Grāmatās, kas nopērkamas veikalos vai lasāmas bibliotēkās, arī izklaides un specializētajos žurnālos netrūkst ideju daiļdārzu iekopšanai un puķu dobju veidošanai uz palodzes. Internetā var apjukt no padomu gūzmas, kas šādi vai citādi sekmētu dārzkopja prasmju apgūšanu. Pašlaik arī Cēsu centrālajā bibliotēkā ir apskatāma to izdevumu izstāde, kas interesentiem stāsta par dārzkopības dažādību. Un latvieši noteikti prot priecāties par puķēm, krūmiem, kokiem, baudīt pašu izaudzētus dārzeņus, dažkārt pat nerēķinot, cik skaistums un praktiskums izmaksājis, kur nu vēl, cik paprasījis rūpju no darba brīvajā laikā. Daudziem tieši dārzkopība ir vaļasprieks. Ne velti izcilais selekcionārs Aldonis Vēriņš tā arī pasaka: “Latviešu aktieris Ēvalds Valters sacīja- mana arāju tauta, bet es saku- mana dārzkopju tauta!”
Aldonis Vēriņš, kurš vairākus gadus ir žurnāla “Dārzs un Drava” galvenais redaktors, kopā ar kolēģēm šajā nedēļā viesojās Cēsīs, lai ar interesentiem runātu par daudzajiem darbiem, kas pavasarī veicami piemājas dārzos, kas uz lauka. Tikšanās reizē zāle nebija pārpildīta, bet tie, kas bija atnākuši, uzdeva ļoti daudz jautājumu- par peoniju audzēšanu, par labākajām gurķu, kāpostu un burkānu šķirnēm, par to- kāpēc sēklas no sīkpakām mēdz neuzdīgt un kā mazā zemes pleķītī rast vietu gan košumam, gan apēdamajām, dārzā izaudzētajām vērtībām.
Aldonis Vēriņš, Jolanta Cielava un Inese Pundiņa skaidroja un deva daudzus vērtīgus, praktiskus padomus. Par uzzināto saviem lasītājiem pastāstīsim “Druvā” nākamajās sestdienās. Bet pirmais padoms šai nedēļa nogalei- iziet dārzā un prātā novērtēt, kur šogad iestādīt dālijas, kur asteres, kur dēstīt kāpostus, kur atradīsies vieta bietēm. Ja dārziņš mazs, tad tagad modē- bietes miksēt ar samtenēm. Tas mazliet joks, bet arī patiesība, jo biešu lapas ir pietiekami dekoratīvas.
“Dārza un Dravas” kolektīvs Cēsīs bija ieradies arī tamdēļ, ka ir pienācis īpašs laiks, kad tikties ar lasītājiem. Maijā žurnāls atzīmē pusgadsimta jubileju. Tas nozīmē, ka 50 gadus cilvēki varējuši iegādāties vai abonēt žurnālu, kurš stāstījis par dārza pasauli. “Dārzs un Drava” ir arī vecākais lauksaimnieciskās ievirzes žurnāls Baltijas valstīs.
“Ja jūsu rokās nonāk kāds žurnāla numurs, palasiet. Arī ar savu dārzkopja pieredzi varu teikt – mēs nekad neesam rakstījuši pekstiņus. Mums faktiski nav tulkotu materiālu. Žurnālam raksta profesionāļi, kas kopj dārzu Latvijā. Tātad – tepat līdzās,” tā Aldonis Vēriņš.
Komentāri