Šī vasara Cēsīs bija ļoti darbīga, par to liecināja arī rakšanas dēļ daudzviet slēgtās ielas. “Druva” jau rakstīja, ka šogad pilsētā sākās plaša ūdensvada un kanalizācijas paplašināšana un rekonstrukcija. Šis ir Cēsu ūdens apgādes attīstības 2.kārtas projekts, kas ietver notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju, kā arī ūdens sūknētavas būvniecību Cīrulīšos. Ūdensvada izbūvi un rekonstrukciju veic “Būve – Woodline”, kanalizācijas– SIA “Specceltnieks”. Rit, kā plānots
Cēsu ūdensapgādes uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons norāda, ka tik apjomīgs projekts neizbēgami saistīts ar satiksmes ierobežojumiem, jo: “komunikāciju ielikšana ir sarežģīts process. Nevar sasist plaukstas, un caurules jau ir zem zemes. Vajadzētu saprast, ka projekta rezultātā uzlabosies ūdensapgāde un iegūs pilsēta kopumā” .
Uzņēmuma tehniskās daļas vadītāja Vija Šveice skaidro, ka tīklu paplašināšana un rekonstrukcija sadalīta divās daļās, pirmā jāpabeidz līdz 31.decembrim. Šajos darbos ietilpst ūdensvada izbūve Vāveres, Briežu, Cīrulīšu, Gaujas, Lauku ielā, tā rekonstrukcija Annas, Festivāla, Lenču ielā. Savukārt, kanalizācija būs izbūvēta Jāņa Poruka, Ata Kronvalda, Andreja Pumpura un Zvaigžņu ielā.
“Kopumā pirmajā kārtā tīklu izbūve un rekonstrukcija būs īstenota 5079 metru garumā.
Ar celtnieku veikumu esam apmierināti, ir pat labāk, nekā sākumā domāts, nav bijis neatrisinātu problēmu. Darbu grafiks pārrunāts, nepieciešamības gadījumā iesaistītas papildu brigādes, lai plānotajā termiņā visu varētu īstenot. Ja uznāks sals, iespējams, dažviet nevarēsim atjaunot asfaltbetona segumu, arī Lauku ielā varētu aizķerties ceļa seguma atjaunošana,” stāsta V.Šveice.
“Vinda” saņēmusi vairākus zvanus no Lauku ielas iedzīvotājiem, kuri tīklu izbūves dēļ nevar piebraukt
pie mājas. Uzņēmuma speciālisti skaidro, ka tas saistīts ar ielas šaurību.
“Jāteic, ka Lauku iela patiesībā nav iela, bet lauku ceļš, kam abās pusēs uzbūvētas mājas. Brauktuve ir šaura, rokot nav iespējams atbērt smiltis, pat mašīnā tās ielādēt ir problemātiski. Apzināmies radītās neērtības, tāpēc cenšamies strādāt iespējami ātrāk, nezaudējot kvalitāti. Manuprāt, ir vērts nedaudz paciesties, jo pēc tam ūdens padeve uzlabosies un ziemā ūdensvads vairs neaizsals,” skaidro V. Ādamsons.
Šajā ielā nav arī pilsētas kanalizācijas. Iedzīvotāji jautājuši, kāpēc pie vienas rakšanas netiek izbūvēta tā. V. Šveice skaidro, ka uzņēmumam nācies rēķināties ar finanšu līdzekļiem, tāpēc noteiktas prioritātes. Kanalizāciju Lauku ielā izbūvēs
pilsētas ūdens apgādes attīstības nākamajā kārtā.
“Arī jau minēto ielas šaurību ņēmām vērā. Ja gribētu izbūvēt arī kanalizāciju, būtu jāuzrok iela visā platumā, jo vienā un tajā pašā tranšejā nevar likt abas caurules. Cilvēkus vēl interesē, vai pēc darbu veikšanas ielas segums būs labāks. Projektā nav paredzēti līdzekļi seguma uzlabošanai, Eiropas naudas devēji ļauj tikai tranšejas platumā ielas segumu noņemt un pēc darbu veikšanas tādu pašu platību atlikt atpakaļ,” skaidro V.Šveice.
