Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Cēsīs tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem. Ministrs, kurš iepazinies ar perspektīvo novadu karti, atzina, ka tagadējā Cēsu rajona teritorija izskatās tāda jocīga. Gluži kā Krievijas Kaļiņingrada.
“Nav runa par to, cik novadu būs Latvijā, bet gan par to, kā novadi funkcionēs,” uzsvēra ministrs Edgars Zalāns un piebilda, ka viņš varot virzīt novadu karti ar izmaiņām uz Ministru kabinetu un varot nevirzīt. Ar pašvaldību vadītājiem ministrs gribēja izrunāt administratīvi teritoriālās reformas gaitu Cēsu rajonā, kā arī uzklausīt tos, kuri nepiekrīt būt kartē iezīmētajos novados.
Raunas, Priekuļu, Vaives pagasta, Amatas novada vadītāji vēlreiz atgādināja, ka pašvaldības vēlas palikt patstāvīgas, un argumentēja savu viedokli.
“Amatas novads tagad kļuvis par ļaunuma sakni. Pirms septiņiem gadiem valstī izveidots negribēts bērns. Bet mēs strādājām, lai pierādītu, ka novadi – tas ir labi,” tā pašvaldību raksturoja domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, uzsverot, ka pašvaldība bijusi likumpaklausīga un izveidojusi novadu jau sen. Turklāt novada budžets ir trešais lielākais rajonā, pašvaldība visas funkcijas izpilda, ar katru gadu iedzīvotāju skaits palielinās.
Elita Eglīte atzina, ka ir arī daudz neskaidrību valsts normatīvajos aktos par novada veidošanu. “Rīkojumā raksta, ka ir divi pagasti – Amata un Drabeši, Ministru kabineta noteikumos, ka Amatas novads, raksta, ka jāveido divi centri ar atsevišķu uzskaiti, bet mums tā notiek centralizēti. Kā saimniekosim turpmāk?” jautāja Elita Eglīte.
Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa akcentēja, ka pagasts ir 32. turīgākais Latvijā un tajā ir visa nepieciešamā infrastruktūra. Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atgādināja, ka atbilstoši tā brīža likumam deputāti pieņēmuši lēmumu par patstāvību un viedokli nav mainījuši. “Starp Priekuļiem un Raunu ir lauki. Priekuļi ir specifisks pagasts – Cēsu guļamrajons. Ja Rauna nebūs definēta kā attīstības centrs, te nekā nebūs. Mums ir bažas par to, ka par mūsu teritoriju lems citi un līdz ar to daudz zaudēsim, Rauna kā vēsturiska vieta pazudīs,” uzsvēra Andris Neimanis.
Ministrs ieinteresēti katru uzklausīja un atgādināja par solidaritātes principu. “Ja kādam ar citu jāiet kopā, jo viņš ir vājš, tā ir viena situācija, Priekuļiem jāskatās, vai kādu nepaņemt klāt. Solidaritātes principam jābūt,” sacīja Edgars Zalāns un atgādināja, ka reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgas pašvaldības. “Grūti novilkt sarkanu svītru, ko Priekuļi no Cēsīm un Cēsis no Priekuļiem iegūst. Gluži kā Rīga, kas kunkst par sastrēgumiem. Apkārt ir attīstīti pagasti, kuriem pat nevajag uzturēt infrastruktūru, arī skolas. Pagasti dzīvo no nodokļiem, kurus pelna Rīgā. Protams, Priekuļos situācija tāda nav,” teica ministrs, piebilstot, ka labākais risinājums – veidot novadus ap attīstības centriem vai pilsētām, tas veicinātu līdzsvarotu ilgtermiņa attīstību.
Pašvaldību vadītāji izteica neapmierinātību, ka investīciju projektu īstenošanai paredzēto naudu, vismaz 30 procentus, dala partijas, nevis tiek vērtēta projekta kvalitāte un nepieciešamība. Ka tas nav pareizi, atzina arī E.Zalāns. Viņš arī uzsvēra, ka ar 2010.gadu sāksies jauna pašvaldību finansēšanas sistēma un tām būs jāiztiek pašām ar savu naudu. Te gan iebilda Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs, atgādinot, ka lauki un pilsēta nekad nebūs vienlīdz bagāti un tajos dzīvojošo vajadzības ir dažādas. “Mazās pašvaldības, kuras atrodas tālu no Rīgas, no pilsētas, būs zaudētājas,” sacīja L.Šāvējs. Ministrs vien piebilda:” Nepieļausim, ka mazāks novads saņem mazāk naudas.”
Diskusija izraisījās par pašvaldību vadītāju vislielākajām bažām – to lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz katru konkrētu teritoriju. Amatas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Timermanis atgādināja, ka apkalpošanas punktos lēmumus nepieņems. “Uzņēmējus interesē, lai lemj uz vietas, te un uzreiz. Biznesam vajadzīgs ātrums. Cilvēki balso par to, ka atnāk pie priekšnieka un viņš izlemj. Tad lems domē Cēsīs,” stāstīja Māris Timermanis. Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš atgādināja, ka laucinieki nemīl partijas, viņi grib balsot par pazīstamiem cilvēkiem, tādiem, kam uzticas. “Ja turpināsies valsts naudas dalīšana pēc partiju principa, mazajiem novadiem cerību nav,” tā Imants Kalniņš.
Savukārt, diskutējot par iespējamo pārstāvniecību novada domē, ka pilsētniekus neinteresēs laucinieku problēmas, ministrs minēja pretēju piemēru – ja domē
vairākums ir laucinieki, vai viņi balsos pilsētnieku interesēs?
Vairākkārt pieminēja pašvaldību, arī to vadītāju ambīcijas. “Atbildīga amatpersona, ja negrib pāriet darbā uz citu sfēru un redz nākotni savai pašvaldībai, grib palikt pie tās stūres. Kaut nevienas vēlēšanas nav garantija, ka ievēlēs. Strādājot pie novada tapšanas Kuldīgas rajonā, pateicām, ka izveidosim pakalpojumu pārvaldes, kuras vadīs lielākoties pašvaldību vadītāji. Ar viņiem būs stingri līgumi, varēs startēt arī vēlēšanās,” informēja ministrs, uzsverot, ka nevienā teritorijā pakalpojumu skaits nedrīkst samazināties, kvalitātei jāpalielinās.
Noslēgumā ministrs ieteica pašvaldību vadītājiem līdz gada beigām diskutēt, kaimiņiem apspriesties, varbūt Cēsu rajona teritorijas novadu kartē rodas kādas izmaiņas.
Sarunā piedalījās arī Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš,
valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību departamenta direktora vietniece Veronika Jurča, Saeimas deputāts Andis Kāposts.
Saeimas deputāts Andis Kāposts pēc ministra un pašvaldību vadītāju sarunas “Druvai” sacīja: “Cilvēki mani ievēlējuši, uzticējušies, vaivēnieši aicina palīdzēt, stāvēšu viņu pozīcijās. Cerības mirst pēdējās. Situācija ir līdzīga, ja pēkšņi Lietuva un Igaunija gribētu apvienoties. Kāda tur Latvijai daļa!” Deputāts atgādināja, ka ZZS aizstāv pašvaldības, kuras nepiekrīt ministrijas zīmētajai kartei. “Tā nedrīkst būt, ka neņem vērā iedzīvotāju viedokli.”
Ja ministrs administratīvi teritoriālās reformas jautājumu virzīs uz Ministru kabinetu, tad to šī valdība izskatīs savā pēdējā sēdē.
Komentāri