Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mīlestību atklāj dziesmās

Sarmīte Feldmane
00:00
05.03.2023
74
Ligatnes Mila

Vai gan labāk var izteikt mīlestību kā dziesmās. Līgatnes kultūras namā jau sesto gadu notika “Mīlas dziesmu maratons”. Katrs, kurš vēlējās, varēja izpildīt sev tuvāko dziesmu, priecējot klausītājus. Desmit tik dažādi dziedātāji kāpa uz skatuves, lai priecētu citus.

Viņus klausījās arī mīlas dziesmu eksperti: Līgatnes Mū­zikas skolas direktore Līga Ru­ciņa, vokālais pedagogs Ai­vars Krancmanis un dziedātājs, aktieris Varis Vētra. Eksperti uzteica dziedātāju uzdrošināšanos un kat­­ra vēlēšanos izteikt sevi dziedot.

Ne tikai līgatnieši labi atceras Florianu Beļakovu, kurš savulaik muzicēja kāzās, dažādos pasākumos gan viens, gan kapelā. “No­tis pazīstu, bet lasīt tās nemāku. No skolas laika spēlēju ballēs, bet pēc dzirdes,” pastāsta Flo­rians un atklāj, ka vairāk patīk, kā pats saka, – veco laiku dziesmas, valši, tautasdziesmas. “Kād­reiz daudz spēlējām. Kapelai nosaukuma nebija, bet mūs aicināja daudzi. Bi­jām septiņi, es jaunākais, un nu pa­licis viens. Daudz­kārt kāzās viens spēlēju un varēju to izdarīt. Jutu, ka cilvēkiem patīk. Kad pie galda iesāc spēlēt un dzirdi, kā visi dzied līdzi, ir brīnišķīga sajūta. Pēdējo reizi tāda kārtīga spēlēšana bija pirms daudziem gadiem,” stāsta Florians un piebilst, ka spēlē akordeonu un savu reizi arī ģitāru. “Bet tai ir skaņojums, kādu tēvs iemācīja, ne tāds, kā tagad visiem,” uzsver mūziķis un dziedātājs.

Ar smaidu Florians pastāsta, ka dziedāt maratonā pierunājusi līgatniete Maija Briede, arī iedevusi akordeonu, jo paša instruments nav uzskaņots. Kad domājis, ko dziedāt, uzreiz ieskanējies “Vien­tuļais ozols”. “Kādreiz no galvas zināju 200 dziesmas, bet tagad uztraukums liels, ka kaut ko nesajaucu. Savulaik bez pārtraukuma varēju spēlēt un dziedāt divas dienas. Tagad tikai mājās, kad labs garastāvoklis,” saka Florians un piebilst, ka agrāk cilvēki pasākumos un svinībās bijuši brīvāki, ātrāk iejutušies svētku gaisotnē.

Anna Ķilla piedalījusies visos “Mīlas dziesmu maratonos”. Viņa ne tikai dzied, arī sacer dziesmas. “Man patīk dziedāt. Notis nepazīstu, trallinu, tad izspurdz melodija un atnāk vārdi,” pastāsta Anna. Viņas pūrā ir 17 dziesmas. Visas par mīlestību, arī “Mans Fernardo”, ko dziedāja maratonā. Anna atklāj, kad strādājusi An­glijā un paziņas uzzinājuši, ka viņa var sacerēt dziesmas, lūgta radīt melodiju jaunlaulātajiem. Tik­ko izlasījusi iedotās dzejas rindas, mūzika bijusi klāt. Anna labprāt dzied pasākumos, draugu lokā.

“Mīlas dziesmu maratona” dalībnieki uzsvēra, ka pats būtiskākais ir mīlēt dziedāt. Lai to darītu, nav jābūt skolotam dziedāšanā. Andris Rudzītis atzīst: “Man patīk dziedāt, bet visai labi nesanāk. Toties vārdus sacerēju pats. Tā, kurai dziesma veltīta, to zina.” Viņš pazīstamās filmas “Šerbūras lietussargi” melodijā dziedāja savu dziesmu “Kādai Līgatnes sievietei”.

Guntai Zariņai jau 86 gadi, bet aizvien dzied ne tikai senioru ansamblī, arī viena labprāt kāpj uz skatuves. Viņas izpildītā “Ka­mo­lā tinēja” saritināja kopā gadus, mīlestību un dziesmu. Aigars Bur­ģelis sevi dēvē par dziedošo grāmatvedi. “Gūstu prieku, muzicējot draugu grupā. Esmu tajā skaistajā esības brīdī, kad zinu, tas ir mans laiks, un zinu, kā to dalīt,” saka Aigars. Viņš spēlēja ģi­tāru un dziedāja dziesmu ukraiņu valodā.

Katram maratona dalībniekam savs stāsts par mīlestību un dziedāšanu. Arī mūzikas skolotājai Ingrīdai Zumbergai, tāpat māsām Valijai Viļumai un Maijai Krūzei, katrai senioru ansambļa “Manto­jums” dziedātājai un Siguldas vīru ansambļa “Salta­vots” dalībniekam.

Vakara gaitā ikvienu priecēja Aivars Krancmanis un Varis Vēt­ra, Anatolijs Terentjevs gādāja ne tikai, lai dalībniekiem balsis skanētu skanīgāk, bet ar savu mūziķu apvienību spēlēja arī balli. Neiz­tika bez kopā dziedāšanas, jo ir taču daudz visiem zināmu, skaistu dziesmu par mīlestību.

Kā tad ar maratona laureātiem? Visi. Ikviens apmeklētājs varēja no­balsot par dziesmu, kas visvairāk sildījusi. Mazajā kultūras nama zālē bija izvietotas skaisti darinātas sirsniņas, katram dziedātājam sava, apmeklētājiem iedotas Amora bultas, lai “šautu” tajās, ku­ras vārda nesējs aizkustinājis. Ik dziedātājs saņēma sirdis ar amora bultām un diplomu ar apliecinājumu, kādā nominācijā godināts: atraktīvākais dzīves pie­redzes vēstījums, trauslā mīlestība, dejiskākais dziedājums, aizkustinošākais dziedājums, nos­talģiskākais priekšnesums.

Dziesmas par mīlestību skan – uz skatuves, jubilejās, pasākumos. Tās dungo, braucot mašīnā, sēņojot, darot darbus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi