Ar rajona pieaugušo izglītības organizāciju mūsu rajonā iepazīties bija ieradušies Rīgas rajona pašvaldību mūžizglītības koordinatori, pieaugušo izglītības speciālisti un tie, kuri iesaistījušies mūžizglītības plānošanā.
Rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass un pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene kolēģus iepazīstināja ar iespējām pieaugušajiem mācīties neformālās izglītības kursos, pieaugušo izglītības centra speciāliste Baiba Krišjāne pastāstīja par jauno pieaugušo (līdz 30 gadiem) iesaistīšanos Eiropas projektos, bet Drustu tautskolas “99 baltie zirgi” vadītājs Ojārs Rode par latviskās dzīvesziņas iedzīvināšanu. Viesus ieinteresēja Ojāra desmit gadu pieredze, ka tautas tradīcijas cilvēki
spēj izprast un pieņemt pamazām, nepietiek ar pāris saulgriežu kopā svinēšanu. “Interese rodas lēnām, un ne tikai gatavojoties Jāņiem kopā jāmācās Līgo dziesmas, bet arī pārējā laikā jābūt iespējai ko vairāk uzzināt par gudrībām, kas glabājas tautas mantojumā, “ sacīja Ojārs Rode un piebilda, ka pirms desmit gadiem kopā sanākuši desmit līgotāji, tagad tie ir simts un vairāk no visas Latvijas.
Cēsu tautskolas vadītāja Baiba Pelūde viesiem pastāstīja par nodarbībām un kursiem, kādi tiek rīkoti tautskolā.
“Lai cilvēkiem varētu piedāvāt iespēju mācīties, jāveido mūžizglītības politika. Tas izdarāms tikai sadarbojoties,” uzsvēra Daiga Rubene, bet Rīgas rajona padomes pieaugušo izglītības speciāliste Laura Strode atgādināja, ka paveikto pieaugušo izglītībā nedrīkst vērtēt pēc īstenotajiem projektiem. Diemžēl ļoti bieži projekts beidzas un vairs šajā virzienā nekas nenotiek.
Rīgas rajona pašvaldībās pieaugušo izglītības organizēšanā ir dažāda pieredze. Mālpilī kā nevalstiska organizācija nodibināta tautskola, lai varētu vieglāk piesaistīt līdzekļus. Tautskolu vada pašvaldības algots darbinieks. Vairākās pašvaldībās pieaugušo izglītotāji strādā roku rokā ar sociālajiem darbiniekiem, izlemj, kādi kursi, redzesloku paplašinošas nodarbības vajadzētu rīkot. Citās, spriežot par to, kādus hobijizglītības jeb interešu izglītības kursus rīkot, iesaistās arī muzejnieki, bibliotekāri. Pašvaldībām nav jānodarbojas ar profesionālās izglītības programmu piedāvāšanu iedzīvotājiem, bet gan jādod iespēja cilvēkiem papildināt redzesloku, kaut ko jaunu uzzināt jomās, kas viņus interesē. Cēsīs ļoti iecienīti ir daiļdārzniecības kursi, sevis izzināšanai jau vairākus gadus interesentu netrūkst astroloģijas nodarbībās, kā arī sarunās ar dažādiem speciālistiem par veselību.
Protams, lai kaut kas varētu notikt, nepieciešamas telpas. Teju vai katrā Rīgas rajona pašvaldībā ir cita situācija. Dažviet neformālās izglītības apguvēji pulcējas kultūras namos, citur bibliotēkā, citur telpas speciāli iekārtotas šim mērķim.
Sarunā kolēģi arī pārsprieda kursu cenas, jo samaksa lektoriem palielinās, bet iedzīvotāji var maksāt aizvien mazāk.
Viesi apmeklēja arī Līgatni, kur pilsētas mērs Ainārs Šteins iepazīstināja ar dienas centru, kurā brīvajā laikā
nodarbībās kopā sanāk dažādu paaudžu līgatnieši.
“Pilsētā 33 procenti iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Viņiem ir dzīves pieredze, kuru mums jāmāk izmantot,” pārliecināts Ainārs Šteins un pastāsta, ka dienas centrs atvērts sociālajai integrācijai, kur dažādos projektos un nodarbībās iesaistās gan sirmgalvji, gan jaunieši. Ciemošanās reizē kaimiņrajona speciālisti varēja apskatīties, kā nodarbībā tiek apgleznots zīds. Vēl Rīgas rajona mūžizglītības speciālisti apskatīja bērnudārzu un kultūras namu.
“Tikai iepazīstot citu pieredzi, varam plašāk pavērtēt interešu izglītības nozīmi. Cēsu rajonā mūžizglītībai ir pievērsta liela uzmanība. Uzzinātais noderēs, izstrādājot mūžizglītības attīstības programmas gan rajonā, gan pagastos,” atzina Laura Strode.
Komentāri