Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mīlestību atklāj dziesmās

Sarmīte Feldmane
00:00
05.03.2023
74
Ligatnes Mila

Vai gan labāk var izteikt mīlestību kā dziesmās. Līgatnes kultūras namā jau sesto gadu notika “Mīlas dziesmu maratons”. Katrs, kurš vēlējās, varēja izpildīt sev tuvāko dziesmu, priecējot klausītājus. Desmit tik dažādi dziedātāji kāpa uz skatuves, lai priecētu citus.

Viņus klausījās arī mīlas dziesmu eksperti: Līgatnes Mū­zikas skolas direktore Līga Ru­ciņa, vokālais pedagogs Ai­vars Krancmanis un dziedātājs, aktieris Varis Vētra. Eksperti uzteica dziedātāju uzdrošināšanos un kat­­ra vēlēšanos izteikt sevi dziedot.

Ne tikai līgatnieši labi atceras Florianu Beļakovu, kurš savulaik muzicēja kāzās, dažādos pasākumos gan viens, gan kapelā. “No­tis pazīstu, bet lasīt tās nemāku. No skolas laika spēlēju ballēs, bet pēc dzirdes,” pastāsta Flo­rians un atklāj, ka vairāk patīk, kā pats saka, – veco laiku dziesmas, valši, tautasdziesmas. “Kād­reiz daudz spēlējām. Kapelai nosaukuma nebija, bet mūs aicināja daudzi. Bi­jām septiņi, es jaunākais, un nu pa­licis viens. Daudz­kārt kāzās viens spēlēju un varēju to izdarīt. Jutu, ka cilvēkiem patīk. Kad pie galda iesāc spēlēt un dzirdi, kā visi dzied līdzi, ir brīnišķīga sajūta. Pēdējo reizi tāda kārtīga spēlēšana bija pirms daudziem gadiem,” stāsta Florians un piebilst, ka spēlē akordeonu un savu reizi arī ģitāru. “Bet tai ir skaņojums, kādu tēvs iemācīja, ne tāds, kā tagad visiem,” uzsver mūziķis un dziedātājs.

Ar smaidu Florians pastāsta, ka dziedāt maratonā pierunājusi līgatniete Maija Briede, arī iedevusi akordeonu, jo paša instruments nav uzskaņots. Kad domājis, ko dziedāt, uzreiz ieskanējies “Vien­tuļais ozols”. “Kādreiz no galvas zināju 200 dziesmas, bet tagad uztraukums liels, ka kaut ko nesajaucu. Savulaik bez pārtraukuma varēju spēlēt un dziedāt divas dienas. Tagad tikai mājās, kad labs garastāvoklis,” saka Florians un piebilst, ka agrāk cilvēki pasākumos un svinībās bijuši brīvāki, ātrāk iejutušies svētku gaisotnē.

Anna Ķilla piedalījusies visos “Mīlas dziesmu maratonos”. Viņa ne tikai dzied, arī sacer dziesmas. “Man patīk dziedāt. Notis nepazīstu, trallinu, tad izspurdz melodija un atnāk vārdi,” pastāsta Anna. Viņas pūrā ir 17 dziesmas. Visas par mīlestību, arī “Mans Fernardo”, ko dziedāja maratonā. Anna atklāj, kad strādājusi An­glijā un paziņas uzzinājuši, ka viņa var sacerēt dziesmas, lūgta radīt melodiju jaunlaulātajiem. Tik­ko izlasījusi iedotās dzejas rindas, mūzika bijusi klāt. Anna labprāt dzied pasākumos, draugu lokā.

“Mīlas dziesmu maratona” dalībnieki uzsvēra, ka pats būtiskākais ir mīlēt dziedāt. Lai to darītu, nav jābūt skolotam dziedāšanā. Andris Rudzītis atzīst: “Man patīk dziedāt, bet visai labi nesanāk. Toties vārdus sacerēju pats. Tā, kurai dziesma veltīta, to zina.” Viņš pazīstamās filmas “Šerbūras lietussargi” melodijā dziedāja savu dziesmu “Kādai Līgatnes sievietei”.

Guntai Zariņai jau 86 gadi, bet aizvien dzied ne tikai senioru ansamblī, arī viena labprāt kāpj uz skatuves. Viņas izpildītā “Ka­mo­lā tinēja” saritināja kopā gadus, mīlestību un dziesmu. Aigars Bur­ģelis sevi dēvē par dziedošo grāmatvedi. “Gūstu prieku, muzicējot draugu grupā. Esmu tajā skaistajā esības brīdī, kad zinu, tas ir mans laiks, un zinu, kā to dalīt,” saka Aigars. Viņš spēlēja ģi­tāru un dziedāja dziesmu ukraiņu valodā.

Katram maratona dalībniekam savs stāsts par mīlestību un dziedāšanu. Arī mūzikas skolotājai Ingrīdai Zumbergai, tāpat māsām Valijai Viļumai un Maijai Krūzei, katrai senioru ansambļa “Manto­jums” dziedātājai un Siguldas vīru ansambļa “Salta­vots” dalībniekam.

Vakara gaitā ikvienu priecēja Aivars Krancmanis un Varis Vēt­ra, Anatolijs Terentjevs gādāja ne tikai, lai dalībniekiem balsis skanētu skanīgāk, bet ar savu mūziķu apvienību spēlēja arī balli. Neiz­tika bez kopā dziedāšanas, jo ir taču daudz visiem zināmu, skaistu dziesmu par mīlestību.

Kā tad ar maratona laureātiem? Visi. Ikviens apmeklētājs varēja no­balsot par dziesmu, kas visvairāk sildījusi. Mazajā kultūras nama zālē bija izvietotas skaisti darinātas sirsniņas, katram dziedātājam sava, apmeklētājiem iedotas Amora bultas, lai “šautu” tajās, ku­ras vārda nesējs aizkustinājis. Ik dziedātājs saņēma sirdis ar amora bultām un diplomu ar apliecinājumu, kādā nominācijā godināts: atraktīvākais dzīves pie­redzes vēstījums, trauslā mīlestība, dejiskākais dziedājums, aizkustinošākais dziedājums, nos­talģiskākais priekšnesums.

Dziesmas par mīlestību skan – uz skatuves, jubilejās, pasākumos. Tās dungo, braucot mašīnā, sēņojot, darot darbus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
57

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
265

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
129

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi