Patlaban lauksaimniecības zemju cenas Latvijā svārstās no 500 latiem līdz pat 2700 latiem par vienu hektāru atkarībā no reģiona, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta (VZD) datiem un nekustamo īpašumu uzņēmumu ekspertu slēdzieniem, raksta portāls “farming.lv”. Pēc VZD datiem, visaugstākās cenas zemei 2011.gada trešajā ceturksnī bijušas Zemgales reģionā – Jaunpils, Jelgavas, Rundāles, Tērvetes, Dobeles, Tukuma, Bauskas, Kandavas un Lielvārdes novadā. Tur vidējā cena par vienu hektāru ir robežās no 800 līdz 1900 latiem, taču augstākais cenu līmenis sasniedz pat 2700 latu par hektāru. Taču arī Vidzemē – Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Limbažu, Gulbenes un Madonas novadā – vērojamas līdzvērtīgas cenas atsevišķos pagastos, pārsniedzot 1000 latu par hektāru robežu. Savukārt viszemākās cenas vērojamas Balvu, Ciblas, Ilūkstes un Krāslavas novadā, kur vidējais cenu līmenis svārstās no 140 līdz 400 latiem par hektāru. “Kopumā Zemgalē vidējā cena ir no 1800 līdz 2500 latiem par hektāru, bet Latgalē un Austrumvidzemē tā svārstās no 500 līdz 700 latiem par hektāru. Cenu atšķirības atkarīgas no subsīdijām. Zemgalē un Kurzemē ir labākās zemes pēc to auglības, bet Vidzemē zemes vairāk piemērotas piena lopkopībai. Cenas atkarīgas no tā, ko no šīs konkrētās zemes var “dabūt laukā”,” norādīja SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Valmieras biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis. Kā liecina Valsts zemes dienesta (VZD) apkopotā informācija, 2011.gada trešajā ceturksnī vislielākais lauksaimniecības zemju darījumu skaits vērojams Daugavpils, Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novadā. Tendenci apstiprināja arī SIA “Arco Real Estate” valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. “Interese ir par zemes gabaliem Latvijas auglīgākajā daļā Zemgalē, kur, pēc mākleru informācijas, pat esot izveidojusies rinda. Taču pagājušā gada raksturīgākās tendences rāda, ka pieprasījums un darījumu skaits pieaug Latgalē un Austrumvidzemē. Patlaban tirgus tendence ir virzīties uz Latvijas austrumu pusi. Pieļauju, ka tas ir tādēļ, ka Zemgalē šīs zemes vairs nav pieejamas,” sacīja Laukalējs. Savukārt Biernis norādīja, ka patlaban notiek lauksaimniecībā izmantojamo zemju konsolidācija. “Vājāko uzpērk bagātākais. Tur, kur kāds ir cietis vairāk, kur finansiālās iespējas rādās bēdīgākas, to “uzsūc” spēcīgākais. Reģionos izteiktāk pieejami mazāki zemes gabali, un darījumi saistīti ar mērķi šos zemes gabalus apvienot lielākos. Tirgū vērojama interese par zemes gabaliem, kas pārsniedz vismaz 20 hektāru robežu. Turklāt, ja kāds ir gatavs pārdot zemi lielākā paketē, cena noteikti iet uz augšu,” sacīja Laukalējs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010.gadā 83 400 ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2,879 miljonus hektāru zemes un 1,796 miljonus hektāru izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2010.gadā lauku saimniecību skaits, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedza 100 hektārus, salīdzinot ar 2007.gadu, palielinājās par 16,3%, izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām pieaugot par 170 600 hektāriem jeb 25,3%. NOZARE.LV
Komentāri