Darbi rit arī ūdens sūknētavas stacijā Cīrulīšos. Šogad ēka būs zem jumta, tad sāksies tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana, lai 2.maijā jauno būvi varētu nodot ekspluatācijā.
Kā jau rakstīts, šajā projektā paredzēta Priekuļu kanalizācijas pieslēgšanas Cēsīm. No pilsētas puses tīkli izbūvēti līdz Priekuļu pagasta robežai, jaunās trases saslēgtas ar esošo tīklu, “Vinda” gatava pieņemt Priekuļu kanalizāciju, tiklīdz otra puse būs tam gatava.
“Līgums vēl nav noslēgts, bet mutiski esam vienojušies par tarifu, nosacījumiem, lai no 1.janvāra sāktu sadarbību. Protams, priekuliešiem turpmāk par kanalizāciju būs jāmaksā vairāk,” skaidro V.Ādamsons.
Vēl nākamgad plānots rekonstruēt sadzīves kanalizāciju Vintergravā, Birzes, Ausekļa, Dzelzceļa ielā. Izbūvēt ūdensvadu Līgatnes, Marijas, Aldara, Ceriņu, Raunas ielā. Tīklu rekonstrukcijas gala termiņš ir 2.maijs. Rekonstruē attīrīšanas iekārtas
Ja cēsnieki jūt darbus, kas notiek ielās, attīrīšanas iekārtās notiekošais viņus neskar, lai gan arī tur veic plašu rekonstrukciju. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu iecirkņa priekšnieks Ivars Bērziņš stāsta, ka šī objekta rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs ir Dānijas būvfirma “Per Aarsleff.” “Projekta sākums bija sarežģīts, jo tika mainīts tehniskais risinājums, mainījās baseinu formas, izvietojums, apvedcauruļvadu novietojums, radās darbi, kas sākumā nebija ieplānoti. Projekta izmaksas tas nepalielināja, jo līgums noslēgts par konkrētu summu. Jau samontēti divi jauni biorezervuāri, katra tilpums ap 3000 kubikmetru. Vecajā iekārtā bija viens uz pusi mazāks, tas raksturo, par cik palielinās attīrīšanas jauda. Celtnieki ar nelielu kavēšanos darbu grafikus ievēro, ja tos paveiks atbilstošā kvalitātē, lai varam izturēt testus, iekārtas nodosim nākamajā vasarā.”
Jaunās iekārtas būs tehnoloģiski modernākas, tās attīrīs arī slāpekli un fosforu, kā to paredz ES prasības. I.Bērziņš stāsta, ka joprojām aktuālas problēmas ar “Cēsu Alus” notekūdeņiem. Lokālās attīrīšanas iekārtas gan ir atklātas, bet nav zināms, kad tās sāks strādāt. Kad alus ražotājiem bijis divu nedēļu darbības pārtraukums, pilsētas vecās attīrīšanas iekārtas strādājušas bez problēmām pat ar samazinātu jaudu.
Vēl 37 kilometri
Pēc visu minēto darbu veikšanas pilsētas ūdensvada un kanalizācijas attīstība neapstāsies, jo jau rit projektēšana ūdenssaimniecības attīstības 3.kārtai.
“Vindas” projektu vadītāja Aina Krastiņa stāsta, ka pašlaik gan nav skaidrs, kā saņemt Kohēzijas fonda finansējumu būvniecībai. Ministru kabinets nav apstiprinājis noteikumus, kā šī nauda tiks investēta projektos, lai gan to vajadzēja apstiprināt pagājušā gada maijā: “Kad tas notiks, varēsim sludināt konkursu par darbu veikšanu. Trešajā kārtā ieplānots no jauna izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 37 kilometrus tīklu. Tiks veikti arī citi nepieciešamie darbi. Pēc trešās kārtas pabeigšanas 95 procentiem pilsētas mājsaimniecību būs iespēja pieslēgties kanalizācijai un ūdensvadam.”
Komentāri