Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Negaidīti klusā dzimšanas diena

Jānis Gabrāns
23:36
17.01.2021
12
Zintis Zvarts 1

Ierasti janvāra vidū ar koncertu Cēsīs tika atzīmēta Latvijas mūzikas pasaulē labi zināmā saksofonista Zinta Žvarta dzimšanas diena.

Šogad tas nenotiks, tāpat kā nebija viņa muzikāli piepildītais decembris. Z. Žvarts regulāri iesaistās muzikālos projektos, muzicē kopā ar grupu “Big Al & The Jokers”, ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un Rīgas 45.vidusskolā.

– Patlaban vienīgais, kas notiek, ir pedagoga darbs.
– Jā, strādājam attālināti. Protams, muzikālais skanējums, ko dzirdu šādā režīmā, nav tāds, kā būtu klātienē. Varu tikai nojaust, kur audzēknis spēlē klusāk, izjustāk, kur skanīgāk, vienīgais, ko varam, uz ko arī liekam uzsvaru, ir tehniskās lietas – gammas, vingrinājumi. To var droši, katram blakus ir metronoms, vai nu īsts vai telefonā, atliek tikai vingrināties. To varu no audzēkņiem prasīt, viņi to arī var izdarīt.

– Vai audzēkņi ir motivēti šādam attālinātam darbam?
– Ir grūti, domāju, mazākajiem, iespējams, nav īsti saprotams, kam tas vajadzīgs. Klasiskais mācību ritms – no rīta pamatskola, pēc tam mūzikas skola, kur arī stundas – viņiem ir saprotams, bet pašreizējais ne pārāk. Ja vēl mazais cilvēks dziļāk aizdomājas, kam viņam tas vajadzīgs, rodas grūtības, jo neviens nevar paredzēt, kad viņš uznāks uz skatuves, lai kaut ko mēģinātu uzspēlēt.
Klātiene ir klātiene, īpaši saksofonistiem, kam visi skaņdarbi, ar ko strādājam, lielākoties ir kopā ar vēl kādu instrumentu – ritma grupu vai pianistu. Tā ir sadarbība, tad mūzika arī skan, bet, ja esi viens pats mājās, ir grūtāk, jo nav īstas jausmas, kā tā mūzika skan kopā ar citiem. Mazajiem tas ir ļoti grūti. Lielākie audzēkņi, iespējams, paskatās internetā, kā lielie mākslinieki to vai citu skaņdarbu spēlē, cenšas iejusties viņa vietā.

– Ja atskatāmies uz aizvadītā gada nogali, tā laikam bija ļoti neparasta. Visticamāk, citus gadus ne vien pa dienām, bet pa stundām bija sarakstīti darbi.
– Jā, tagad – atver kalendāru, tur pilnīgs tukšums. Nekur nav jāpaspēj, nekas nenotiek. Bet pilnīgi mierā jau nesēdējām, turpinājās radošais process, un kopā ar džokeriem (“Big Al & The Jokers” -aut.) ķērāmies pie savu dziesmu rakstīšanas, ko līdz šim nekad neesam darījuši. Pirmā tapa Ziemassvētku dziesmiņa “Quiet winter night”, ko katrs savā nostūrī iespēlējām, tad skaņu režisors studijā visu salika kopā. Tas pavēra radošo potenciālu, tapuši jauni gabali, tur galvenie autori ir Romāns Vendiņš un Juris Skrajāns, bet kopīgu mēģinājumu, protams, nav.

– Tomēr vismaz viena neliela uzstāšanās gada nogalē sanāca, jo ar džokeriem spēlējāt LTV Vecgada koncertā, kur dzirdējām arī šo Ziemassvētku dziesmu.
– Jā, LTV bija vienīgā televīzija, kas šai gadu mijai centās kaut ko jaunu uzfilmēt. Domāju, viegli tas nebija, jo bija jāņem vērā visi drošības noteikumi – grupas viena ar otru tikties nedrīkstēja -, bet viņi darīja, ko varēja, un tas arī izdevās.
Protams, bija forši atkal sanākt kopā. Varbūt sākumā bija zināma nedrošība, jo kādu laiku kopā nebija spēlēts, bet tad nu kārtīgi izspēlējāmies, bija labas sajūtas. Kad visi kopā spēlē, to nevar salīdzināt ne ar kādiem individuālajiem treniņiem. Tas ir pāri visam.

