Apsaimniekojot mežus, īpašniekiem būs jāievēro stingrāki bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas noteikumi, paredz Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”, ko šodien pieņēma valdībā.
Noteikumos paredzēts, ka, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi meža struktūras elementi: mežaudzes ezeru un purvu salās, mežu puduri, mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, skudru pūžņu kolonijas, avoti, mežmalas un bioloģiski vērtīgās mežaudzes. Noteikumu projektā ir ietverti šo bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas nosacījumi.
Tāpat noteikumos ir ietverts nosacījums, ka aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu.
Noteikti arī aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem, kas ir aizsargājamas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Aizsargjoslās ap purviem ir aizliegts ierīkot jaunus meliorācijas grāvjus, izņemot, ja tas nepieciešams purvu vai ārpus meža teritoriju apsaimniekošanai.
Noteikumi nosaka arī, ka, veicot jebkādu darbību mežā, ir jāizvairās no ūdens noteces traucēšanas grāvjos, strautos un upēs. Ūdens noteces traucējums nedrīkst būt ilgāks par četriem mēnešiem gadā, un tas nedrīkst radīt ietekmi uz citiem īpašumiem.
Tāpat ir noteikts regulējums kultūras mantojuma saglabāšanai mežā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, bet, apsaimniekojot citus kultūras mantojuma elementus, noteikumu projekts paredz, ka meža īpašniekam ir jāizvērtē valsts institūciju, pašvaldību un nevalstisko institūciju ieteikumi.
Noteikumi attiecināmi uz meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Pēc Valsts meža dienesta datiem, valstī ir 150 000-160 000 meža īpašnieku un tiesisko valdītāju.
NOZARE.LV
Komentāri