Mācās ēst atbildīgi

Noslēdzot eko programmas “Ēdam atbildīgi” otro gadu, kopā sanāca visu četru Latvijas vēsturisko novadu ekoskolu pārstāvji. Raunas pagasta zemnieku saim­niecībā “Jaun-Ieviņas” pagājušajā nedēļā salidojumā pulcējās pārstāvji no 48 ekoskolām. Trīs dienu laikā tika runāts par padarīto un nākotnes plāniem. “Šis ir starptautisks projekts, kurā piedalās deviņas Ei­ro­pas valstis, visās tiek realizēta eko­skolu programma. Projekta galvenais virziens ir atbildīgs pārtikas patēriņš un tas, kā mēs dažādos veidos varētu palīdzēt globālo problēmu risināšanā. Katrā skolā tiek izzinātas galvenās problēmas, tās pētītas un meklēti risinājumi problēmu novēršanai. Piemēram, galvenie sasniedzamie mērķi daudzām skolām bija samazināt pārtikas atkritumus un skolas ēdienkartē iekļaut vairāk vietējās saimniecībās ražoto produkciju. Mācī­bu iestādes pie savu mērķu sasniegšanas strādāja visu gadu dažādos izglītojošos un praktiskos veidos, rīkojot seminārus, lekcijas, akcijas un kampaņas. Projekts kopumā ilgst trīs gadus. Pirmais gads bija pilotgads, kad tika iesaistītas 20 skolas, kuras attīstīja metodoloģiju, pēc kuras varētu strādāt turpmāk. Šogad projektā piedalās 46 skolas, un trešajā gadā pievienosies vēl 34 – no pamatskolas līdz vidusskolai,” stāsta projekta “Ēdam atbildīgi” vadītājs Daniels Trukšāns.

Salidojuma programma bija piesātināta ar dažādām aktivitātēm. “Mēs nakšņojām bioloģiskajā saim­niecībā “Jaun-Ieviņas”, kur pētījām bioloģisko lauksaimniecību. Vienu dienu devāmies uz bioloģisko saimniecību “Lielkrūzes” Jaunpiebalgā, kur mums notika ēšanas meistarklases, lai uzzinātu jaunas un interesantas receptes. Līdztekus notika ekskursija pa saimniecību, lai saprastu, kāda ir ekoloģisko saimniecību reālā ikdiena, par kuru pēc tam katrs pārstāvis varēs pastāstīt savā skolā, minot iemeslus, kāpēc vajadzētu atbalstīt un izvēlēties bioloģiskos produktus,” min D. Trukšāns. Programmas “Ēdam atbildīgi” īstenošanai katra skola no Eiropas Savienības Globālās attīstības projekta fonda saņēmusi arī finansējumu kādam vides novērtēšanas mērķim – piemēram, attīstīt virtuves zonu, iegādāties tehniku vai iekopt dārzu. Daniels Trukšāns arī atzīst, ka visgrūtāk projekta laikā bijis nošķirt veselīgas ēšanas tēmu no atbildīgas ēšanas, tomēr skolotājiem, papildinot zināšanas lekcijās un semināros, tas izdevies veiksmīgi un nu vairāk tiekot pievērsta uzmanība tieši vides ietekmei uz cilvēkiem. “Šis ir ļoti vērtīgs projekts, arī pēc gada, kad programma noslēgsies, nekas neapstāsies. Pats svarīgākais, ka tagad ekoskolu programma būs kā patstāvīgs virziens, ko skolas varēs turpināt arī ārpus šī projekta. Protams, ir arī gandarījums dzirdēt, ka skolas daudz ko uzzinājušas un ieguvušas,” atzīst D. Trukšāns.

Limbažu 3. vidusskolas vēstures skolotāja un direktora vietniece audzināšanas darbā Daiga Rudzī­te atzīst, ka projekts sniedzis iespēju vairāk pievērsties veselīgas un atbildīgas ēšanas jautājumam: “Mūsu skola projektā piedalās pirmo gadu. Īstenojot projektu, sākām vairāk domāt par sezonālo, vietējo produktu izmantošanu. Mēs dzīvojam uz Zemes un gribam, lai resursi pietiek arī visām nākamajām paaudzēm, mazināt klimatu pārmaiņas. Katra cilvēka darbība ir saistīta ar dabu. Dažkārt šķiet, ka mēs no dabas tikai negausīgi ņemam un viss dabā ir bezgalīgs, tad šī projekta laikā tomēr varēja apdomāties, kā ir patiesībā – kā dzīvot sabalansēti, atbildīgi un videi draudzīgi, tā nepazaudējot savu identitāti. Piemē­ram, mūsu skolā jau vairākus gadus bērni paši veido savu porciju – viņi ēd tik, cik grib, lai tiktu samazināts ēdienu atkritumu daudzums. Tāpat mūsu skolēni uztur zaļās palodzītes – paši sēj un audzē dažādus zaļumus. Šeit nav tikai sākuma posms un gala rezultāts, bet arī visā zaļumu augšanas laikā skolēni vēro, kā augs aug, kā veidojas sakņu sistēma, lapas. Ne visiem pie mājas ir dārzs, tādēļ tas ir vērtīgi un noderīgi.” Līdzīgās domās ir arī Amatas novada

Ama­tas pamatskolas vēstures, krievu valodas skolotāja un ārpusstundu darba koordinatore Aija Pundure: “Tā ir cita redzējuma veidošana, un šī projekta laikā iespējams pilnībā mainīt attieksmi par ēdienu un apkārtējo vidi. Šajā laikā bijusi iespēja padomāt, cik svarīgi ir ēst to, kas ir audzis tepat, pie mums. Pirmais projekta gads bija vairāk eksperimentāls, tā laikā mazāk uz­manība tika pievērsta vārdiem “atbildīga ēšana”, bet otrajā gadā visam pievērsāmies jau ar lielāku izpratni. Esmu priecīga, ka arī bēr­ni skolā šo projektu ar prieku atbalsta. Visinteresantākā šī tēma mūsu skolā šķiet ceturto līdz septīto klašu skolēniem.”