Muzicēs un dziedās, Rīga skanēs

Noslēgušās visu nozaru amatierkolektīvu koprepertuāra pārbaudes skates.

Amatas kultūras centra vīru koris “Cēsis” un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa “Wendenkokle” divas grupas par ceļazīmi uz svētkiem savu sniegumu rādīja Rīgā, bet pūtēju orķestrim “Cēsis” skate notika Valmierā. Visi kolektīvi būs Dziesmu svētku dalībnieki.

Kokles skanēs baznīcās un lielkoncertā

500 koklētāju vidū no 68 ansambļiem būs arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa “Wendenkokle” divas grupas.    Ansambļus vada Ilze Žvarte un Ieva Lapšāne.

“Garastāvoklis mums labs, uz svētkiem braucam. Protams, vienmēr skatē rezultāti var būt labāki, bet esam apmierinātas. Ņemot vērā ierobežojumu laiku, ansambļi strādājuši daudz, lai apgūtu repertuāru. Mēs nospēlējām    atbilstoši savam mākslinieciskajam    līmenim,” stāsta “Wenden­kokle” vadītāja Ilze Žvarte.    Gan jaunākās, gan B grupas ansambļi ieguva 2.pakāpes vērtējumu.

Abos kolektīvos spēlē 11 koklētājas, starp viņām arī Mūzikas skolas absolventes. Vadītāja vērtē, ka jaunākajām koklētājām tā ir iespēja gūt pieredzi un arī pārliecināties, ka    kokles spēlēšana ir interesanta un var būt saistoša.

“Repertuārs koklētājām patīk, ir latviešu komponistu jaundarbi un arī atdodam godu vecmeistaru skaņdarbiem,” teic I.Žvarte.    “Wendenkokle” piedalīsies nakts koncertā Torņakalna baznīcā, kur spēlēs solo skaņdarbus,    un lielkoncertā “Laika upe” Ķīpsalā.

“Līdz svētkiem gan nekāda atelpa neiznāks, jo 21. un 28.maijā ir kopmēģinājumi, kuros ar pēcskates vērtējumu, pieredzi vēlreiz izspēlēsim koprepertuāra skaņdarbus. Audzēkņiem jāgatavojas eksāmeniem, darāmā daudz,” teic I.Žvarte.

Tikpat vīru kā pirms 150 gadiem

Dziesmu svētkos piedalīsies 22 vīru kori ar 707 dziedātājiem. Arī    Amatas kultūras nama vīru koris “Cēsis”, kas koprepertuāra pārbaudes skatē ieguva 1.pakāpes vērtējumu. Var vien piebilst, ka pirmajos Dziesmu svētkos pirms 150 gadiem svētkos dziedājuši 750 vīri.

“Cēsis” diriģente Marika Slo­tina – Brante pastāsta, ka skatē dzirdējusi lielāko daļu koru un ir gandarīta, ka kolektīvu mākslinieciskais līmenis ir augstāks nekā pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem.    Koros      ienākuši jauni koristi, arī   korī “Cēsis”. “Bija jāstrādā ļoti daudz un nopietni. Vīru kori skan! Latvijā vīru spēks dziesmās nav zudis, ” saka diriģente un atklāj, ka pirms skates mēģinājumi bijuši divreiz nedēļā pa trim stundām, arī valsts svētku brīvdienās atrasts laiks sanākt kopā un gatavoties skatei.

M.Slotina – Brante vērtē, ka nebijis pierastās skates drudžainās gaisotnes, bet bijuši svētki, svinīgums. “Kad katrs vīru kolektīvs dzied savā novadā, nav tāda salīdzinājuma par kopējo māksliniecisko līmeni. Arī koristiem ir būtiski dzirdēt citus kolektīvus. No katra kora var kaut ko mācīties,” saka diriģente un pauž pārliecību, ka vīru korus vada un tajos dzied tie, kuriem tā ir misija, tie ir savējie, cits citu atbalsta. Viņa atzīst, ka diemžēl svētkos skanēs maz vīru koru dziesmu. Svētkos    būs tikai viena tieši vīru koriem sarakstītā -  V.Pūces dziesma “Tum­sā gāju”, acapella, sarežģīta un skaista. Ir dziesmas, kas no jaukto koru repertuāra pārliktas vīru korim, bet, kā uzsver M.Slotina – Brante,    tas tomēr ir kas cits. Svētkos vīru kori dziedās arī kopā ar jauktajiem koriem. Šīs dziesmas ir jāiemācās, taču pašu    koncertos tām vietas nebūs.

“Gaidām Dziesmu svētkus. Visi – gan tie, kuriem tie būs pirmie, gan tie, kuri tajos dziedājuši daudzas reizes,” saka vīru kora “Cēsis” diriģente M.Slotina – Brante un piebilst, ka Līgo vakarā koris piedalīsies svētkos Ģikšos, tam jāapgūst jaunas dziesmas.

Bez pūtēju orķestriem nav svētku

Svētkos Rīgu pieskandinās 61 pūtēju orķestris. Muzicēšana pūtēju orķestros līdzās kordziedāšanai ir neatņemama latviešu Dziesmusvētku tradīcijas sastāvdaļa. Svētku rīkotāji arī norādījuši, ka tradīcijas simtu piecdesmitgades zīmē pūtēju orķestru lielkoncerts veidots kā ceļš,    kā latviešu tautas vīrišķības un pieaugšanas stāsts – no gana stabulītes, strēlnieka dziesmām un karavīra staltuma līdz ēverģēlībām ballītēs un dziļai emocionalitātei laikmetu griežos.

“Esam apmierināti ar skatē iegūto 2.pakāpes vērtējumu. Tura­mies atbilstoši amatierkolektīvu mākslinieciskajam līmenim. Skate nav brīdis, kad visi spēlē labāk vai sliktāk. Tādi objektīvi arī esam, 2.pakāpes vērtējums ir nopelnīts,” saka orķestra prezidents Māris Buholcs.

Pūtēju orķestrim “Cēsis” šie būs trešie Dziesmusvētki. Or­ķestra prezidents    vērtē, ka šajos svētkos pūtēju orķestru lielkoncerta “Laiks iet pāri” koncepciju veido cita komanda un tas būs citāds nekā iepriekšējie. “Re­dzēs, kāds būs koncerts, kad muzikanti spēlēs, stāvot kājās. Visu sezonu bijis diezgan daudz neskaidrību, repertuāru uzzinājām pēdējā brīdī, bet svarīgākais – uz svētkiem braucam, zinām, kur dzīvosim, kad koncerti. Spriežam, kur Rīgā vēl varētu pamuzicēt, kad būs kāda brīva pēcpusdiena vai rīts. Lai prieks pašiem un Rīga skan,” saka M.Buholcs. Iepriekšējos svētkos “Cēsis” mūziķi pieskandēja tramvajus, kas brauca uz Me­žaparku.

Līdz Dziesmu svētkiem “Cē­sis” vēl paredzēti vairāki koncerti. Jau sestdien orķestris spēlēs Muzeju nakts pasākumā, arī Ģimenes dienā Cēsīs. “Turpinām gatavoties svētkiem,” uzsver M.Buholcs un atklāj, ka droši vien kādu svētdienu mēģinājums notiks kaut kur pilsētā, jo jāgatavojas arī gājienam.