Vidējās paaudze deju kolektīvs “Staburags” no Brazīlijas pirms Dziesmu svētkiem divas dienas pavadīja Cēsu pusē. Iepazina Cēsis, vakarēja Vaives pagasta “Kalna Paltēs”, nakšņoja Drabešu skolā. “Staburagam” šie ir otrie Deju svētki.
Uz Cēsīm viņus atveda gan vēlēšanās satikt pirms pieciem gadiem iepazītās “Kārumlādes” saimnieces Vinetu Žamoidiku un Allu Oldermanu, gan apmeklēt savai kopienai nozīmīgās un sabiedriski aktīvās Zigrīdas Ginteres atdusas vietu Meža kapos. Viesi nebeidz jūsmot par Latviju, iespēju iepazīt dzīvu latviešu kultūru, smelties kultūras pieredzi. Eliass de Mattos Bergs pastāsta, ka Latviešu kultūras centrā Ižiu pilsētā darbojas sešas dažādu paaudžu deju grupas. Viņš sarunā iepin pa vārdam latviski, runā angļu un portugāļu valodā un ir tulks Alanam Araisam Lopesam, kurš sazinās tikai portugāliski. Alans lepni saka, ka viņa uzvārds ir Arājs.
Eliass pastāsta, ka viņa senči uz Brazīliju aizbrauca pirms vairāk nekā 130 gadiem, kristīgu motīvu vadīti, un līdzi neatveda tautiskās dejas. “Jauni cilvēki gāja ap ugunskuriem, dejoja, bet ne jau kolektīvos. Esam saglabājuši kora un mūzikas kultūru, bet dejot mācāmies no jauna. Dejotājiem nav latviešu asinis, bet viņi ir latvieši sirdī. Grib apgūt latviešu kultūru,” stāsta Eliass un uzsver, ka latviešu dejām ir interesanta kustību koordinācija, tehnika. “Tikai atbraucot uz Latviju, saprotam, kāpēc dejas tik sarežģītas, jo te ir kultūras iestādes, kur var mācīties dejot,” saka tautietis no Brazīlijas.
Kā var mācīt latviešu dejas, atklāj kolektīva vadītājs Sandro Roberto Madeiros: “Ar sirdi. Man tās patīk.” Sākumā dejotāji internetā skatījušies, kā dejo latviešu kolektīvi, pēc attēliem šuva tautastērpus. “Pētījām kustības, soļus. Bija sarežģīti, jo daudzas lietas neizpratām,” atzīst Sandro. Tad uz Ižiu atbrauca latviešu deju grupa no Liepājas un “Staburaga” dejotāji iepazinās ar kolektīvu “Banga”. Viņu vadītāji kļuva par padomdevējiem. “Viņi nevis pateica, ka darām nepareizi, bet kā darīt pareizi,” uzsver Eliass.
“Staburagam” emocionāla un vēsturiski nozīmīga bija diena pirms Dziesmu svētkiem, kad kolektīvs dejoja Daugavas krastā, kur likteņupes ūdeņos guļ raudošā klints.
Dejotāji ar nepacietību gaida Deju svētku koncertu, tad varēs parādīt sevi latviskā dejā.
Latvisko tradīciju uzturēšanā Ižiu aktīvs ir Eliasa tēvs Edmars Grims-Bergs. Viņš labi prot valodu, visu grib darīt īsti latviski. Vineta atceras, kā Brazīlijā mācīja gatavot latviskus ēdienus, kā ne viss izdevās, jo ne kartupeļi, ne milti nav tādi kā Latvijā un kartupeļu pankūkas grūti izcept, tāpat sklandrauša groziņu. “Viltoto zaķi viņi sauc par viltīgo zaķi un gatavo no liellopa gaļas. Mēģina gatavot auksto zupu, bet zupu viņi ēd tikai tad, ja cilvēks apslimis, lai gan frikadeļu un skābeņu zupu katli, kurus pievārījām, ātri bija tukši,” interesi par latvisko atklāj Vineta.
Komentāri