Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Nevajag padoties panikai. Krīze ir jāpārdzīvo

Druva
23:00
03.10.2008
15

Komentējot pēdējo nedēļu laikā izskanējušās ziņas par finanšu krīzi pasaulē un Latvijā, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika atzīst, ka jārēķinās ar to, ka nākamais gads būs smags visiem, un norāda, ka pēc ekonomistu prognozēm tikai 2010. gads varētu nākt ar pozitīvām pārmaiņām.

I.Sončika norāda, ka krīze Amerikas banku sektorā ietekmē arī Latvijas banku dzīvi, norādot, ka šādi satricinājumi ietekmē visu pasauli.

Vaicāta, ko reāli nozīmē izskanējušais viedoklis, ka nākotnē kredītus paņemt būs daudz grūtāk un dārgāk, Cēsu filiāles vadītāja skaidro: “Viss pasaules tirgus kopumā patlaban pārvērtē riska cenu, un tas būs jūtams arī Latvijā. Domāju, ka tuvākajā laikā redzēsim augstākas procentu likmes. To, cik dārgi būs kredīti, nevajadzētu vispārināt, jo tas ir atkarīgs no katra konkrētā klienta kredītaktivitātes, ko nosaka naudas plūsmas apjoms, kvalitāte, ķīlas un daudzi citi faktori. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs minimāli vai vispār nepieaugs. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs būtiski. Taču ir jāņem vērā, ka kredītlikmju palielinājums attiecas uz jaunajiem klientiem un līgumiem. Tiem bankas klientiem, kuri bija ar banku noslēguši fiksētos līgumus uz vairākiem gadiem, nekas nemainīsies, jo līguma darbības laikā ir spēkā tā nosacījumi.”

I.Sončika skaidro, ka Swedbank kā Latvijas un Ziemeļeiropas finanšu tirgus līderis turpinās pārdomātas un atbildīgas kreditēšanas politiku Latvijā.

Banka vienmēr būs gatava atbalstīt klienta vēlēšanos uzlabot savus dzīves apstākļus.

“Tā var būt jaunas mājas celtniecība, dzīvokļa iegāde vai remonts. Laiks, kad uz īpašumu skatījās kā uz vieglas peļņas avotu, protams, ir pagājis. Īpašums vienmēr ir bijis un būs labs vērtības uzkrāšanas līdzeklis, lai arī īpašuma cenas, laikam ejot, var celties un krist. Tā vērtība ilgtermiņā saglabājas. Kas attiecas uz sliktajiem kredītiem, šo procentu skaits mums ir minimāls un neprognozējam dramatisku kredītparādnieku skaita pieaugšanu tuvākajā laikā,” komentē filiāles vadītāja, piebilstot, lai cik ekspansīva šķitusi kreditēšanas politika, tā bijusi gana piesardzīga no bankas puses.

“Runājot par bezdarbu valstī, domāju, ka tas tikai tagad sākas. Skaitļos pagaidām vēl pat neatspoguļojas, ka bezdarbs valstī būtu pieaudzis. Tas mums pāri velsies tikai nākamgad. Protams, jūtam, ka kādam no mūsu klientiem ir problēmas, bet viņi ātri tās atrisina, iekārtojas citā darba vietā un rod citus peļņas gūšanas avotus,” saka Swedbank Cēsu filiāles vadītāja.

Runājot par pašreizējo ekonomisko un finansiālo krīzi valstī, I. Sončika saka: “Bijām pieraduši pie ekonomiskās augšupejas gadiem. Prātā neienāca vispārējā likumsakarība, ka krīzes ir cikliskas. Ka no desmit gadiem septiņi ir izaugsmes un trīs noteikti ne. To apstiprina visas pasaules ekonomikas attīstība. Mēs to neņēmām vērā, domādami, ka tas uz mums neattiecas. Šobrīd esam tur, kur esam. Taču jāsaka – kad būsim vēl šādas trīs krīzes piedzīvojuši, tad paši mācēsim prognozēt un zināsim, kā uzvesties un nepanikot. Taču domāju, ka šobrīd nevajadzētu padoties vispārējai panikai. Ir divas lietas, ko var izdarīt ļoti vienkārši – nolaist rokas un ļauties panikai. Taču domāju, ka šoreiz noderētu stāsts par vardīti, kura sakūla sviestu un izkļuva laukā no poda. Protams, ekonomikas un finanšu krīze ir skarba, bet tās rozā brilles daļai sabiedrības bija uzstellējušās un jau ieņēmušas stacionāru pozu. Šķita, ka visi var būt celtnieki, nekustamo īpašumu tirgotāji un vinnētāji.”

Vaicāta, kā notiekošais finanšu pasaulē ietekmēs lauku attīstību, vai banku pakalpojumi turpinās laukos ienākt, filiāles vadītāja skaidro: “Noteikti būs mazāk vietu, kur uzstādīsim datorus un veidosim internetbanku. Taču tas tādēļ, ka visās pagastu bibliotēkās šobrīd ir pieejams internets. Bankas darbinieki varēs izbraukt uz bibliotēkām. Arī bankomātus turpināsim laukos uzstādīt. Nākamo paredzēts izvietot Līgatnē pie rehabilitācijas centra. Protams, mazapdzīvotos lauku pagastos bankomātus neliksim. Taču, kas attiecas uz lauku attīstību, jāsaka, ka viss lielākoties atkarīgs no pašvaldības vadītāja. Ja šis cilvēks ir rosīgs un uzņēmības pilns, tad arī laukos kaut kas notiek. Tas pats attiecas uz mūsu juridiskajiem klientiem. Daudzi šobrīd strādā un turpina īstenot savas ieceres.”

Komentējot izskanējušo viedokli, ka Swedbank samazinās strādājošo skaitu par desmit procentiem, I. Sončika saka: “Mūsu darbinieki un visi resursi tika orientēti uz ļoti lielo biznesa izaugsmi, kas pēdējos gados bija. Taču arī banka plāno, ka nākamais gads ekonomikai būs grūts un biznesa izaugsme nebūs tik liela. Līdz ar to darbiniekus bankā tik daudz nevajadzēs un būs jāstrādā ar mazāku cilvēku skaitu, bet efektīgāk. It kā ir pieņemts, ka latvieši ir strādīgi, bet, ja salīdzinām ar rādītājiem attīstītajās valstīs, tad efektivitātes un tāda rezultāta mums nav. Mēs daudz kustamies, bet maz izdarām.”

Atbildot uz jautājumu par bankas zīmola maiņu, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka tas bijis ieplānots jau sen un tam nav nekāda sakara ar pašreizējo ekonomisko vai finansiālo krīzi valstī un pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi