Līgatnes upē tiks papildināti zivju resursi, tajā ielaižot 10 000 alatu, informēja Līgatnes novada domē.
Zivju resursu pavairošana būs iespējama, jo Zivju fonda padomē pieņemts lēmums atbalstīt Līgatnes novada domes projekta iesniegumu “Zivju resursu pavairošana un atražošana Līgatnes upē”.
Projekta, kura atbalsta finansējums ir 2354 lati, mērķis ir Līgatnes upes zivju resursu pavairošana un atražošana, tās efektīva izmantošana, mazinot cilvēka darbības negatīvo ietekmi un palielinot makšķerēšanas un vides tūrisma attīstības iespējas Latvijā.
Līgatnes upe pēc morfoloģiskajiem, hidroloģiskajiem, temperatūras un citiem parametriem atbilst lašveidīgo zivju ekoloģiskajām prasībām. Tā ir viena no straujākajām vidējā garuma upēm Latvijā – tipiska aukstūdens upe, kuras ihtiofaunā dominē reofīlas zivju sugas, kas nārsto uz cieta substrāta.
Līgatnes upē regulārs monitorings nav veikts. Zivju monitoringā 2009.gadā upe tika apsekota lejtecē (posmā no Anfabrikas slūžām līdz ietekai Gaujā). Upē tika konstatētas deviņas zivju un viena nēģu suga. No ceļotājzivīm upē sastopams lasis un taimiņš. Vietējās migrācijas veic arī strauta forele un alata.
Līgatnes upes lejtecē un Gaujas posmā pie Līgatnes upes regulāri tiek veikta zivju resursu pavairošana. Sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “Bior” šā gada augustā ir paredzēts veikt zivju monitoringu visā Līgatnes upes baseinā. Pēc institūta speciālistu viedokļa, augšpus Anfabrikas slūžām būtu lietderīga alatu mākslīga pavairošana.
LETA
Komentāri