Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nevajag padoties panikai. Krīze ir jāpārdzīvo

Druva
23:00
03.10.2008
15

Komentējot pēdējo nedēļu laikā izskanējušās ziņas par finanšu krīzi pasaulē un Latvijā, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika atzīst, ka jārēķinās ar to, ka nākamais gads būs smags visiem, un norāda, ka pēc ekonomistu prognozēm tikai 2010. gads varētu nākt ar pozitīvām pārmaiņām.

I.Sončika norāda, ka krīze Amerikas banku sektorā ietekmē arī Latvijas banku dzīvi, norādot, ka šādi satricinājumi ietekmē visu pasauli.

Vaicāta, ko reāli nozīmē izskanējušais viedoklis, ka nākotnē kredītus paņemt būs daudz grūtāk un dārgāk, Cēsu filiāles vadītāja skaidro: “Viss pasaules tirgus kopumā patlaban pārvērtē riska cenu, un tas būs jūtams arī Latvijā. Domāju, ka tuvākajā laikā redzēsim augstākas procentu likmes. To, cik dārgi būs kredīti, nevajadzētu vispārināt, jo tas ir atkarīgs no katra konkrētā klienta kredītaktivitātes, ko nosaka naudas plūsmas apjoms, kvalitāte, ķīlas un daudzi citi faktori. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs minimāli vai vispār nepieaugs. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs būtiski. Taču ir jāņem vērā, ka kredītlikmju palielinājums attiecas uz jaunajiem klientiem un līgumiem. Tiem bankas klientiem, kuri bija ar banku noslēguši fiksētos līgumus uz vairākiem gadiem, nekas nemainīsies, jo līguma darbības laikā ir spēkā tā nosacījumi.”

I.Sončika skaidro, ka Swedbank kā Latvijas un Ziemeļeiropas finanšu tirgus līderis turpinās pārdomātas un atbildīgas kreditēšanas politiku Latvijā.

Banka vienmēr būs gatava atbalstīt klienta vēlēšanos uzlabot savus dzīves apstākļus.

“Tā var būt jaunas mājas celtniecība, dzīvokļa iegāde vai remonts. Laiks, kad uz īpašumu skatījās kā uz vieglas peļņas avotu, protams, ir pagājis. Īpašums vienmēr ir bijis un būs labs vērtības uzkrāšanas līdzeklis, lai arī īpašuma cenas, laikam ejot, var celties un krist. Tā vērtība ilgtermiņā saglabājas. Kas attiecas uz sliktajiem kredītiem, šo procentu skaits mums ir minimāls un neprognozējam dramatisku kredītparādnieku skaita pieaugšanu tuvākajā laikā,” komentē filiāles vadītāja, piebilstot, lai cik ekspansīva šķitusi kreditēšanas politika, tā bijusi gana piesardzīga no bankas puses.

“Runājot par bezdarbu valstī, domāju, ka tas tikai tagad sākas. Skaitļos pagaidām vēl pat neatspoguļojas, ka bezdarbs valstī būtu pieaudzis. Tas mums pāri velsies tikai nākamgad. Protams, jūtam, ka kādam no mūsu klientiem ir problēmas, bet viņi ātri tās atrisina, iekārtojas citā darba vietā un rod citus peļņas gūšanas avotus,” saka Swedbank Cēsu filiāles vadītāja.

Runājot par pašreizējo ekonomisko un finansiālo krīzi valstī, I. Sončika saka: “Bijām pieraduši pie ekonomiskās augšupejas gadiem. Prātā neienāca vispārējā likumsakarība, ka krīzes ir cikliskas. Ka no desmit gadiem septiņi ir izaugsmes un trīs noteikti ne. To apstiprina visas pasaules ekonomikas attīstība. Mēs to neņēmām vērā, domādami, ka tas uz mums neattiecas. Šobrīd esam tur, kur esam. Taču jāsaka – kad būsim vēl šādas trīs krīzes piedzīvojuši, tad paši mācēsim prognozēt un zināsim, kā uzvesties un nepanikot. Taču domāju, ka šobrīd nevajadzētu padoties vispārējai panikai. Ir divas lietas, ko var izdarīt ļoti vienkārši – nolaist rokas un ļauties panikai. Taču domāju, ka šoreiz noderētu stāsts par vardīti, kura sakūla sviestu un izkļuva laukā no poda. Protams, ekonomikas un finanšu krīze ir skarba, bet tās rozā brilles daļai sabiedrības bija uzstellējušās un jau ieņēmušas stacionāru pozu. Šķita, ka visi var būt celtnieki, nekustamo īpašumu tirgotāji un vinnētāji.”

Vaicāta, kā notiekošais finanšu pasaulē ietekmēs lauku attīstību, vai banku pakalpojumi turpinās laukos ienākt, filiāles vadītāja skaidro: “Noteikti būs mazāk vietu, kur uzstādīsim datorus un veidosim internetbanku. Taču tas tādēļ, ka visās pagastu bibliotēkās šobrīd ir pieejams internets. Bankas darbinieki varēs izbraukt uz bibliotēkām. Arī bankomātus turpināsim laukos uzstādīt. Nākamo paredzēts izvietot Līgatnē pie rehabilitācijas centra. Protams, mazapdzīvotos lauku pagastos bankomātus neliksim. Taču, kas attiecas uz lauku attīstību, jāsaka, ka viss lielākoties atkarīgs no pašvaldības vadītāja. Ja šis cilvēks ir rosīgs un uzņēmības pilns, tad arī laukos kaut kas notiek. Tas pats attiecas uz mūsu juridiskajiem klientiem. Daudzi šobrīd strādā un turpina īstenot savas ieceres.”

Komentējot izskanējušo viedokli, ka Swedbank samazinās strādājošo skaitu par desmit procentiem, I. Sončika saka: “Mūsu darbinieki un visi resursi tika orientēti uz ļoti lielo biznesa izaugsmi, kas pēdējos gados bija. Taču arī banka plāno, ka nākamais gads ekonomikai būs grūts un biznesa izaugsme nebūs tik liela. Līdz ar to darbiniekus bankā tik daudz nevajadzēs un būs jāstrādā ar mazāku cilvēku skaitu, bet efektīgāk. It kā ir pieņemts, ka latvieši ir strādīgi, bet, ja salīdzinām ar rādītājiem attīstītajās valstīs, tad efektivitātes un tāda rezultāta mums nav. Mēs daudz kustamies, bet maz izdarām.”

Atbildot uz jautājumu par bankas zīmola maiņu, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka tas bijis ieplānots jau sen un tam nav nekāda sakara ar pašreizējo ekonomisko vai finansiālo krīzi valstī un pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
38
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi