Jauniešiem ar smagu redzes invaliditāti galvenā nepieciešamība ir būt aktīviem – atrasties sabiedrībā, apgūt jaunas prasmes un meklēt iespēju iekļauties darba tirgū.
Aizvadītajā nedēļā Priekuļu novada “Mežrozēs” notika vasaras nometne, kurā
piedalījās 30 jaunieši no visas Latvijas. Puišiem un meitenēm bija iespēja diskutēt ar karjeras konsultantiem, piedalīties “ēnu dienā”, izzinot dažādu profesiju cilvēku darba ikdienu, uzzināt daudz jauna par izglītības un rehabilitācijas iespējām, kādas pieejamas redzes invalīdiem, kā arī sportot.
“Druva” satika Lauri no Ķekavas, Māri un Mārtiņu no Rīgas, Līgu no Kalnciema. Jauniešu, kuri bija pārliecināti, ka svarīgākais ir mērķis, sapnis, ko vēlas sasniegt, tad soli pa solītim tam pretim ir jānoiet ceļš.
“Izdomāju, ka man būs saimniecība, audzēšu aitas. Ieguldīju visus līdzekļus, kas bija manā rīcībā, pašlaik aug 12 aitiņas. Būs jēri, un tad varēšu domāt par vilnas un gaļas realizēšanu. Kamēr šī iecere ir sākumā, naudiņu pelnu, pārdodot ķiplokus. Audzēju pushektāra platībā, lielākā daļa tiek pārdota Rīgas tirgū,” sacīja ķekavietis Lauris Gulbis, bet Mārtiņš Vizulis teica, ka šoruden sāks mācības SPA un estētikas skolā, kas uzņem audzēkņus Rīgā, kad būs izmācījies par masieri, apguvis dažādus terapijas un
relaksācijas veidus, veidos savu uzņēmumu un piedāvās kvalitatīvus pakalpojumus.
“Darīšu visu iespējamo, lai sasniegtu savu lielo mērķi- izveidošu Baltijā labāko rehabilitācijas centru, lai cilvēkiem, kas piedzīvo lielas nelaimes, nevajadzētu palīdzību meklēt ārvalstīs,” tā 21 gadu vecais Mārtiņš, kurš nesen pabeidzis Strazdumuižas speciālo internātskolu, bet, kaut viņu skārusi redzes pakāpeniska zaudēšana, atzīst, ka šis stāvoklis viņu nesalauzīšot. Puisis sporto, spēlē bungas un meklē tālākas izglītošanās iespējas.
Divdesmitgadnieka Māra sapnis ir kļūt par labu dīdžeju, tamdēļ viņš mācījies un turpinās mācīties ritma skolā, bet Līga pēc vienas iegūtas augstākās izglītības Stradiņa universitātē mācīsies tālāk, iegūs citu profesiju, jo sapratusi, ka viņai patīk tulkot.
“Tulka darbu var darīt mājās, pie datora. Var meklēt jaunus un jaunus piedāvājumus. Man padodas valodas, un tieši tāpēc zinu, ka jaunas profesijas apgūšana ir manos spēkos,” tā Līga Ķikuste.
Nometne ir viens no
Latvijas Neredzīgo biedrības īstenotā ilglaicīgā projekta “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā” aktivitātēm. Projekta galvenais mērķis, piedāvājot atšķirīgu mācību un nodarbību programmu, ļaut cilvēkiem, kuriem ir nopietnas redzes problēmas, teritoriālajās organizācijās apgūt jaunas iemaņas, zināšanas, pieredzi, lai šie cilvēki kļūtu neatkarīgāki ikdienā un rastu iespēju strādāt. Tāds pats galvenais uzdevums bija nometnei- parādīt jauniešiem atšķirīgo, lai viņi zinātu izvēlēties.
“Nometnē lielākā daļa jauniešu ir neredzīgi, ir arī tādi, kuriem redze saglabāta daļēji. Pilnīgi skaidrs, ka pašreizējā darba tirgū, kad ir bezdarbs, invalīdam pastāvīgu darbu atrast ir ļoti sarežģīti. Tāpēc svarīgākais bija puišus un meitenes mudināt mācīties to, kas interesē, ko vēlas un tiešām spēj. Daudzi ir izvēlējušies kļūt par sociālajiem rehabilitētājiem, apgūt datorprasmes, masiera profesiju, un to tiešām cilvēki arī ar ļoti nopietnām redzes problēmām spēj iemācīties un darīt,” tā Latvijas Neredzīgo biedrības Sociālās rehabilitācijas aktivitāšu nodrošināšanas koordinators Gatis Grīntāls un piebilda, ka līdzīga nometne, kāda aizvadīta Liepas pagastā, ir plānota arī nākamajā vasarā, jo jaunieši izrādījuši lielu atsaucību un interesi par suņu – pavadoņu mācībām un iespēju skolotos suņus izmantot kā palīgus ikdienā, jauniešiem ļoti patikusi iespēja piedalīties sporta sacensībā, jo paraolimpiskās spēles ir arī Latvijas sportistu ar invaliditāti iespēja un notikums.
“Zinu neredzīgu puisi, kurš regulāri trenējas, skrien. Viņš var noskriet maratonu, gribēja skriet Rīgas maratonu, bet nācās atturēties, jo vienīgais, kas puisi traucēja, ir nespēja sajust līkumus, pagriezienus trasē. Fiziskā sagatavotība viņam ir izcila. Pasaulē ir zināmi gadījumi, kad neredzīgi cilvēki ar kalnu slēpēm pieveic nobrauciena trasi, slēpo un finišē, sasniedzot augstus rezultātus. Mums vēl tāls ceļš ejams, bet labi, ka ir projekts, nodarbības,” tā Gatis Grīntāls, sakot, ka jauniešus vienmēr pārliecina citu pozitīvais piemērs. Tieši tāpēc šajā nometnē veselu dienu kopā ar puišiem un meitenēm pavadīja arī NHL hokejists Kaspars Daugaviņš, kurš stāstīja hokeja spēles knifus, atklāja dažādus atgadījumus spēles laukumā, un jaunieši, no kuriem daudzi nekad hokeju nav skatījuši, to saprata. Viņi spēli un dzīvi jūt.
Ilze Kalniņa
Komentāri