Maija sākumā no savām ziemošanas vietām Latvijā sāk atgriezties daudzi un dažādi gājputni, kuru vidū ir arī lakstīgalas un vālodzes.
Kā liecina mājaslapā “www.latvijasputni.lv” apkopotā informācija, šopavasar pirmā lakstīgala (Luscinia luscinia) dzirdēta 3.maija vakarā Jelgavas apkaimē, bet pavasara pirmā vālodze (Oriolus oriolus) novērota 5.maijā Skrundas novadā, Skrundas zivju dīķu apkaimē.
Tautas ticējums vēsta, ja lakstīgala iedzied pilnā mēnesī, tad būs bagāts gads. Ja pirmā lakstīgala pogo pusnaktī, tad vasaras beigās ābeļu zari lūzīs no augļiem.
Lakstīgala ir slaids, brūnganpelēks putns ar tumši rūsganu asti, kas sastopama galvenokārt upmalu un mežmalu krūmājos, bieži nogāzēs, mitrās, krūmainās pļavās pie upēm un strautiem, dārzos un to apkārtnē, kur pietiekamā daudzumā atrodami dažādi krūmi. No ziemošanas vietām Āfrikā tā ierodas aprīļa beigās un maijā. Lakstīgalu raksturīgā pazīme ir skaļa pogošana, ar kuras palīdzību tiek iezīmēta ligzdošanas teritorija.
Savukārt vālodzi, kas ir nedaudz lielāka par strazdu, var atpazīt pēc koši dzeltenās krāsas, melniem spārniem un asti un sarkanu knābi. Vālodze sastopama dažādos mežos, bet visbiežāk lapu koku mežos upju tuvumā, retāk parkos. Var sastapt arī mazos meža pudurīšos, kultūrainavā. Vālodzes no ziemošanas vietām Āfrikā atgriežas maija sākumā. Patīk ceļot naktīs pa vienai vai bariņos.
Maija sākumā Latvijā pirmo reizi šopavasar Latvijā novērots arī melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis), jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola), dīķu tilbīte (Tringa stagnatilis), lielais šņibītis (Calidris canutus), svīre (Apus apus), ausainais cīrulis (Eremophila alpestris), kārklu ķauķis (Locustella naevia), brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) un citroncielava (Motacilla citreola).
LETA
Komentāri