Eglīte.”
Komentāri