Pagājušā gada novembrī Cēsu rajona policijas pārvaldes darbinieki notvēra 1989. gadā dzimušu jaunieti aizdomās par izvarošanu un diviem izvarošanas un laupīšanas mēģinājumiem Cēsīs.
Ne vienam vien, uzzinot šo ziņu, radās bažas, cik aktuāla mūsu rajonā ir seksuālā vardarbība. To jautāju Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja 1. nodaļas priekšniecei Ivetai Ekmanei.
I.Ekmane atzīst, ka diemžēl seksuāla rakstura noziegumi notiek. Taču lielākoties tie ir nodarījumi ģimenes, draugu un paziņu lokā, bet izvarošana, ko veikušas nepazīstamas personas, notiek daudz retāk. Lielākoties par upuriem kļūst meitenes un sievietes, tomēr ir arī gadījumi, kad seksuāla vardarbība vērsta pret puišiem. Viņa uzsver, ka maniaku mūsu rajonā nav, tomēr atgādina, ka par savu drošību ir jādomā, izvairoties staigāt pa neapgaismotām ielām un parkiem.
Aplūkojot statistiku par kriminālprocesiem, kas uzsākti pēc Krimināllikuma 16. nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”, var redzēt, ka seksuālās vardarbības gadījumu skaits pieaug. Pērn tie bijuši 16, bet 2006. gadā seši. I.Ekmane uzskata, ka statistika ir satraucoša, tomēr tā, visticamāk, neatspoguļo reālo situāciju. Ļoti iespējams, ka daudzi gadījumi tiek noklusēti un slēpti.
Turklāt dažreiz izveidojas situācija, kādu modelē I.Ekmane – sieviete ierodas policijā un paziņo par notikušu izvarošanu. Viņa uzraksta iesniegumu, tiek uzsākts kriminālprocess, taču vēlāk viņa ierodas policijā ar vēlēšanos mainīt liecību, skaidrojot, ka pirms tam samelojusi. Šādai rīcībai par iemeslu var būt attiecību šķietama uzlabošanās, bailes no vīrieša dusmām, sabiedrības nosodījuma. “Vairumā gadījumu upuri jūtas vainīgi, lai gan tā nevajadzētu. Tādēļ svarīgs ģimenes, draugu atbalsts, tas, lai viņi palīdz saprast, ka upuris ne pie kā nav vainīgs,” skaidro I.Ekmane. Arī policija cietušajiem cenšas palīdzēt, nodrošinot psihologa konsultācijas. Lietās, kur iesaistīti nepilngadīgie, arī pratināšana saskaņā ar Kriminālprocesa likumu notiek, piedaloties psihologam.
“Svarīgs ir laiks. Ja seksuālā vardarbība notikusi, nevajadzētu par to klusēt. Ir jāreaģē uzreiz, jo būtiska ir pēc iespējas ātrāka rīcība, lai netiktu zaudēti izmeklēšanā svarīgi pierādījumi,” uzsver I.Ekmane,
skaidrojot, ka šīs lietas ir ļoti sarežģītas. Pierādījumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo nereti sieviete policijā paziņo, ka ir izvarota, bet vīrietis apgalvo, ka seksuālās attiecības bijušas labprātīgas.
Ja seksuālā vardarbība notiek ģimenē, draugu, paziņu lokā, var būt, ka tā ir ilgstoša un atkārtojas. “Mani satrauc tas, ka bieži vien par nodarījumiem pret nepilngadīgajiem un mazgadīgajiem uz tiesājamo sola nonāk tēvi un patēvi, lai gan tieši šiem cilvēkiem vajadzētu būt tiem, kur rūpējas par bērniem,” tā I.Ekmane. Tādēļ viņa iesaka mammām rūpīgi pievērst uzmanību bērnu uzvedībai un reaģēt uz izmaiņām.
Tomēr ne vienmēr vecāki pamana notiekošo un diemžēl ne vienmēr arī rīkojas. I.Ekmane atceras gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad seksuāli izmantotas divas nepilngadīgas meitenes un vīrietis par to notiesāts ar brīvības atņemšanu: “Māte uztraucās par to, kā viņa spēs uzturēt savus bērnus, ja vīru ieliks cietumā. Tā viņai bija galvenā problēma. Jā, vienai uzturēt vairākus bērnus nav viegli, bet svaru kausos jāizsver, kas ir nozīmīgāks. Kā var domāt par naudu šādā gadījumā?”
