Ilze Buža ir to Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu vidū, kuri piedalās konkursā „Latvija. Nākamie 90″. To rīko „Latvijas institūts”. No jauniešu idejām, kādu viņi vēlētos Latviju redzēt pēc desmit gadiem, kad tai būs 100. gadskārta, šoruden top scenārijs jaunam notikumam. Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Nacionālajā teātrī jaunieši atkārtos vēsturi – valsts proklamēšanu Nacionālajā teātrī.
Ilze Buža: „ Sevi uzskatu par Latvijas patrioti un vēlos, lai pēc desmit gadiem biežāk ar savu dzimteni varētu lepoties, lai Eiropas un pasaules valstu reitingos, kas liecina par uzplaukumu un stabilitāti, mana zeme nebūtu pēdējās vietās. Kā to sasniegt?
Vēl neesmu gudrāka par ministru vai bankas prezidentu, bet man liekas, ka svarīgākas par derīgiem izrakteņiem ir oriģinālas idejas. Tādas rodas gudru cilvēku galvās arī Latvijā. Taču ir svarīgi, lai šie cilvēki būtu godīgi un gribētu darboties savā valstī, lai viņus pamanītu, atbalstītu, novērtētu.
Mana un manu vecāku dzīve šobrīd visciešāk ir saistīta ar skolu, tāpēc man ir dažas konkrētas idejas. Pirmkārt, es domāju, ka mēs ļoti daudz mācāmies par to, kas jau ir paveikts un atklāts, apgūstam gatavas zināšanas, bet mazāk runājam par to, kas pašlaik notiek. Varbūt mācīties klasē vajadzētu ne tikai no mācību grāmatām, kas ātri noveco, bet biežāk izmantot jaunas enciklopēdijas, interneta resursus. Vairāk kaut ko darīt praktiski. Kaut vai projektu nedēļās. Otrkārt, man liekas, ka es un mani vienaudži pārāk maz pazīstam Latviju un grūti no visas sirds iedegties par to, kas nav savām acīm redzēts. Es atceros, cik ļoti mainījās mūsu domas 11.novembrī pēc filmas „Rīgas sargi” noskatīšanās. Treškārt, man nav drošības par to, ka Latvijas valstī arī turpmāk varēs tikt pie labas izglītības tie, kuru vecākiem nav daudz naudas. Par ko jāmācās, lai dārgos studiju kredītus varētu atmaksāt? Sarunas ar skolas biedriem, kam pavisam drīz jāizvēlas, ko pēc ģimnāzijas darīt tālāk, liecina, ka Latvijā nav zināms, kuri speciālisti būs pēc pieciem, desmit gadiem īpaši vajadzīgi.
Kāpēc nevarētu tālāk attīstīt, pilnveidot tās nozares, kurās Latvijai jau kādreiz ir bijuši lieli panākumi? Piemēram, veselīgas un garšīgas pārtikas, videi un bērniem draudzīgu rotaļlietu, modernu, oriģinālu un veselīgu apģērbu (kaut vai lina), sarežģītu aparātu, labu zāļu ražošanu. Latvijā jau tagad ir daudz labu ārstu. Varbūt te varētu veidot augsta līmeņa veselības centrus? Ir jādomā par visu Latviju, ne tikai par Rīgu. Piemēram, mana skola atrodas 100 km no galvaspilsētas, bet ir viena no labākajām Latvijā, te labi mācās daudzi, arī trūcīgu vecāku bērni no rajona nomalēm.
Valsts vadītāji šobrīd saka, ka Latviju sagaida smagi pārbaudījumi. Taču grūtais periods nedrīkst ilgt desmit gadus. Tad Latvija pazaudēs cilvēkus, kam šī zeme ir kaut kas īpašs. Vieta jau tukša nepaliks. Bet vai pietiekami daudzi par Latviju vēl tā pa īstam iedegsies? Katram ir tikai viena dzīve un to gribas nodzīvot ar prieku un ticību.”
Komentāri