Kā mājas apstākļos gatavot iecienīto piena produktu – sieru, pagājušajā nedēļā Valmieras rajona Burtniekos mācījās Vidzemes lauku saimnieki, arī 20 zemnieki no Cēsu rajona. Semināru organizēja biedrība “Siera klubs”.
Siera tapšanas mākslu izrādīja Raunas pagasta uzņēmēja, SIA “Siera ražotne” īpašniece Marija Ceriņa un pārtikas tehnoloģe, vairāku siera šķirņu autore Aija Golde. Seminārā piedalījās arī Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji.
Iespēja piedāvāt nišas produktus
„Siera kluba” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova atklāja, ka semināri par piena produktu ražošanu mājas apstākļos guvuši lielu atsaucību daudzviet Latvijā: „Piena ražotāji pašlaik ir problemātiskā situācijā. Iepirkuma cenas ir zemas, daudzviet pārstrādes uzņēmumi pienu pat neiepērk. Mājražošana varētu būt risinājums nelielajām saimniecībām ar vienu, trim, desmit vai padsmit govīm. Zemnieki vēlas iemācīties mājas apstākļos gatavot biezpienu, sieru un citus piena produktus. Daudzi vēlas veidot mazos uzņēmumus un pārdot produkciju. Tas ir kā salmiņš, pie kā pieķerties – ražot pašiem un tūlīt saņemt naudu par produkciju. Eiropā ir daudz mazo pārstrādes uzņēmumu, kas ražo nišas produktus. Iespējams, beidzot arī Latvijā sāks veidoties šādas ražotnes.”
A. Golde, kurai siera ražošanā ir vairāku desmitu gadu pieredze, vērtē: „Mājas apstākļos iespējams pagatavot mīkstos sierus. Daudziem interesē arī puscieto sieru gatavošana, bet tam nepieciešams citāds tehnoloģiskais process, turklāt šis siers vismaz mēnesi jānogatavina atbilstošos apstākļos. Tādēļ ar puscieto sieru ražošanu, kam raksturīga tradicionāla garša, nodarbojas lielražotāji. Taču mīkstos sierus katrs mājražotājs var dažādot, veidot īpašu garšas buķeti, pievienojot garšvielas, pašu izaudzētos garšaugus, var izvēlēties treknāku vai mazāk treknu pienu. Atšķirīgo garšu novērtēs arī pircējs.”
A.Golde uzskata, ka mājražotājiem vajadzētu izmantot iespēju pārdot produkciju tirgū, kā arī sadarboties ar viesu namiem. Siera meistare arī mudina zemniekus neaizmirst par produktiem, ko neražo lielie uzņēmumi – skābpiena, biezpiena sieriem, presēto biezpienu. Šiem produktiem nepieciešams roku darbs. Taču tie, kuri ražo nelielos daudzumos, ar tiem lieliski var bagātināt sortimentu.
M. Ceriņa, uzsvērdama produktu kvalitāti, „Druvai” atzina: „Ja zemnieks ir gatavs uzsākt piena pārstrādi, tas ir labi, vēlu veiksmi. Taču tas nozīmē, ka jāizveido mazs pārstrādes uzņēmums, tam nepieciešami ieguldījumi un arī zināšanas.” Būtiskākais – godprātība un tīrība
Mājas apstākļos ražot sieru ir iespējams, izpildāmas ir arī prasības. Šāds secinājums tika izdarīts seminārā.
PVD Valmieras pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova atklāja, ka interese par mājražošanu palielinās. Aizvien vairāk zemnieku reģistrējas kā mājražotāji. Gatavo biezpienu, sieru, krējumu, daudzi vēlas uzsākt piena fasēšanu.
L. Uglanova uzskata, ka prasības mājražošanas, pārstrādes uzsākšanai ir izpildāmas: „Bieži vien cilvēks nobīstas, viņam šķiet, ka prasības ir ļoti lielas Taču, kad izskaidrojam, kas tieši tiek prasīts, atklājas, ka tas ir izdarāms.”
Lai gan ražotājiem regulāri tiek skaidrotas prasības kvalitatīva piena ieguvei, kā arī nekaitīgas, drošas pārtikas ražošanai, L. Uglanova neslēpj, ka aizvien aktuāls jautājums ir higiēnas problēmas: „Piemēram, zemnieks, kurš nolēmis pienu fasēt pudelēs, nav iedomājies, kur mazgās taru, kuru saņems atpakaļ, kā arī par citiem ar higiēnu saistītiem jautājumiem. Gadījies konstatēt, ka zemnieks pārdevis nekvalitatīvu pienu, kurā konstatēta stafilokoka infekcija. Ja produkcija nebūs kvalitatīva un garšīga, to nepirks, bet ļoti svarīgs ir arī nekaitīgums. Jāstrādā kārtīgi. Pats būtiskākais, ražotājam jābūt godprātīgam.”
Bet A. Golde uzskata: „Tiem, kuri nodarbojas ar pārstrādi, jāmīl savs produkts. Nevar tikai ražot. Turklāt piena garšu un pat sastāvu ietekmē tas, kā gotiņa turēta, kā barota. Piemēram, ja govij bijis stress, piens var labi nesarecēt.”
Idejas ir, tagad tik jāīsteno
V. Davidanova atzīst – seminārā zemnieki guva idejas. Vai tās īstenos, atkarīgs no viņiem pašiem. Pieprasījums pēc mājās ražota siera un citiem piena produktiem pašlaik ir. Semināra organizatore uzskata, ka tie, kuri patiešām vēlēsies uzsākt mājražošanu, izzinās, kā ražot, izpildīs nepieciešamās prasības un piedāvās kvalitatīvu un garšīgu produkciju.
Inešu pagasta lauku attīstības speciāliste Inese Navra uz semināru bija atbraukusi kopā ar vairākām pagasta saimniecēm. I. Navra uzskata, ka ideja par siera ražošanu mājas apstākļos ir noderīga, turklāt ļoti iespējams, būs arī uzņēmīgas saimnieces, kas varētu uzsākt mājražošanu un produkcijas pārdošanu. Jau sākts meklēt papildus informāciju.
Jau uz nākamajiem semināriem par mājražošanas uzsākšanu pieteikusies Ilze Vozņesenska, kurai Inešu pagastā ir piemājas saimniecība, tur 13 govis. Viņa atzīst – labi, ka pienu pārstrādes uzņēmumi vēl iepērk, tomēr iepirkuma cena ir neadekvāti zema. Bet I. Vozņesenska ir apņēmības pilna: “Kaut kas lietas labā ir jādara. Jācer, ka izdosies uzsākt ražošanu. Gribētu ražot biezpienu, krējumu un sieru. Šķiet, tas ir iespējams, un prasības, arī par tīrību, ir pilnīgi saprotamas un vajadzīgas.”
Arī vairāki bioloģisko saimniecību kooperatīva „Zaļais grozs” biedri no semināra aizbrauca iedvesmoti un apņēmības pilni. Nītaures pagasta bioloģiskās saimniecības ”Lušēni” saimniece Gaida Krūmiņa atklāja: “Agrāk esmu sējusi sieru, taču tagad radās jaunas idejas. Par pienu jau vairākus mēnešus ne- esam saņēmuši samaksu, domāju, ja tā turpināsies, jāmeklē citi risinājumi. Nauda jāpelna! Mēģināšu siet un pārdot sierus.”
Komentāri