Pirms gada rakstījām, ka Cēsu gaļas kombināts „Ruks” vairākiem zemniekiem par pārdotajiem lopiem naudu nebija samaksājis pat pusgadu. Satraukto lauksaimnieku zvanus redakcija saņem arī šogad, tātad jāsecina, ka problēmas turpina pastāvēt.
Janvārī uzņēmums saņēma smagu triecienu – tika nogalināts „Ruka” īpašnieks Aigars Lūsis. Taču „Ruks” savu darbību turpina. „Druva” tikās ar valdes priekšsēdētāju Heinrihu Norbertu un uzzināja, kā uzņēmumam klājas un kādēļ zemniekiem netiek samaksāts laikus. Maksājumu kavējumus nenoliedz
Valdes priekšsēdētājs nenoliedz, ka daļai lauksaimnieku par uzņēmumam pārdotajiem lopiem nav samaksāts vairākus mēnešus, pat pusgadu. Problēmas pastāv, tomēr tūlītējus risinājumus H. Norberts neredz.
„Maksājumus uzņēmums patiešām kavē. Tāda ir objektīvā situācija. Pieejamie līdzekļi ir tik, cik ir. Papildināt tos nevaram,” situāciju skaidro H. Norberts, piebilstot, ka arī uzņēmumam ir kredītsaistības, kas regulāri jāsedz. Pagaidām zemniekiem atliek gaidīt, taču uzņēmuma vadītājs sola, ka nauda nekur nepazudīs, turklāt parādi pakāpeniski tiek maksāti. Darbības tempi saglabājas
H.Norberts atzīst, ka janvāris bijis grūts. Bija jāsaglabā sadarbības partneru uzticība, jāmotivē speciālisti turpināt strādāt uzņēmumā, turklāt jānotur darba apjoms, lai nerastos zaudējumi. „Uzskatījām, ka tas ir mūsu pienākums pret A. Lūsi – turpināt darbu un pierādīt, ka ar šādām metodēm biznesu nevar iznīcināt. „Ruks” strādāja, strādā un strādās. Tas izdodas, ja iespējams noturēt saikni ar partneriem, kuri piegādā izejvielas, un partneriem, kuriem tiek pārdota gatavā produkcija,” skaidro H.Norberts.
Pēc traģiskā notikuma uzņēmuma valde noteica uzdevumus, kas jāīsteno, lai „Ruks” turpinātu strādāt. Bija jāsaglabā ražošanas apjoms un apgrozījums, kā arī pārdošanas apjomi gan vietējā, gan ārzemju tirgū. H. Norberts vērtē, ka uzdevumus izdevies īstenot. Janvārī uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar 2007. gada janvāri samazinājās par apmēram 60 tūkstošiem latu, tomēr
jau februārī bija 245 tūkst. latu, tikai par pieciem tūkstošiem mazāks nekā pērn februārī. Tendence saglabājas arī martā, un tiek prognozēts, ka tas izdosies arī aprīlī.
Uzņēmums gaļu pārdod gan Latvijā, gan eksportē uz citām valstīm, galvenokārt uz Eiropu. Vietējā tirgū dominē pieprasījums pēc cūkgaļas, tikai apmēram desmit procenti no
vietējā pieprasījuma ir liellopu gaļa. H. Norberts vērtē, ka tuvākajā laikā ēšanas tradīcijas krasi nemainīsies, turklāt noietu ietekmē arī ekonomiskā situācija. Taču eksportā uz Eiropu dominē liellopu gaļa, pieprasījums ir arī pēc briežu gaļas.
60 procentus apgrozījuma veido darījumi Latvijā, 40 procentus eksports uz Eiropu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vērtē, ka tā ir „Ruka” priekšrocība, jo Rietumeiropas tirgus salīdzinājumā ar Latvijas tirgu ir daudz stabilāks un paredzamāks.
H. Norberts skaidro, ka „Ruks” bijis pirmais uzņēmums, kurš iekļuvis Rietumeiropas gaļas tirgū ar bezkaulu, atsevišķos muskuļos sadalītu, vakuumā iepakotu liellopu gaļu: „Pagaidām uzņēmums ir arī vienīgais, kurš sekmīgi turpina savu darbību šajā lauciņā. „Ruka” vārds Eiropā kļuvis pazīstams ar kvalitatīvu gaļu, pārbaudītu vērtību. Mums sevi vairs nav jāpierāda. Gaļas noiets ir labs, pieprasījums ir pat lielāks, nekā spējam piedāvāt. Trūkst izejvielu. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – liellopu deficīts Latvijā un „Ruka” kavētie maksājumu termiņi par iepirktajiem lopiem. Lielākā daļa kautuvju Latvijā, iepērkot liellopus, samaksā skaidrā naudā uz vietas saimniecībās. Normālā prakse – ar pēcapmaksu no viena līdz pusotram mēnesim.”
Savukārt, par cūkgaļas eksportu pašlaik norit sarunas ar Krievijas uzņēmējiem: „Latvijā esam tikai divi vai trīs uzņēmumi, kas atzīti gaļas eksportam uz Krievijas Federāciju. Lai to varētu veikt, ir jāizpilda ļoti augstas prasības, kas atšķiras no Eiropas prasībām.
Krievijas tirgus mums ir pievilcīgs. Plānojam katru nedēļu sūtīt 18 tonnas svaigas cūkas gaļas, tas ir apmēram 80 tonnas mēnesī. Taču Krievijai tas ir kā piliens jūrā, viņi runā par tūkstošiem tonnu. No Brazīlijas, Polijas Krievijā tiek ievesta galvenokārt saldēta gaļa, bet mūsu trumpis ir tas, ka varam piedāvāt dzesētu, svaigu gaļu. Tas viņiem patīk.”
„Ruks” sniedz arī kaušanas pakalpojumus citām kautuvēm, taču lielākais sadarbības partneris šajā jomā – gaļas kombināts „Triāls” – lopu kaušanu pārtraucis un iepērk jau gatavās izejvielas, lielākoties no Eiropas par zemākām cenām. Tādēļ, lai kautuvi noslogotu, uzņēmumam nācies meklēt citus partnerus un tādi atrasti ne tikai Latvijā, bet arī Nīderlandē un Beļģijā.
Ietekmē situācija lauksaimniecībā
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīst, ka situāciju lauksaimniecībā „Ruks” izjūt pat ļoti. Ja savulaik cūkkopība teju bijusi uz likvidēšanas robežas, tad tagad cūku iepirkuma cenas esot augstākās Eiropā. Arī liellopu iepirkuma cenas strauji tuvojas Rietumeiropas līmeni, tomēr lauksaimniekiem trūkst valsts atbalsta. Lai nodrošinātu saimniecību attīstību, daļa zemnieku teļus pārdod ārzemniekiem, kuri tos ar intensīvām barošanas metodēm nobaro gaļai smagākus par 400 kg. Tā kā jaunlopi, teļi tiek eksportēti, veidojas gaļas liellopu deficīts, kas pašlaik gan novērojams arī Rietumeiropā.
„Ruka” vadītājs uzskata, ka valstī jārod mehānismi, kā atbalstīt lauksaimniekus, lai motivētu lopus nobarot tepat Latvijā. Tad gaļas nozare būtu perspektīva: „Pašlaik vienīgais, ko zemnieks saņem, ir kaušanas subsīdijas.” Kā vienu no mehānismiem, ko valsts varētu piedāvāt zemniekiem, H. Norberts saskata iespēju saņemt kredītus ar zemākiem procentiem. Saimniecības varētu attīstīties, valsts ieguldīto laika gaitā atgūtu ar nodokļiem.
Komentāri