Seksuālā vardarbība var notikt gan pilsētā, gan laukos, tāpat tas var būt vienlīdz aktuāli gan nelabvēlīgās, gan inteliģentās un sociāli labvēlīgās ģimenēs: “Tas, kas notiek ģimenē, ārēji var nebūt redzams. Šīs darbības apzināti tiek maskētas un slēptas,” tā skaidro I.Ekmane.
Viņa atzīmē, ka seksuālās vardarbības gadījumos nepilngadīgie un mazgadīgie sava vecuma dēļ ne vienmēr saprot, kas ar viņiem tiek darīts, ka tas nav pieņemami un normāli: “Ja šīs darbības veic tēvs vai patēvs, bērni mēdz akli pakļauties, jo ir pieraduši uzticēties.” I.Ekmane atceras, ka pirms diviem gadiem no izvarošanas mēģinājuma cietusi piecus gadus veca meitenīte.
I.Ekmane skaidro, ka neizpratne par seksuālas vardarbības esamību var būt ne tikai gadījumos, kad tā vērsta pret pavisam maziem bērniem. Nepilngadīgas meitenes attiecības ar pilngadīgu puisi šķietami var būt normālas, tomēr I.Ekmane vērš uzmanību cilvēka attīstības posmiem. Iespējams, meitene 15 gados līdz galam pat neapzinās notiekošo un seksuālās attiecības notiek intereses, ziņkārības dēļ, bet varbūt emocionālās atkarības dēļ.
I.Ekmane turklāt atzīmē, ka arī pilngadīgo kopdzīve ne vienmēr ir tāda, kāda ārēji izskatās: “Jebkuram ir tiesības izvēlēties, pieņemt lēmumus, bet sievietes bieži vien daudz ko noklusē.” Kauns, vainas sajūta, kā arī bailes no sabiedrības nosodījuma var būt par iemeslu tam, kādēļ sievietes nevēršas pēc palīdzības. Nereti domājot, ka piespiedu seksuālas attiecības un citas negatīvas pazīmes ir normāla laulības dzīves sastāvdaļa, viņas izvairās par to runāt.
Jautāta, vai izmeklēšanas procesā iespējams izprast vainīgo personu motīvus, I.Ekmane bilst, ka to ir ļoti grūti izdarīt. Viņa vērtē: “Gandrīz vienmēr tā ir apzināta darbība, lai gūtu apmierinājumu, baudu. Izskan frāze – es pamēģināju, viņa nepretojās, tādēļ domāju, ka viņai tas patīk. Bet šīs ir traumas, kas paliek uz mūžu un ietekmē partnerattiecības un seksuālo dzīvi.”
I.Ekmane skaidro – ja no seksuālās vardarbības cietusi pilngadīga persona, kriminālprocesu uzsākt iespējams, vien pamatojoties uz cietušās personas iesnieguma. Taču, ja skartas nepilngadīgo vai mazgadīgo intereses, kriminālprocess tiek uzsākts nekavējoties, tiklīdz saņemtas ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu.
Pērn uzsākti trīs kriminālprocesi par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli (izvarošana, 159. panta 1. daļa). Kopā četri kriminālprocesi uzsākti pēc 159. panta 2. daļas, par izvarošanu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu vai ja to izdarījusi personu grupa un par nepilngadīgās izvarošanu, pēc 159. panta 3. daļas, par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās (personas, kas nav sasniegusi 14 gadus) izvarošanu.
Četri kriminālprocesi uzsākti arī par dzimumsakariem, pederastiju, lesbiānismu vai dzimumtieksmju citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu un kura ir materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, vai ja šo nodarījumu izdarījusi pilngadīga persona (161. pants).
Viens kriminālprocess uzsākts par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo pret viņa gribu vai ja to izdarījusi pilngadīga persona (162. panta 1. daļa), četri procesi – par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo (162. panta 2. daļa).
Komentāri