– Kā bija pārdzīvot decembra tukšumu?
– Nevar noliegt, ka radošajā līmenī šis ir ļoti smags laiks. Domāju, vārds “depresija” muzikantu aprindās kļuvis samērā ierasts. Pat augsta līmeņa mūziķi ļoti smagi pārdzīvo šo laiku. Man vieglāk, jo ir skola, ir lauku māja, kur aizbraukt, pastrādāt fiziskus darbiņus.
Parasti decembrī mājās tikpat kā nebiju, visu laiku pa Rīgu, kur nemitīgas spēles, mēģinājumi, koncerti, balles. Tagad 24/7 mājās, tas ir zināms pārbaudījums ikvienam. Bet vienkārši jāpadomā, nevajag uzreiz rādīt visas emocijas, kas sakrājas, jo nevienam šajā laikā nav viegli. Jāsadzīvo citam ar citu, jārēķinās, jo visi esam vienā laivā.

– Vai šis ir smagāks posms nekā pavasarī?
– Jā, jo pagaidām tam īsti neredz galu. Pavasarī bija… pavasaris, dienas kļuva garākas, saulīte siltāka un visi intuitīvi nojauta, ka vasarā būs labāk. Arī tagad zinām, ka vasarā būs labāk, bet tas laiks līdz vasarai ļoti tāls. Ierobežojumi sākās jau oktobrī, un vēl tas tumšais laiks…

– Kā šādā situācijā atrast pozitīvo?
– Dom­āju, instrumentālistiem nav tik traki, jo ir savs instru­­­­­­­­ments un miljons darbu, kas jādara, ko līdz šim nav bijis laika paveikt. Katrs taču kādus darbus atliekam plauktiņā, virs kura rakstīts – gan jau kaut kad. Tagad šis brīdis pienācis, vairs nav attaisnojuma nedarīt, jāņem šie materiāli un jāstrādā.
Turklāt ir internets, materiāli pieejami, tavi elki demonstrē savu spēli, var klausīties labākos koncertus. Ir instrumentālisti, kas mājās trenējas, publicē savu veikumu internetā, tas liek saņemties, iedvesmoties, redzot, ka kāds šitā spēlē, bet es nezin kāpēc slinkoju.

Protams, tas atkarīgs no katra cilvēka, ja kādam depresija, varbūt ir grūti noskaņoties, bet, manuprāt, nav tik traki, var un vajag strādāt!

– Vai pašam izdevies ar plauktiņā nolikto pastrādāt?
– Jā, šobrīd esmu skolā, audzēkņu nav, bet mēs, pedagogi, drīkstam uz skolu nākt, protams, ievērojot noteikumus. Te viss ir sagatavots, aparatūra, cits nepieciešamais, ņem un darbojies.

– Tad jau brīdī, kad beidzot drīkstēs mēģināt, visi būs auguši savā profesionalitātē.
– Visi jau cer, ka būs satrenējušies, dziesmas, skaņdarbus sakomponējuši. Te gan ir kāds interesants mirklis. Šobrīd visi mūziķi strādā studijās, komponē, ieraksta, kaut kad vasarā būs sagatavoti vairāki simti albumu, bet kas tos visus klausīsies? Manu­prāt, mūzikas tirgū būs pārpilnība, bet tas tomēr daudz labāk, nekā dzīvot depresijā.
Tagad vēl viena uzteicama lieta ir attālinātie kursi, kas pieejami pedagogiem un noteikti arī citiem. Tie ir augstā līmenī, arī es esmu pieslēdzies 160 stundu kursiem. Ja ir intensīvs darbs skolā, ir koncerti, tad kursiem laika noteikti neatliek, bet tagad – tā ir iespēja, ir daudz brīva laika, jāplāno, ko tajā iesākt. Jādomā, kas ir labākais, ko varam iesākt, un patiesībā ļoti daudz ko var darīt.

– Janvāra vidū Zinta Žvarta dzimšanas dienas muzikālās ballītes šogad nebūs. Tā būs neierasti klusa jubileja.
– Jā, būs ļoti neierasta dzimšanasdiena, jo, pat ja šajā dienā neorganizēju koncertu, parasti kādā klubiņā ar draugiem tiekamies, kopā uzspēlējam, bet šis laikam būs pirmais gads, kad būs jāaprobežojas tikai ar tālruņa zvaniem.

Šis laiks paliks atmiņā, ko mazbērniem stāstīt. No bērnības atceramies barikāžu laiku kā īpašu, kas mūsdienu bērniem liekas kaut kas nesaprotams. Pēc daudziem gadiem bērni, mazbērni, klausoties mūsu stāstus par šo pandēmiju, domās, kas tie par murgiem, kā mums te gājis, kad pasaule apstājās. Ļoti ceru, ka tas vairs nekad neatkārtosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi