Neatkarības atjaunošanas svētkos vārds jauniešiem

“Latvijas iedzīvotāji šodien ar lepnumu un pateicību piemin tos, kuri devuši savu spēku un veselību, lai Latvija varētu kļūt par neatkarīgu valsti, lai mums būtu miers un drošība šeit, mūsu Latvijā un, protams, mūsu skaistajā Cēsu novadā. Mēs godājam priekštečus, kuri ziedojuši visu, lai mums būtu sava valsts, savs karogs, sava himna. Šodien mēs svinam ne tikai šos pagātnes sasniegumus, bet arī nākotni, kā arī iespēju skatīties ar cerību un optimismu tajā,” savā uzrunā Cēsīs, Vienības laukumā, 4. maijā sacīja Kristiāna Eglīte, Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas 9. klases skolniece. Viņa piedalījās pirmo reizi rīkotajā skolēnu konkursā “Ja es būtu domes priekšsēdētājs” un ieguva iespēju savu runu teikt svētku pasākumā Cēsīs.

Kristiāna uzrunā arī teica: “4.maijā jāatceras, ka neatkarība ir dārga dāvana, kas prasa pastāvīgu cieņu, uzmanību un rūpes, tāpēc aicinu arī jūs būt vienotiem, lai saglabātu un veidotu mūsu novadu tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt.” Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs atgādināja, ka Latvijas neatkarības atjaunošanas 34. gadadienu varam svinēt, pateicoties tā laika Augstākās Padomes deputātiem, kuru vidū bija arī četri no Cēsīm – Jānis Endele, Jānis Kinna, Edvīns Kide un Druvis Skulte. Iepazīstinot ar Kristiānu Eglīti, domes priekšsēdētājs sacīja: “Dosim vārdu jauniešiem. Konkurss ir lieliska iespēja uzzināt, ko viņi domā, par ko sapņo, ko vēlas no šīs valsts un ko ir gatavi tai dot.”

“Druvai” J.Rozenbergs pastāstīja, ka konkursa ideja noskatīta Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, kas ik gadu rīko konkursu, aicinot jauniešus iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai: “Mēs aizņēmāmies ideju un īstenojām to novadā. Šī bija pirmā reize, kolēģi saprata, kas vēl jāpilnveido, bet prieks, ka jau pirmajā reizē saņēmām darbus, bija, no kā izvēlēties. Es gribētu, lai 4. maijā mēs dodam iespēju runu teikt jaunietim, bet amatpersonu uzrunas ir18. novembrī.”

Tikko pēc runas Kristiāna Eglīte atzina, ka bijis satraukums. “Druva” vaicāja arī Jānim Rozenbergam, vai viņš atceras savu pirmo publisko runu kā amatpersonai. “Es atceros. Šķen­dera kungs bija domes priekšsēdētājs, bet no komandējuma atgriezās saslimis, tāpēc runa man bija jāsagatavo dienas laikā. At­ceros,    uztraukums bija tāds, ka vienā brīdī likās, apgāzīšos. Un, lai gan jau daudzi gadi pagājuši, vienalga – liels vai mazs pasākums, bet satraukums vienmēr ir. Arī šodien sieva ievēroja, ka mašīnā esmu domīgs, un vaicāja, vai vēl uztraucos. Bet es domāju, ka nelielam uztraukumam ir jābūt, lai viss izdotos.”

Kristiāna pastāsta, ka līdz šim publiski uzstājusies, dziedot ansamblī, arī dejojot tautas dejas. Konkursam pieteikusies, jo pedagogi rosinājuši piedalīties: “Es arī piekritu, jo rakstīt man patīk. Pagājušajā gadā rakstīju ko līdzīgu par 18.novembri. Tomēr, kad pēc pāris dienām skolas direktore man teica, ka esmu tikusi tālāk, biju pārsteigta, pa neticēju, ka man būs jārunā. Ar runu vēlējos uzsvērt, ka šī ir ļoti svarīga diena, uzskatu, ka visiem latviešiem tā ir jāsvin un, kā jau teicu runā, jāskatās arī nākotnē, jo mūsu nākotne nebūtu iespējama bez šādas neatkarības atjaunošanas dienas.”

Jānis Rozenbergs, daloties pārdomās par šiem svētkiem, sacīja: “Latvijas neatkarības vēsture nav gara. Pirmās brīvvalsts neatkarība bija 22 gadus, tagad mēs brīvā Latvijā dzīvojam jau 34 gadus, un es domāju, ka katra diena un katrs gads ir ļoti no svara. Jaunā paaudze, kas tagad uzstājās, ir dzimusi neatkarības laikā, brīvā valstī. Ne visām tautām ir sava valsts, bet mēs esam to vidū, kurām ir, mums ir tiesības lemt par savu nākotni un likteni, un es domāju, ka tas mums ir jāizmanto un jātur svētā pienākumā un atbildībā.”

Cēsīs, Vienības laukumā, svētku noskaņu radīja arī koris “Vidzeme”, jauktais koris “Beverīna”, koris “Tomēr”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raitais solis”, etno mūzikas grupa “Ogas” un kopiena “Stiprās sievas”.