Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Lati skan un ripo

Druva
23:00
10.04.2008
4

Vispārējos latviešu XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkos viskuplāk pārstāvētais lauku rajons būs mūsējais – 56 kolektīvi ar 1600 dalībniekiem. Svētku gājienā Rīgas ielās cēsnieki nepaliks nepamanīti – 29 deju kolektīvi ar 629 dejotājiem, 23 koru 879 dziedātāji, desmit koklētājas, 15 folkloras ansambļu dalībnieces un 20 lietišķās mākslas meistari. Šajos svētkos mazāk dziedātāju un dejotāju, koklētāju un folkloras kopu dalībnieku būs kaimiņiem – Valmieras un Madonas rajonam, kuros allaž bijis vairāk amatiermākslas kolektīvu nekā mūsu rajonā.

”Svētdien ir skate koriem, ar lielu pārliecību domāju, ka visi kolektīvi tiks uz svētkiem. Visi, kuri gatavojušies, ieguldījuši lielu darbu un pelnījuši būt svētku dalībnieku vidū,” saka valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa un uzsver, ka mums tik daudz koru un deju kolektīvu ir tāpēc, ka par tiem rūpi tur pašvaldības, kuras nodrošina dalībniekus gan ar tautastērpiem, gan rod iespēju, lai kolektīvi varētu koncertēt, apmeklēt kopmēģinājumus.

Ilgi gaidītie Dziesmu un Deju svētki šovasar solās būs iespaidīgi un krāšņi. Tie sāksies ar gājienu un atklāšanas koncertu 6.jūlijā. Atklāšanas koncertā no mūsu rajona piedalīsies senioru, vīru un sievu, kā arī skolēnu un jauniešu kori – 408 dziedātāji. Atklāšanas koncertā uzaicināti dziedāt četri koristi – divas sievas, divi vīri – no katra kora. Visi rajona kori savus kvartetus pieteikuši, izņemot Līgatnes pagasta kori. Šiem dziedātājiem būs papildu slodze, mēģinājumi Mežaparkā pirms svētkiem. Protams, gājienā vēlas piedalīties katrs. Taču koriem svētku norises sākas tikai 9.jūlijā, tāpēc pēc gājiena uz divām dienām nāksies braukt mājās. Dejotāji gan, kā atbrauc uz gājienu, tā paliek.

Jau gatavojoties svētkiem, daudz runāts par to, cik tie izmaksās dalībniekiem, pašvaldībām, valstij. Kā pastāsta Ilze Kalniņa, valsts katram dalībniekam sedz īres maksu skolā – Ls 1,50, arī trīs latus piešķir ēdināšanai.

”To, ka ar trim latiem dienā ir par maz, saprot katrs. Rajona padome katram dalībniekam piemaksā tikpat, ” stāsta Ilze Kalniņa un piebilst, ka no rajona padomes budžeta ēdināšanas izdevumiem atvēlēti 29 295 lati.

Vislielākie izdevumi pašvaldībām būs par transportu. Atliek vien cerēt, ka jūlijā pēkšņi sakarā ar Dziesmu svētkiem un siena laiku degvielas cenas necelsies. No Jaunpiebalgas, Straupes, Līgatnes, Vecpiebalgas, Priekuļiem, protams, arī Cēsīm uz svētkiem brauc vairāki kolektīvi, un transporta izmaksas ir ļoti lielas. Rajona padome nolēma, ka katra pašvaldība pati pilnībā finansēs transportu vienam kolektīvam, bet pārējie saņems atbalstu no rajona padomes: katrs deju kolektīvs tūkstoš latu, koris – 700. Cēsu dome vien transporta izdevumiem no rajona padomes saņems 12 600 latu, bet 9786 latus ēdināšanai. ”Cēsis svētkos pārstāv 11 kolektīvi, kuri ir saistīti ar Cēsu kultūras namu, un desmit, tai skaitā skolēnu kori, kuri darbojas vai nu patstāvīgi, vai kādas iestādes paspārnē,” atgādina Ilze Kalniņa. No rajona padomes budžeta transporta nodrošināšanai rajona svētku

dalībniekiem

piešķirti

Ls 35 694.

Svētki, protams, saistās arī ar citiem izdevumiem. Mūsu rajona kolektīvi dzīvos trīs skolās, katrā strādās administrācija, būs mediķis, policists. Viņu algošanai paredzēti Ls 4322. Ne bez naudas varēs noformēt gājienu. Iepriekšējos svētkos mūsu rajona dalībnieki daudzu tūkstošu vidū vienmēr bijuši pamanāmi.

”Dziesmu svētki – tā ir Latvijas cilvēku kopības sajūta, kurā vieno dziesma un deja. Tie ir mūsu tautas lepnums un katra dziedātāja vai dejotāja ceļa mērķis,” uzsver rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka rajona padome vienmēr atbalstījusi amatiermākslu, tautas kultūras saglabāšanas pasākumus. ”No rajona padomes budžeta Dziesmu svētku dalībniekiem, lai viņi tiktu uz Rīgu un svētkos justos labi, esam atvēlējuši 85 tūkstošus latu,” stāsta Andris Neimanis un atgādina, ka arī katras pašvaldības ieguldījums nav mazs.

Dažādām kultūras norisēm un procesu nodrošināšanai rajona padome atvēlējusi 32 tūkstošus latu. Koru un deju kolektīvu kopmēģinājumiem, kurus vadīja svētku virsvadītāji, visām skatēm vajag telpas, par kurām maksā rajona padome. Kopmēģinājumi un skates lielākoties notiek Cēsu kultūras centrā, bet bijušas arī Priekuļu kultūras namā un Cēsu 2.pamatskolā. Skatēs un kopmēģinājumos jāīrē skaņu aparatūra, jāizgatavo diplomi, jāsagādā balvas – tas viss maksā. Dziesmu svētku skatēs žūrijas locekļiem nav jāmaksā honorāri, bet pārējās skatēs profesionāļiem pienākas honorāri. Rajona padome algo koru un deju kolektīvu virsvadītājus.

”Ceļš uz Dziesmu un Deju svētkiem – tas ir process. Katru sezonu tiek nopietni strādāts, kopā mēģināts. Var tikai apbrīnot amatiermākslas kolektīvu dalībniekus, viņi brīvo laiku velta tautas kultūras saglabāšanai un attīstībai,” atzīst Ilze Kalniņa.

Rajona padomes finansiālu atbalstu ik gadu saņem rajona un plašāka mēroga pasākumu, svētku rīkotāji, piemēram, ikgadējo Piebalgas novada svētku organizatori. ”Šos Dziesmu svētkus sagaidām neziņā par nākotni. Kā tiks nodrošināta amatiermākslas nepārtrauktība, kā rīkotas skates, kopmēģinājumi, semināri kultūras darbiniekiem pēc novadu izveidošanas? Kas to finansēs?” domās dalījās Ilze Kalniņa un piebilda, ka līdz šim neviens atbildi nav devis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
20

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
62

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
48

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
81

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
7
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
7
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
6
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi